Makbeta (opera)

Sastāva vēsture

Dzejnieks un Verdi draugs Andrea Mafejs ieteica Verdi, ka Makbets būtu labs stāsts operas iestudējumam. Verdi izlasīja Šekspīra oriģināldarbu tikai pēc operas sacerēšanas. Vārdus viņam uzrakstīja Piave, kurš libretu balstīja uz tulkojumu itāļu valodā. Verdi ļoti patika šis stāsts, viņš to uzskatīja par "vienu no izcilākajiem cilvēka darbiem". Opera ir ļoti līdzīga Šekspīra stāstam, taču Verdi izmanto lielu raganu kori, nevis tikai trīs. Pēdējā cēliena beigās bēgļi satiekas uz Anglijas robežas, un pārstrādātajā versijā tā beidzas ar bārdu kori, svinot uzvaru pār nežēlīgo tirānu.

1847. gada versija tika daudz atskaņota visā Itālijā. Pēc tam 1865. gadā Verdi operas pārstrādātajā versijā veica vairākas izmaiņas. To bija paredzēts iestudēt Parīzē, un Francijā cilvēki gaidīja baleta mūziku operās. Verdi uzrakstīja mūziku dejotājiem un izmantoja iespēju veikt arī citas izmaiņas. Verdi strādāja itāļu valodā, bet izrādīšanai tur lika to pārtulkot franču valodā, taču cilvēki franču tulkojumu neizmantoja. Tā vietā viņi izmanto visas viņa veiktās izmaiņas franču valodas versijā, bet itāļu valodas tekstu saglabā.

Pēc 1865. gada to neveica pārāk bieži. Verdi par to bija ļoti sarūgtināts, jo viņš īpaši lepojās ar šo operu. Viņš bija cieši sadarbojies ar Piavi. Tieši Verdi bija tas, kurš Piavei ieskicēja stāstu, ko viņš vēlējās, lai viņš uzraksta. Verdi koncentrējās uz trim galvenajiem varoņiem: Makbeta lēdija, Makbets un raganas. Tas atkal kļuva ļoti populārs tikai Otrā pasaules kara laikā.

Lomas

Loma	Balss tips	Pirmizrāde, 1847. gada 14. marts (Diriģents: Džuzepe Verdi)	Pārskatītā versijaPirmizrāde, 1865. gada 19. aprī lis (Diriģents: Ādolfs Delofrs)
Makbets	baritons	Felice Varesi	Jean-Vital Jammes ("Ismaël")
Lady Makbeta	soprāns	Marianna Barbieri-Nini	Amélie Rey-Balla
Banco (Banko)	bass	Nicola Benedetti	Žils "Žulio" Bilis-Petī (Jules "Giulio" Bilis-Petit)
Macduff	tenors	Angelo Brunacci	Jules-Sébastien Monjauze
Gaidītā dāma	mecosoprāns	Faustīna Piombanti	Mairot
Malkolms	tenors	Francesco Rossi	Auguste Huet
Ārsts	bass	Džuzepe Romanelli	Prosper Guyot
Makbeta kalps	bass	Džuzepe Romanelli	Péront
Herald	bass	Džuzepe Bertīni	Džilands
Assassin	bass	Džuzepe Bertīni	Caillot
Trīs parādīšanās	2 soprāni un 1 bass
Duncano (karalis Dunkans), Skotijas karalis	Klusais
Fleanzio (Fleansio), Banco dēls	Klusais
Raganas, vēstneši, muižnieki, pavadoņi, bēgļi - koris

Operas stāsts

Vieta: Skotija

Laiks: 11. gadsimts

1. darbība

1. aina: Virsotne

Prelūdijā (sākuma mūzikā) mēs dzirdam mūziku, kas vēlāk skan staigāšanas pa miegu ainā. Raganu koris pareģo nākotni. Pienāk ziņnesis, kas paziņo, ka Makbets ir saņēmis Kovdora titulu un īpašumus. Makbets un viņa ģenerālis Banko domā par raganu pareģojumu. Puse no pravietojuma tikko ir piepildījusies (otra puse ir tā, ka Makbets kļūs par karali un ka karaļi, kas nāks pēc viņa, būs Banko mantinieki). Šīs ainas beigās raganas dejo un dzied.

2. aina: Makbeta pils

Lēdija Makbeta izlasa sava vīra vēstuli, kurā viņš stāsta viņai par raganām izteikto pareģojumu. Viņa nolemj pārliecināties, ka Makbets patiešām kļūs par karali. Viņa nolemj, ka viņai jāpārliecina vīrs nogalināt Dunkanu (Dunkanu, Skotijas karali). Makbets ierauga, ka viņa priekšā ir duncis. Viņš to paņem un nogalina Dunkano (kurš operā nekad nedzied). Pēc tam viņš pārņem šausmas par to, ko viņš ir izdarījis. Viņa sieva ir sašutusi, ka vīrs jūtas briesmīgi par slepkavību. Viņa paņem dunci un pabeidz noziegumu, pēc tam ar Duncano asinīm apsmērē guļošos sargus. Ierodas Banko un skotu dižciltīgais Makdufs, Makdufs atklāj noziegumu, un visi varoņi dzied kori, lūdzot Dievu sodīt slepkavu(-us).

2. darbība

1. aina: Istaba pilī

Makbets ir kļuvis par karali. Viņš ir noraizējies par pravietojumu, ka par karali kļūs Banco mantinieki. Viņš un viņa sieva nolemj, ka Banco un viņa dēls ir nogalināmi.

2. aina: Ārpus pils

Banco gaida slepkavu banda. Viņš tiek notverts, bet viņa dēlam Fleancio izdodas aizbēgt.

3. aina: Pils ēdamzāle

Makbets pieņem viesus, un lēdija Makbeta dzied brindisi (dzeršanas dziesmu), kas ir diezgan līdzīga slavenajai dziesmai no "Traviatas". Makbets uzzina, ka Banco ir nogalināts, bet, kad viņš atgriežas pie galda, viņa vietā sēž Banco spoks. Viņš kliedz un rausta uz spoku. Pārējie cilvēki spoku neredz un domā, ka Makbets ir ārprāts. Mielasts ātri beidzas.

3. darbība

Raganu ala

Raganas sēž ap katlu tumšā alā. Viņas dzied un pēc tam dejo baletu, kas tika sarakstīts 1865. gada versijai. Mūzika izklausās maģiska. Makbets ienāk un vēlas, lai raganas viņam pasaka viņa nākotni. Tās viņam uzbur trīs parādības. Pirmā no tām viņam saka, lai viņš piesargās no Makdufa. Otrā viņam saka, ka viņam nevar kaitēt vīrietis, kas "dzimis no sievietes". Trešā saka, ka viņu nevar uzvarēt, kamēr Birnam Wood neies pret viņu.

Pēc tam Makbets redz Banco spoku un viņa pēcnācējus - astoņus nākamos Skotijas karaļus. Tas parāda, ka raganas pravietojumam no operas sākuma patiešām jāpiepildās. Makbets sabrūk. Kad viņš atveseļojas un pastāsta sievai, ko redzējis, viņa ir vēl apņēmīgāka nogalināt Banco dēlu un visu viņa ģimeni.

4. darbība

1. aina: Anglijas un Skotijas robežas tuvumā

Skotijas bēgļi stāv pie Anglijas robežas un dzied dziesmu par to, kā tirāns Makbets apspiež savu tautu.

Banco dēls Malkolms pavēl saviem karavīriem cirst Birnamas meža koku zarus un nest tos, kad tie uzbrūk Makbeta armijai. Viņi vēlas atbrīvot Skotiju no tirānijas.

2. aina: Makbeta pils

Ārsts un kalps vēro, kā karaliene staigā miegā, vicinot rokas un cenšoties tās notīrīt no asinīm.

3. aina: Kaujas lauks

Makbets ir dzirdējis, ka viņam tuvojas armija. Viņam saka, ka karaliene ir mirusi, bet viņš, šķiet, tam neiebilst. Viņš pulcina savu armiju. Banco armija dodas pret viņu ar koku zariem. Pravietojums ir piepildījies: Birnam Wood ir devušies pret viņu. Makdufs cīnās ar Makbetu un nogalina viņu. Viņš saka Makbetam, ka viņš nav "dzimis no sievietes", bet gan "izrauts" no mātes miesām. Cīņa turpinās. Makdufs nogalina Makbetu. Makdufa vīri sauc, ka Makdufs ir jaunais karalis. Visi kareivji un sievietes dzied himnu par godu uzvarai.

Birgita Nilsone lēdijas Makbetas lomā, 1947. g.