Mujaddid
Mujaddids (arābu: مجدد) islāmā ir reformators, kuram tiek uzticēts uzdevums novērst kļūdas, kas radušās musulmaņu vidū. Viņu uzdevums ir parādīt cilvēkiem lielās reliģiskās patiesības, ar kurām musulmaņu kopienai būs jāsaskaras. Saskaņā ar populāro musulmaņu tradīciju tas attiecas uz personu, kas parādās katra islāma kalendāra gadsimtu mijā, lai atdzīvinātu islāmu, attīrot to no svešķermeņiem un atjaunojot tā pirmatnējo tīrību. Mūsdienās uz mujadīdu raugās kā uz izcilāko gadsimta musulmani.
Ikhtilaf (domstarpības) pastāv starp vatious hadith speciālistiem. Tādi zinātnieki un vēsturnieki kā Al-Dhahabi un Ibn Hajar al-Asqalani ir interpretējuši, ka terminu mujaddid var saprast arī kā daudzskaitli, tādējādi apzīmējot cilvēku grupu.
Arābu valodā vārds mujaddid nozīmē "reformators", "atjaunotājs" vai "reģenerators". Tas ir cilvēks, kurš atdzīvina un maina reliģiju. Tajdid (atjaunošanas vai atdzimšanas) jēdziens un termins mujaddid drīzāk ir cēlies no hadīsiem, pravieša Muhameda izteikuma. Šo hadisu ir pierakstījis Abu Dawood savā Sunānā, kas ir viens no sešiem autoritatīvajiem sunnītu pravieša izteikumu krājumiem. Šajā hadīsā pravietis saka:
"Allah cels šai kopienai beigās ik pēc simts gadiem tas, kurš atjaunos savu reliģiju par to."
Mujadīdi var būt ievērojami zinātnieki, dievbijīgi valdnieki un militāristi.
Tajdida jēdziens islāma domāšanā
Tajdid (atjaunošana) islāma domāšanā nozīmē atjaunot ideoloģiju, kas ir musulmaņu intelektuālais produkts zinātnes, zināšanu un ijtihad jomā, lai interpretētu islāmu un saprastu un skaidrotu tā noteikumus.
Al-Suyuti minēja savā grāmatā Al-Jami' al-Sagheer, "Atjauninot reliģiju nozīmē atjaunot tās vadlīnijas, noskaidrojot tās patiesību un prioritāti, atspēkot inovācijas un ekstrēmismu, kas iesniegti tās sekotājiem vai viņu nevēlēšanās to uzturēt, un pēc tās noteikumiem, pārvaldot cilvēku intereses un sabiedrības un civilizācijas likumu."
Viens no visredzamākajiem aspektiem tadždid (atjaunošana) islāma domāšanā ir islāma zinātņu atjaunošana, kas izpaužas šādi:
- Islāma doktrīnas zinātne.
- Islāma jurisprudences principi.
- Jurisprudences zinātne.
- Sunnas zinātne.
- Korāna eksegēzes (tafsir) zinātne.
- Attīrīšanās zinātne un uzvedības kodekss (sufisms).
- Pravieša biogrāfija un islāma vēsture.
Reformatori islāmā
Nav oficiāla mehānisma, kā iecelt mujadīdu. Šajā sarakstā iekļautās personas tiek uzskatītas par mudžadīdiem.
Lai gan sunnītu islāmā nav oficiāla mehānisma, kā iecelt mujadīdu, bieži vien pastāv vispārēja vienprātība. Šiītiem un ahmadijiem ir savs mudžadīdu saraksts.
Pirmais gadsimts (pēc praviešu perioda) (718. gada 3. augusts)
- Umars ibn Abd al-Azizs (682-720)
Otrais gadsimts (815. gada 10. augusts)
- Muhameds ibn Idris ash-Shafi`i (767-820)
- Ahmads ibn Hanbals (780-855)
Trešais gadsimts (912. gada 17. augusts)
- Muhameds al-Bukhari (810-870)
- Abu al-Hasan al-Ash'ari (874-936)
Ceturtais gadsimts (1009. gada 24. augusts)
- Abu Bakr Al-Baqillani (950-1013)
- Hakims al-Nišaburi (933-1012)
Piektais gadsimts (1106. gada 1. septembris)
- Ibn Hazms (994-1064)
- Abu Hamids al-Ghazali (1058-1111)
Sestais gadsimts (1203. gada 9. septembris)
- Salauddins Ajūbi (1137-1193)
- Fakhr al-Din al-Razi (1149-1210)
- Muhameds bin Bahtijārs Haldži (1206)
Septītais gadsimts (1300. gada 5. septembris)
- Ibn Taymiyyah (1263-1328)
Astotais gadsimts (1397. gada 23. septembris)
- Ibn Qayyim al-Jawziyya (1292-1350)
- Tamerlans (Timurs) (1336-1405)
- Ibn Hajar al-Asqalani (1372-1448)
Devītais gadsimts (1494. gada 1. oktobris)
- Džalalaludins Al-Suyuti (1445-1505)
- Šahs Rukhs (1377-1447)
- Mehmets II (1432-1481)
Desmitais gadsimts (1591. gada 19. oktobris)
- Selims I (1470-1520)
- Suleimans Lieliskais (1494-1566)
- Ahmads Sirhindi (1564-1624)
- Abdullah ibn Alawi al-Haddad (1634-1720)
Vienpadsmitais gadsimts (1688. gada 26. oktobris)
- Mulla Sadra Širazi (1571-1640)
- Khayr al-Din al-Ramli (1585-1671)
- Mahiuddins AurangzebsAlamgirs (1618-1707)
Divpadsmitais gadsimts (1785. gada 4. novembris)
- Šahs Valiullahs Dehlavī (1703-1762)
- Muhameds ibn Abd al-Vahhabs (1703-1792)
- Murtaḍá al-Zabīdī (1732-1790)
- Šahs Abdul Azizs Delhvi (1745-1823)
- Usmans Dan Fodio (1754-1817)
- Tipu Sultāns (1750-1799)
Trīspadsmitais gadsimts (1882. gada 14. novembris)
- Muhameds Abduhs (1849-1905)
- Saids Nursī (1878-1960)
- Sajeds Ahmads Hāns (Syed Ahmad Khan, 1817-1898)
- Mirza Gulams no Kadiānas (1835-1908) (tikai saskaņā ar Ahmādijas kustību)
Četrpadsmitais gadsimts (1979. gada 21. novembris)
- Abul A'la Maududi (1903-1979)
- Muhameds Nasiruddins al-Albani (1914-1999)
- Šahs Abubakars Siddiki Furfurabi (1846-1939)
Tādi valdnieki un iekarotāji kā Saladins, Tamerlans, Šahs Ruks, Mehmets II, Selims I, Suleimans, Aurangzēbs un Tipu Sultans bieži tika dēvēti par mudžadīdiem, jo viņi bija ieņēmuši nozīmīgu lomu islāma politikā (Saladins, Osmaņu impērijas valdnieki Selims I un Suleimans I bija divu svēto mošeju glabātāji).
Ibn Tajmijs (Ibn Taymiyyah, 1263-1328), 7. gadsimta mudžadīds, ir pazīstams ar savu teoloģisko, politisko un militāro darbību.
Abul A'la Maududi, viens no pagājušā gadsimta mudžadīdiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir madžadīds?
Atbilde: Mujadīds ir islāma reformators, kura uzdevums ir novērst kļūdas, kas radušās musulmaņu vidū, un parādīt cilvēkiem lielās reliģiskās patiesības, ar kurām musulmaņu kopienai būs jātiek galā.
J: Ko nozīmē termins Mujaddid?
A: Arābu valodā vārds mujaddid nozīmē "reformators", "atjaunotājs", "atjaunotājs", "atjaunotājs" vai "reģenerators". Tas ir cilvēks, kurš atdzīvina un atjauno reliģiju.
J: Kā radās jēdziens "tadždid" (atjaunošana vai atdzimšana)?
A: Tajdid (atjaunošanas vai atdzimšanas) jēdziens un termins mujaddid ir cēlies no hadīsiem, pravieša Muhameda izteikumiem, ko Abu Dawood ir pierakstījis savā Sunānā, kas ir viens no sešiem autoritatīvajiem sunnītu pravieša izteikumu krājumiem.
Jautājums: Kurus mūsdienās uzskata par izcilākajiem musulmaņiem?
Atbilde: Mūsdienās par izcilāko musulmani gadsimtā tiek uzskatīts mudžadīds.
Jautājums: Vai dažādu hadīsu speciālistu vidū pastāv domstarpības par šo tēmu?
A: Jā, dažādu hadīsu speciālistu vidū pastāv domstarpības par šo tēmu. Tādi zinātnieki un vēsturnieki kā Al-Dhahabi un Ibn Hajar al-Asqalani ir interpretējuši, ka terminu "mujaddid" var saprast arī kā daudzskaitli, tādējādi apzīmējot cilvēku grupu.
Jautājums: Vai islāms aicina veikt reformas?
Atbilde: Jā, islāms aicina uz reformām, jo tā ir daļa no tā būtības, un musulmaņi ir aicināti visu laiku cītīgi strādāt, lai jaunās idejas saskanētu ar tradīciju.
