Komodo nacionālais parks
Komodo nacionālais parks ir nacionālais parks Indonēzijā. Tas atrodas uz vairākām salām Mazajās Sundu salās. Parks atrodas teritorijā starp Austrumnusa Tenggara un Rietumnusa Tenggara provincēm. Parkā ietilpst trīs lielākas salas: Komodo, Padara un Rincah. Tajā ietilpst arī 26 mazākas salas ar kopējo platību 1733 km² (no tām 603 km² sauszemes). Nacionālais parks tika izveidots 1980. gadā, lai aizsargātu Komodo pūķi. Šis dzīvnieks ir pasaulē lielākā ķirzaka. Vēlāk tajā sāka aizsargāt arī citas sugas, tostarp dažas okeāna sugas. 1991. gadā nacionālais parks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Ģeogrāfija un klimats
Parks ir izvietots uz vairākām salām. Tas ietver daļu no Floresas rietumu piekrastes, trīs lielākās salas - Komodo, Padaru un Rinkahu, kā arī 26 mazākas salas. Tajā ietilpst arī okeāna teritorijas, piemēram, Sape šaurums. Nacionālā parka salas ir vulkāniskas izcelsmes. Pārsvarā sauszeme ir nelīdzena, ar dažiem noapaļotiem pauguriem līdz 735 m augstumam. Klimats ir viens no sausākajiem Indonēzijā. Katru gadu parka teritorijā nokriš no 800 mm līdz 1000 mm lietus. Sausajā sezonā no maija līdz oktobrim temperatūra ir aptuveni 40 °C.
Augi un dzīvnieki
Parkā ir karsts un sauss. Tajā ir daudz savannas augu, kas to padara par labu vietu Komodo pūķim.
Mākoņu meži ir tikai dažās vietās, kas atrodas virs 500 metru augstuma. Šie meži ir labas vietas dažiem vietējiem augiem. Dažos klusajos līčos uz trim lielākajām salām ir mangrovju meži.
Komodo ziemeļaustrumu piekrastē atrodas lieli un sarežģīti koraļļu rifi. Parkā ir daudz okeānā mītošu dzīvnieku, tostarp vaļhaizivis, okeāna saulespuru zivis, manta rajas, ērgļu rajas, jūras zirdziņi, viltus pīpju zivis, klauna vardes, nūdibrančas, zili gredzenveida astoņkāji, sūkļi, tunikāti un koraļļi.
· 
Komodo pūķi
· 
Tumši brūns milzu gliemezis
· 
Lielās sēpijas
· 
Tīrītāja stacija zem galda korallis
Saglabāšana
1938. gadā Padaras salu un daļu Rinkas salas pasludināja par dabas rezervātiem. Komodo sala par dabas rezervātu kļuva 1965. gadā. Arī UNESCO sāka aizsargāt salu 1977. gadā. Visas trīs salas 1980. gadā tika nodēvētas par nacionālo parku. Parks 1984. gadā tika paplašināts, iekļaujot tuvējās okeāna daļas un daļu Floresas. 1991. gadā nacionālais parks tika pasludināts par UNESCO Pasaules mantojuma objektu. Kopš 1995. gada nacionālā parka pārvaldi atbalsta amerikāņu vides organizācija The Nature Conservancy (TNC).
Komodo nacionālais parks ir izvēlēts kā viens no 28 finālistiem, lai kļūtu par vienu no New7Wonders of Nature.
Parkā dzīvojošie cilvēki un tūrisms
Parka teritorijā dzīvo aptuveni 4000 cilvēku. Niršana ar akvalangu ir populāra, jo ūdenī dzīvo daudz dažādu dzīvības veidu. Ekotūrisms okeānā ir galvenais veids, kā iegūt naudu parka uzturēšanai.
Tomēr kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem vairāki zvejnieki ir miruši. Cilvēki nav vienisprātis par to, kas ar viņiem notika. Parka patruļa un militārie spēki apgalvoja, ka viņiem vajadzēja sevi aizsargāt. Apvidū dzīvojošie zvejnieki apgalvo, ka parka vadība zvejniekus nogalināja apzināti.
