Londonas filharmoniskais orķestris (LPO) — vēsture un nozīme

Londonas Filharmoniskais orķestris (LPO) ir viens no vadošajiem un ietekmīgākajiem orķestriem Apvienotajā Karalistē, ar bagātu vēsturi, plašu ierakstu darbību un nozīmīgu lomu mūzikas dzīvē Londonā. Orķestris ir ilggadējs Londonas Karalienes zāles (Royal Festival Hall) rezidents un regulāri sniedz koncertus gan Lielbritānijā, gan ārvalstīs.

Veidošanās un agrīnie gadi

Orķestri 1932. gadā izveidoja sers Tomass Bīčams, un tā pirmais koncerts notika 1932. gada 7. oktobrī Karalienes zālē Londonā. Tā laika diriģenta palīgs bija Malkolms Sargents. Vienā no orķestra pirmajiem koncertiem 1932. gada novembrī sešpadsmit gadus vecais Jehudi Menuhins atskaņoja vijoļkoncertu, tostarp Elgara koncertu, ko diriģēja pats komponists. 30. gados, kamēr Bīčams strādāja arī Karaliskajā operā, orķestris uzstājās arī operas izrādēs un veica vairākus ierakstus, kas veicināja tā reputāciju.

Pašpārvalde un kara gadsimts

1939. gadā orķestra sponsori pārtrauca finansēt darbību, un LPO pārgāja uz pašpārvaldes modeli — pēc šāda modeļa, līdzīgi kā Londonas simfoniskais orķestris, mūziķi paši organizēja orķestra darbu, lēma par atalgojumu, repertuāru un dalībniekiem. Otrā pasaules kara laikā LPO apceļoja Lielbritāniju, sniedzot koncertus vietās, kur citādi nebūtu iespējams dzirdēt dzīvo simfonisko mūziku. Kad 1941. gada maijā tika uzspridzināta Karalienes zāle, daudzi orķestra instrumenti tika iznīcināti; taču sabiedrības ziedojumi ļāva iegādāties jaunus instrumentus, un orķestris turpināja darbu.

Pēckara attīstība un vadošie diriģenti

Pēc kara Bīčams uz laiku atgriezās LPO, taču vēlāk izveidoja citu ansambli — Karalisko filharmonisko orķestri. LPO vadība mainījās — orķestris strādāja ar virkni viesdiriģentu līdz tika iecelts Eduards van Beinums (sers Adrians Bults pieminēts kā vēlāk aktīvs atbalstītājs). Kad Eduarda van Beinuma darbība tika pārtraukta slimības dēļ, tika iecelts sers Adrians Bults, kurš oficiāli palika līdz 1956. gadam, turklāt vēlāk 1965. gadā kļuva par orķestra prezidentu. Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās orķestrim pietrūka līdzekļu — uz brīdi nācās pārtraukt regulāras algas un maksāt tikai par konkrēto darbu. 1958. gadā par galveno diriģentu iecēla Viljamu Šteinbergu, kas palīdzēja pacelt orķestra profesionālo līmeni.

Festivāli, ieraksti un vēlākie gadi

1964. gadā LPO kļuva par Glindebornas (Glyndebourne) vasaras operas rezidējošo orķestri, kas nozīmē regulāru sadarbību ar vienu no ievērojamākajiem britu operas festivāliem — sadarbība turpinās arī mūsdienās. 1967. gadā par galveno diriģentu kļuva Bernardu Haitinku, kurš nostrādāja 12 gadus un spēcīgi ietekmēja orķestra skanējumu un repertuāru; viņam sekoja sers Georgs Solti un citi izcili mākslinieki.

Vēlākos gados LPO izveidoja plašu ierakstu katalogu, sadarbojoties ar vadošajām ierakstu kompānijām un izpildot gan klasiskus, gan mūsdienu darbus. Orķestris ir strādājis ar daudziem pasaules līmeņa solistiem un diriģentiem, piedalījies nacionālos un starptautiskos festivālos un regulāri devies koncerttūrēs ārvalstīs.

Mūsdienu periods

No 2007. līdz 2021. gadam par orķestra galveno diriģentu bija Vladimirs Jurovskis. Viņa vadībā LPO turpināja ierakstīt, koncertēt un attīstīt savas izglītības programmas. Pēdējos gados orķestris plāno repertuāru, sadarbojas ar viesdiriģentiem un jaunajiem talantiem, kā arī pielāgojas mūsdienu publikas vajadzībām, piedāvājot dažādas koncertu formas — no tradicionāliem simfoniskajiem vakariem līdz tematiskiem un ģimenes koncertiem.

Repertuārs un nozīmīgums

LPO repertuārs ir plašs — orķestris regulāri atskaņo kanoniskus simfoniskos darbus (Beethovenu, Brahmsu, Čaikovski u. c.), operu pārlikumus, mūsdienu komponistu darbus un dažkārt arī filmu mūzikas aranžējumus. Orķestra spēles stils un skanējums ir ietekmējis gan britu, gan starptautisko mūzikas dzīvi, un LPO bieži tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Londonas orķestriem ar spēcīgu klātbūtni gan koncertzālē, gan plašsaziņas līdzekļos.

Ieraksti, izglītība un sabiedriskā loma

LPO plašā ierakstu darbība ir dokumentējusi tā attīstību un sadarbību ar vadošajiem māksliniekiem. Orķestris aktīvi iesaistās arī izglītības un kopienas projektos — rīko meistarklases, jauniešu programmas un īpašus koncertus ģimenēm un skolām, lai veicinātu piekļuvi klasiskajai mūzikai plašākai sabiedrībai.

Finanses un pārvaldība

LPO vēsturiskā pieredze ar sponsoru pārtraukumiem un pāreju uz pašpārvaldi ir iemācījusi orķestrim būt elastīgam. Mūsdienās orķestra finansējums nāk no dažādiem avotiem — biļešu ieņēmumiem, dalībnieku un fondu atbalsta, publiskām subsīdijām un privātiem mecenātiem. Tas ļauj LPO saglabāt profesionālo līmeni un turpināt māksliniecisko darbību.

Starptautiska ietekme

LPO ir nodrošinājis svarīgu balsi britu un starptautiskajā mūzikā — gan caur ierakstiem, gan koncertiem ārvalstīs, gan sadarbību ar izcilām solistu un diriģentu personībām. Orķestra tradīcija, mūzikas kvalitāte un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem padara to par būtisku institūciju mūsdienu klasiskajā mūzikā.

Kopumā Londonas Filharmoniskais orķestris ir organizācija ar spēcīgu vēsturisko identitāti, bagātu repertuāru un plašu sabiedrisko lomu — no koncertdzīves un ierakstiem līdz izglītības iniciatīvām un starptautiskām sadarbībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Londonas filharmoniskais orķestris?

J: Kad tā tika dibināta?

J: Kas diriģēja pirmos koncertus?

J: Kā orķestris kļuva pašpārvaldes?

J: Kas notika Otrā pasaules kara laikā?

J: Kas atgriezās pēc Otrā pasaules kara?

Meklēt pēc burta