Džuzepes Verdi opera "Makbets" balstīta uz Šekspīra tā paša nosaukuma lugas. Libretu galvenokārt sarakstījis Frančesko Marija Piave, ar daļējiem papildinājumiem no Andrea Maffeja. Opera pirmizrādi piedzīvoja 1847. gadā Florencē (Teatro della Pergola) un tā parasti tiek iestudēta itāļu valodā. Pastāv arī franču valodas versija — pārrakstīta un paplašināta vēlāk —, taču tā mūsdienās tiek izmantota retāk. Verdi vēlāk pārrakstīja un papildināja darbu 1865. gadā, pievēršot īpašu uzmanību psiholoģiskajai dziļumam un skatuviskajai dramatikai.
Vēsture un nozīme
Makbets bija pirmais Verdi darbs, kas tieši balstījās uz Šekspīra materiālu; vēlāk viņš uz Šekspīra lugām balstīja tādas slavenas operas kā "Otello" un "Falstaff". 1840.—1850. gados itāļu operas bieži iekļāva mīlas līniju kā centrālu motīvu, taču Makbets izcēlās ar to, ka stāsts orientējas uz varas kāri, gaitas graujot morāli un izraisot vardarbību — mīla nav galvenā sižeta ass. Šī opera nostiprināja Verdi kā komponistu, kurš spēj radīt tumšas, dramatiska psiholoģijas pilnas partitūras, un joprojām tiek augstu vērtēta par novatorisku orķestras un vokālo izteiksmi.
Sižets īsumā
Operas pamatā ir varas kāre un tās sekas. Pēc kaujas varonis Makbets sastop raganas, kas prognozē viņam karalisku varu; sakāpināta ambīcija, sievas ietekme un bailes no zaudējuma noved pie slepkavībām, nodevības un vainas apziņas. Nozīmīgākās ainās iekļauti karalim Duncanam nodarītā slepkavība, Bānko spoka aina un Lady Macbeth miega gaitas aina, kas ir viena no operas emocionāli spēcīgākajām epizodēm.
Galvenie personāži un balsu tipi
- Makbets — baritons
- Lēdija Makbeta — soprāns (bieži spēcīgs dramatiskā soprāna partija)
- Bānko — bass
- Makdaffs — tenors
- Malcolms — tenors
- Karalis Duncans — bass
- Raganas un koris — svarīga loma atmosfēras radīšanā
Mūzika un skatuviskā valoda
Verdi partitūra izceļas ar tumšu, blīvu orķestrāciju, dramatiskiem ansambļiem un spilgtiem kora momentiem (īpaši raganu un ļaužu skatuves). Komponists izmanto muzikālus motīvus, dinamiskas kontrastējošas harmonijas un asu ritmiku, lai attēlotu iekšējo spriedzi un vainas izjūtu. Sevišķi atzīta ir Lēdijas Makbet miega gaitas aina — gan par vokālo sarežģītību, gan par emocionālo iedarbību.
Uzvedumi un interpretācijas
Makbets mūsdienās tiek iestudēts gan klasiskā stilā, gan modernākos, psiholoģiski un vizuāli izaicinošos risinājumos. Daudzi režisori izmanto operu, lai izceltu politiskas vai vēsturiskas paralēles par varas korupciju un morāles degradāciju. Tā kā Verdi vairākas reizes pārstrādāja darbu, uz skatuves var redzēt dažādas versijas (oriģinālo 1847. gada itāļu variantu, 1865. gada pārstrādāto variantu u.c.), un izpildītāji izvēlas gan vokālos, gan dramatiskos izteiksmes līdzekļus, lai uzsvērtu lugas trauslumu un vardarbības sekas.
Šī opera saglabā savu aktualitāti gan ar spēcīgu muzikālo valodu, gan ar tēmu universālumu — varas tieksme, vainas un ļaunuma psiholoģija ir tēmas, kas rezonē gadsimtu gaitā.
