Salons
Parlour (jeb salons) ir cēlies no franču valodas vārda parloir, kas nozīmē "runāt". Salons ir telpa mājā, kur cilvēki varēja tikties. Turcijā to sauc par kiosku. Bībelē (Tiesnešu 3:20) ir runa par "vasaras salonu" - nelielu istabu, kas bija uzbūvēta uz mājas jumta, ar atvērtiem logiem, lai varētu uztvert vēju. Tai ir durvis uz āru, pa kurām var ienākt apmeklētāji.
Dažviet Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs ar vārdu "salons" tiek apzīmēti noteikta veida restorāni, piemēram, "saldējuma salons" un "picērijas salons". Ir arī "alus saloni", vīna saloni vai vismaz vienā gadījumā "spageti salons". Vārds "salons" ir izmantots pat kafejnīcas apzīmēšanai kā "kafijas salons". Tas var nozīmēt arī īpašu pakalpojumu uzņēmumu, piemēram, tetovēšanas salonu.
Bībelē 1.Ķēn.28:11 minētie "iekšpagalmi" bija nelielas istabas vai kambarīši, ko Salamans uzcēla visapkārt Tempļa divām pusēm un vienam galam (1.Ķēn.6:5). Daži cilvēki uzskata, ka iekšpagalmi, iespējams, bija lievenis un svētnīca.
Viduslaiku kristietības tradīcijās viesistaba bija viena no divām klostera telpām. "Ārējā zāle" bija telpa, kurā mūki vai mūķenes varēja satikt apmeklētājus un veikt darījumus ar cilvēkiem ārpus klostera. Parasti tā parasti atradās klostera ēku rietumu daļā, netālu no galvenās ieejas. Iekšējā zāle atradās ārpus klostera, blakus kapitula ēkai, klostera austrumu korpusā. Lielākā daļa reliģisko ordeņu vēlējās, lai klostera telpās būtu klusums, jo tur mūki mācījās. Iekšējais kambaris bija vieta, kur mūki varēja sarunāties, netraucējot pārējiem klostera iemītniekiem.
Mūsdienās salons ir oficiāla viesistaba lielā mājā vai savrupmājā. 19. gadsimta beigās tā bieži bija oficiāla telpa, ko izmantoja tikai svētdienās vai īpašos gadījumos, bet nedēļas laikā tā bija slēgta. Viesistabā ģimene glabāja savas labākās mēbeles, mākslas darbus un citas lietas. Mirušā cilvēka ķermeni izstādīja salonā, kamēr organizēja bēru ceremoniju. 20. gadsimtā arhitekti un dekoratori ir mainījuši telpas izmantošanu. Lielākajā daļā māju viesistaba ir aizstāta ar dzīvojamo istabu.
Grieķu laikmeta viesistaba Metropolitēna mākslas muzejā.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē vārds "parkour"?
A: "Salons" ir telpa mājā, kur cilvēki var tikties un sarunāties. Tas cēlies no franču valodas vārda parloir, kas nozīmē "runāt".
J: Kā viduslaiku kristiešu klosteros izmantoja viesistabu?
A: Viduslaiku kristiešu klosteros bija divas telpas, ko sauca par ārējo un iekšējo salonu. Ārējā istabā mūki vai mūķenes varēja satikt apmeklētājus un veikt darījumus ar cilvēkiem ārpus klostera. Iekšējā istabā varēja sarunāties, netraucējot pārējiem klostera iedzīvotājiem.
J: Kādi ir citi vārda "salons" lietojumi?
A: Vārdu "salons" lieto arī, lai apzīmētu dažus restorānu veidus, piemēram, saldējuma salonu, picēriju, alus salonu, vīna salonu vai spageti salonu. To var lietot arī, lai apzīmētu īpašu pakalpojumu uzņēmumu, piemēram, tetovēšanas salonu vai kafijas veikalu, kā kafijas salonu.
Jautājums: Kur saskaņā ar 1. Laiku 28:11 Salamans uzcēla iekšējos kambarus?
A: Saskaņā ar 1. Ķēn. 28:11 Salamans uzcēla nelielas istabas jeb kambarīšus visapkārt divām tempļa pusēm un vienam galam (1. Ķēn. 6:5). Tās bija pazīstamas kā iekšējās istabas vai iekšējie kambarīši.
Jautājums: Kas ir vasaras kambaris, kas minēts Tiesnešu 3:20?
A: Tiesnešu 3;20 pieminētā vasaras istabiņa ir neliela telpa, kas uzbūvēta mājas augšpusē ar atvērtiem logiem, lai uzņemtu vēju, un kurai ir ieejas durvis, kas ved uz āru, lai apmeklētāji varētu ieiet.
J: Kā 20. gadsimtā mainījās šīs telpas izmantošana?
A: 20. gadsimtā arhitekti un dekoratori ir mainījuši šīs telpas izmantošanu. Lielākajā daļā māju tā ir aizstāta ar dzīvojamo istabu.
