Naloksons (bieži saukts par Narcan) ir medikaments. To lieto opioīdu pretsāpju līdzekļu iedarbības mazināšanai, īpaši gadījumos, kad cilvēks ir pārdozējis opioīdus. Opioīdu piemēri ir šādi:

  • Morfīns (bieži saukts par MSIR vai MS Contin)
  • Oksikodons (bieži saukts par Percocet (ja sajaukts ar acetaminofēnu), OxyIR vai OxyContin).
  • Hidrokodons (bieži sajaukts ar acetaminofēnu un sajaukts ar nosaukumu Vicodin).
  • Metadons
  • Meperidīns (Demerols)

Šie pretsāpju līdzekļi ir centrālās nervu sistēmas nomācošas vielas. Tas nozīmē, ka tie palēnina noteiktu smadzeņu daļu darbību. Ja cilvēks lieto pārāk daudz opiātu, tas var atslēgt to smadzeņu daļu, kas kontrolē elpošanu. Cilvēks var zaudēt spēju elpot un nomirt.

Ja cilvēks ir lietojis pārāk daudz šo pretsāpju zāļu, naloksons var mainīt pretsāpju zāļu iedarbību un glābt cilvēka dzīvību. Naloksons ir opioīdu receptoru antagonists — tas piesaistās tiem pašiem receptoriem, kuriem piesaistās opioīdi, un bloķē vai atgrūž opioīdu iedarbību.

Naloksonu var iejaukt vienā tabletē ar opioīdu pretsāpju līdzekli, lai samazinātu ļaunprātīgas lietošanas risku. Tāpat pastāv atsevišķas naloksona formas, ko izmanto ārkārtas situācijās, piemēram, intranazālais sprejs (piemēram, Narcan) un autoinjektori (piem., Evzio).

Kā naloksons darbojas un cik ātri iedarbojas

Naloksons ātri bloķē opioīdu savienojumu ar receptoru vietām smadzenēs, kas var atjaunot elpošanu un modrību. Ja naloksonu ievada intravenozi (adatā, kas ievietota vēnā), tas iedarbojas divu minūšu laikā. Injicēts muskulī, tas iedarbojas piecu minūšu laikā. Šo medikamentu var iešļirkt arī degunā (intranasāli), un deguna spreja iedarbības sākums parasti ir līdzīgs muskulārai ievadīšanai.

Nalokstona iedarbība ilgst aptuveni pusstundu līdz stundu. Tā kā lielākā daļa opioīdu iedarbojas ilgāk nekā naloksons, cilvēkam var būt nepieciešamas vairākas naloksona devas, lai cīnītos ar pārdozēšanas sekām. Pēc naloksona iedarbības mazināšanās opioīdu toksicitāte var atjaunoties (renarkotizācija), tāpēc novērošana slimnīcā bieži vien ir nepieciešama.

Kā lietot naloksonu ārkārtas situācijā — praktiski soļi

  • Zvaniet neatliekamajai palīdzībai — 112 vai vietējais avārijas numurs. Nepārvērtējiet tikai medikamentu spējām; nepieciešama profesionāla aprūpe.
  • Pārbaudiet reakciju un elpošanu. Ja cilvēks nereagē un elpo lēni vai vispār neelpo, sākiet glābšanos: atveriet elpceļus, sniedziet mākslīgo elpināšanu (mutes–deguna vai deguna–mutes elpināšana atbilstoši prasmēm) un, ja nepieciešams, veiciet sirds masāžu.
  • Ievadiet naloksonu saskaņā ar instrukcijām (intravenozi, intramuskulāri, subkutāni vai intranazāli). Parasti pieaugušajiem intravenoza vai intramuskulāra sākuma deva ir 0,4–2 mg; intranazālais sprejs bieži tiek lietots 4 mg vienā devā. Protokoli var atšķirties pēc valsts un veselības aprūpes vadlīnijām.
  • Atkārtojiet devas, ja nepieciešams. Ja nav uzlabojuma 2–3 minūšu laikā, var dot papildu naloksona devu. Turpiniet glābšanas darbības, līdz ierodas neatliekamā palīdzība.
  • Novērojiet pacientu. Pat ja elpošana atjaunojas, cilvēkam jābūt novērotam vismaz vairākas stundas, jo opioīdi var iedarboties ilgāk nekā naloksons.
  • Drošība pēc atdzīvināšanas. Ja cilvēks atjaunojas, viņš var būt dezorientēts, uzbudināts, svīst vai izrādīt akūtas abstinences pazīmes. Nodrošiniet drošu vidi un gaidiet profesionālu medicīnisku novērtējumu.

Blakusparādības un iespējamie riski

Naloksons parasti ir drošs un netraumē pacienta, ja opioīdi nav klāt — tas neveicina elpas apstāšanos. Tomēr iespējamās blakusparādības ietver:

  • ātru un intensīvu abstinences sindromu cilvēkiem, kas ir opioidterapijas lietotāji (vemšana, sirdsklauves, drudzis, svīšana, trauksme, muskuļu krampji);
  • paaugstināts asinsspiediens, tahikardija vai aritmijas reti;
  • šausmas, dezorientācija vai uzbudinājums.

Šīs reakcijas parasti ir īslaicīgas, bet var prasīt medicīnisku aprūpi.

Ko vēl jāzina

  • Naloksons nav efektīvs pret citu tipu pārdozējumiem (piem., benzodiazepīniem, alkohola, stacionāru vielu pārdozēšanu). Tas darbojas tikai pret opioīdiem un opioīdu atkarīgām vielām.
  • Pieejamība un juridiskie jautājumi: daudzās valstīs naloksons ir pieejams bezrecepšu formā vai caur speciālām programmām, lai atbalstītu sabiedrību un samazinātu nāves gadījumus no pārdozēšanas. Uzziniet par pieejamību savā reģionā.
  • Naloksona formas: pieejami intranazālie spreji (piem., Narcan), autoinjektori (ar balsu norādījumiem) un šķīdumi injekcijām. Izvēle atkarīga no pieejamības, apmācības un situācijas.
  • Uzglabāšana: glabājiet saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, aizsargātā vietā, nepieejam bērniem. Pārbaudiet derīguma termiņu.
  • Plānojiet turpmāko aprūpi: pēc atdzīvināšanas nepieciešama medicīniska izvērtēšana, ieskaitot iespēju uzsākt atbilstošu atkarības ārstēšanu un profilakses pasākumus pret atkārtotu pārdozēšanu.

Kopsavilkumā — naloksons ir dzīvību glābjošs medikaments opioīdu pārdozēšanas gadījumā: tas ātri bloķē opioīdu ietekmi, bet tā efekts var būt īslaicīgs. Ārkārtas situācijā ir svarīgi zcallīt neatliekamajai palīdzībai, dot naloksonu pēc nepieciešamības un nodrošināt turpmāku medicīnisku novērošanu.