Makbets — Džuzepes Verdi opera pēc Šekspīra lugas
Džuzepes Verdi opera "Makbets" balstīta uz Šekspīra tā paša nosaukuma lugas. Libretu galvenokārt sarakstījis Frančesko Marija Piave, ar daļējiem papildinājumiem no Andrea Maffeja. Opera pirmizrādi piedzīvoja 1847. gadā Florencē (Teatro della Pergola) un tā parasti tiek iestudēta itāļu valodā. Pastāv arī franču valodas versija — pārrakstīta un paplašināta vēlāk —, taču tā mūsdienās tiek izmantota retāk. Verdi vēlāk pārrakstīja un papildināja darbu 1865. gadā, pievēršot īpašu uzmanību psiholoģiskajai dziļumam un skatuviskajai dramatikai.
Vēsture un nozīme
Makbets bija pirmais Verdi darbs, kas tieši balstījās uz Šekspīra materiālu; vēlāk viņš uz Šekspīra lugām balstīja tādas slavenas operas kā "Otello" un "Falstaff". 1840.—1850. gados itāļu operas bieži iekļāva mīlas līniju kā centrālu motīvu, taču Makbets izcēlās ar to, ka stāsts orientējas uz varas kāri, gaitas graujot morāli un izraisot vardarbību — mīla nav galvenā sižeta ass. Šī opera nostiprināja Verdi kā komponistu, kurš spēj radīt tumšas, dramatiska psiholoģijas pilnas partitūras, un joprojām tiek augstu vērtēta par novatorisku orķestras un vokālo izteiksmi.
Sižets īsumā
Operas pamatā ir varas kāre un tās sekas. Pēc kaujas varonis Makbets sastop raganas, kas prognozē viņam karalisku varu; sakāpināta ambīcija, sievas ietekme un bailes no zaudējuma noved pie slepkavībām, nodevības un vainas apziņas. Nozīmīgākās ainās iekļauti karalim Duncanam nodarītā slepkavība, Bānko spoka aina un Lady Macbeth miega gaitas aina, kas ir viena no operas emocionāli spēcīgākajām epizodēm.
Galvenie personāži un balsu tipi
- Makbets — baritons
- Lēdija Makbeta — soprāns (bieži spēcīgs dramatiskā soprāna partija)
- Bānko — bass
- Makdaffs — tenors
- Malcolms — tenors
- Karalis Duncans — bass
- Raganas un koris — svarīga loma atmosfēras radīšanā
Mūzika un skatuviskā valoda
Verdi partitūra izceļas ar tumšu, blīvu orķestrāciju, dramatiskiem ansambļiem un spilgtiem kora momentiem (īpaši raganu un ļaužu skatuves). Komponists izmanto muzikālus motīvus, dinamiskas kontrastējošas harmonijas un asu ritmiku, lai attēlotu iekšējo spriedzi un vainas izjūtu. Sevišķi atzīta ir Lēdijas Makbet miega gaitas aina — gan par vokālo sarežģītību, gan par emocionālo iedarbību.
Uzvedumi un interpretācijas
Makbets mūsdienās tiek iestudēts gan klasiskā stilā, gan modernākos, psiholoģiski un vizuāli izaicinošos risinājumos. Daudzi režisori izmanto operu, lai izceltu politiskas vai vēsturiskas paralēles par varas korupciju un morāles degradāciju. Tā kā Verdi vairākas reizes pārstrādāja darbu, uz skatuves var redzēt dažādas versijas (oriģinālo 1847. gada itāļu variantu, 1865. gada pārstrādāto variantu u.c.), un izpildītāji izvēlas gan vokālos, gan dramatiskos izteiksmes līdzekļus, lai uzsvērtu lugas trauslumu un vardarbības sekas.
Šī opera saglabā savu aktualitāti gan ar spēcīgu muzikālo valodu, gan ar tēmu universālumu — varas tieksme, vainas un ļaunuma psiholoģija ir tēmas, kas rezonē gadsimtu gaitā.
Sastāva vēsture
Dzejnieks un Verdi draugs Andrea Mafejs ieteica Verdi, ka Makbets būtu labs stāsts operas iestudējumam. Verdi izlasīja Šekspīra oriģināldarbu tikai pēc operas sacerēšanas. Vārdus viņam uzrakstīja Piave, kurš libretu balstīja uz tulkojumu itāļu valodā. Verdi ļoti patika šis stāsts, viņš to uzskatīja par "vienu no izcilākajiem cilvēka darbiem". Opera ir ļoti līdzīga Šekspīra stāstam, taču Verdi izmanto lielu raganu kori, nevis tikai trīs. Pēdējā cēliena beigās bēgļi satiekas uz Anglijas robežas, un pārstrādātajā versijā tā beidzas ar bārdu kori, svinot uzvaru pār nežēlīgo tirānu.
1847. gada versija tika daudz atskaņota visā Itālijā. Pēc tam 1865. gadā Verdi operas pārstrādātajā versijā veica vairākas izmaiņas. To bija paredzēts iestudēt Parīzē, un Francijā cilvēki gaidīja baleta mūziku operās. Verdi uzrakstīja mūziku dejotājiem un izmantoja iespēju veikt arī citas izmaiņas. Verdi strādāja itāļu valodā, bet izrādīšanai tur lika to pārtulkot franču valodā, taču cilvēki franču tulkojumu neizmantoja. Tā vietā viņi izmanto visas viņa veiktās izmaiņas franču valodas versijā, bet itāļu valodas tekstu saglabā.
Pēc 1865. gada to neveica pārāk bieži. Verdi par to bija ļoti sarūgtināts, jo viņš īpaši lepojās ar šo operu. Viņš bija cieši sadarbojies ar Piavi. Tieši Verdi bija tas, kurš Piavei ieskicēja stāstu, ko viņš vēlējās, lai viņš uzraksta. Verdi koncentrējās uz trim galvenajiem varoņiem: Makbeta lēdija, Makbets un raganas. Tas atkal kļuva ļoti populārs tikai Otrā pasaules kara laikā.
Lomas
| Loma | Balss tips | Pirmizrāde, | Pārskatītā versijaPirmizrāde, |
| Makbets | baritons | Felice Varesi | Jean-Vital Jammes ("Ismaël") |
| Lady Makbeta | soprāns | Marianna Barbieri-Nini | Amélie Rey-Balla |
| Banco (Banko) | bass | Nicola Benedetti | Žils "Žulio" Bilis-Petī (Jules "Giulio" Bilis-Petit) |
| Macduff | tenors | Angelo Brunacci | Jules-Sébastien Monjauze |
| Gaidītā dāma | mecosoprāns | Faustīna Piombanti | Mairot |
| Malkolms | tenors | Francesco Rossi | Auguste Huet |
| Ārsts | bass | Džuzepe Romanelli | Prosper Guyot |
| Makbeta kalps | bass | Džuzepe Romanelli | Péront |
| Herald | bass | Džuzepe Bertīni | Džilands |
| Assassin | bass | Džuzepe Bertīni | Caillot |
| Trīs parādīšanās | 2 soprāni un 1 bass | ||
| Duncano (karalis Dunkans), Skotijas karalis | Klusais | ||
| Fleanzio (Fleansio), Banco dēls | Klusais | ||
| Raganas, vēstneši, muižnieki, pavadoņi, bēgļi - koris | |||
Operas stāsts
Vieta: Skotija
Laiks: 11. gadsimts
1. darbība
1. aina: Virsotne
Prelūdijā (sākuma mūzikā) mēs dzirdam mūziku, kas vēlāk skan staigāšanas pa miegu ainā. Raganu koris pareģo nākotni. Pienāk ziņnesis, kas paziņo, ka Makbets ir saņēmis Kovdora titulu un īpašumus. Makbets un viņa ģenerālis Banko domā par raganu pareģojumu. Puse no pravietojuma tikko ir piepildījusies (otra puse ir tā, ka Makbets kļūs par karali un ka karaļi, kas nāks pēc viņa, būs Banko mantinieki). Šīs ainas beigās raganas dejo un dzied.
2. aina: Makbeta pils
Lēdija Makbeta izlasa sava vīra vēstuli, kurā viņš stāsta viņai par raganām izteikto pareģojumu. Viņa nolemj pārliecināties, ka Makbets patiešām kļūs par karali. Viņa nolemj, ka viņai jāpārliecina vīrs nogalināt Dunkanu (Dunkanu, Skotijas karali). Makbets ierauga, ka viņa priekšā ir duncis. Viņš to paņem un nogalina Dunkano (kurš operā nekad nedzied). Pēc tam viņš pārņem šausmas par to, ko viņš ir izdarījis. Viņa sieva ir sašutusi, ka vīrs jūtas briesmīgi par slepkavību. Viņa paņem dunci un pabeidz noziegumu, pēc tam ar Duncano asinīm apsmērē guļošos sargus. Ierodas Banko un skotu dižciltīgais Makdufs, Makdufs atklāj noziegumu, un visi varoņi dzied kori, lūdzot Dievu sodīt slepkavu(-us).
2. darbība
1. aina: Istaba pilī
Makbets ir kļuvis par karali. Viņš ir noraizējies par pravietojumu, ka par karali kļūs Banco mantinieki. Viņš un viņa sieva nolemj, ka Banco un viņa dēls ir nogalināmi.
2. aina: Ārpus pils
Banco gaida slepkavu banda. Viņš tiek notverts, bet viņa dēlam Fleancio izdodas aizbēgt.
3. aina: Pils ēdamzāle
Makbets pieņem viesus, un lēdija Makbeta dzied brindisi (dzeršanas dziesmu), kas ir diezgan līdzīga slavenajai dziesmai no "Traviatas". Makbets uzzina, ka Banco ir nogalināts, bet, kad viņš atgriežas pie galda, viņa vietā sēž Banco spoks. Viņš kliedz un rausta uz spoku. Pārējie cilvēki spoku neredz un domā, ka Makbets ir ārprāts. Mielasts ātri beidzas.
3. darbība
Raganu ala
Raganas sēž ap katlu tumšā alā. Viņas dzied un pēc tam dejo baletu, kas tika sarakstīts 1865. gada versijai. Mūzika izklausās maģiska. Makbets ienāk un vēlas, lai raganas viņam pasaka viņa nākotni. Tās viņam uzbur trīs parādības. Pirmā no tām viņam saka, lai viņš piesargās no Makdufa. Otrā viņam saka, ka viņam nevar kaitēt vīrietis, kas "dzimis no sievietes". Trešā saka, ka viņu nevar uzvarēt, kamēr Birnam Wood neies pret viņu.
Pēc tam Makbets redz Banco spoku un viņa pēcnācējus - astoņus nākamos Skotijas karaļus. Tas parāda, ka raganas pravietojumam no operas sākuma patiešām jāpiepildās. Makbets sabrūk. Kad viņš atveseļojas un pastāsta sievai, ko redzējis, viņa ir vēl apņēmīgāka nogalināt Banco dēlu un visu viņa ģimeni.
4. darbība
1. aina: Anglijas un Skotijas robežas tuvumā
Skotijas bēgļi stāv pie Anglijas robežas un dzied dziesmu par to, kā tirāns Makbets apspiež savu tautu.
Banco dēls Malkolms pavēl saviem karavīriem cirst Birnamas meža koku zarus un nest tos, kad tie uzbrūk Makbeta armijai. Viņi vēlas atbrīvot Skotiju no tirānijas.
2. aina: Makbeta pils
Ārsts un kalps vēro, kā karaliene staigā miegā, vicinot rokas un cenšoties tās notīrīt no asinīm.
3. aina: Kaujas lauks
Makbets ir dzirdējis, ka viņam tuvojas armija. Viņam saka, ka karaliene ir mirusi, bet viņš, šķiet, tam neiebilst. Viņš pulcina savu armiju. Banco armija dodas pret viņu ar koku zariem. Pravietojums ir piepildījies: Birnam Wood ir devušies pret viņu. Makdufs cīnās ar Makbetu un nogalina viņu. Viņš saka Makbetam, ka viņš nav "dzimis no sievietes", bet gan "izrauts" no mātes miesām. Cīņa turpinās. Makdufs nogalina Makbetu. Makdufa vīri sauc, ka Makdufs ir jaunais karalis. Visi kareivji un sievietes dzied himnu par godu uzvarai.
Birgita Nilsone lēdijas Makbetas lomā, 1947. g.
Jautājumi un atbildes
J: Kas sacerēja operu "Makbets"?
A: Operu "Makbets" komponēja Džuzepe Verdi.
J: Uz kā balstās "Makbets"?
A: "Makbeta" pamatā ir Šekspīra tāda paša nosaukuma luga.
J: Kādā valodā parasti iestudē "Makbetu"?
A: Makbets parasti tiek iestudēts itāļu valodā.
J: Kurš sarakstīja Makbeta libretu?
A: Makbeta libretu sarakstīja Frančesko Marija Piave (Francesco Maria Piave) ar dažiem Andrea Mafeja (Andrea Maffei) papildinājumiem.
J: Vai ir "Makbeta" versija franču valodā?
A: Jā, ir Makbeta versija franču valodā, taču tā gandrīz nekad vairs netiek izmantota.
J: Vai Makbets bija pirmā Šekspīra luga, kurai Verdi komponēja operu?
A: Jā, Makbets bija pirmā Šekspīra luga, kurai Verdi komponēja operu.
J: Par ko ir stāsts par Makbetu?
A.: Stāsts par Makbetu ir par vēlmi pēc varas, pat ja tas nozīmē slepkavību.
