Maksas skatīšanās (PPV) — definīcija, vēsture un piemēri

Pay-per-view (bieži saīsināti PPV) ir maksas televīzijas pakalpojuma forma, kur skatītājs maksā par atsevišķu notikumu vai pārraidi, lai to skatītos tieši savā ierīcē. Pasākums parasti tiek rādīts vienlaikus visiem skatītājiem, kuri to ir pasūtījuši, kas atšķir šo modeli no pieprasījuma video (video on demand), kur skatītājs var noskatīties saturu jebkurā laikā. PPV bieži izmanto, lai pārraidītu filmas, sporta pasākumus un pornogrāfiskasfilmas.

Vēsture un agrīnie piemēri

Pirmais lielais maksas pasākums notika 1981. gada 16. septembrī, kad tika demonstrēta Cukura Reja Leonarda un Tomasa Hērnsa cīņa par pusvidējā svara čempiona titulu. Viacom Cablevision Nešvilā, Tenesī štatā, bija pirmā sistēma, kas piedāvāja šo pasākumu, un vairāk nekā puse tās klientu to pasūtīja. Viacom mārketinga direktors Pats Tompsons organizēja šo pirmo PPV pārraidi un vēlāk rīkoja arī citas PPV cīņas un pat Brodvejas lugu translācijas.

Pēc aiziešanas no Viacom, Tompsons kļuva par Sports View vadītāju. 1983. gada 16. oktobrī viņš producēja pirmo maksas futbola spēli. Sports View bija nozīmīgs operators maksas televīzijas tīklu attīstībā un piedalījās universitāšu kanālu, piemēram, LSU TigerVision, Alabamas TideVision un Tenesī UT Vol Seat izveidē. Sports View arī producēja Ohaio štata un Mičiganas futbola spēli PPV formātā 1983. gada novembrī.

1985. gadā dažu dienu laikā sāka darboties pirmie ASV kabeļtelevīzijas kanāli, kas piedāvāja tikai maksas pakalpojumus — Viewers Choice, Cable Video Store un Request TV. Viewers Choice bija pieejams gan mājas satelīta šķīvju, gan kabeļtelevīzijas klientiem, bet Request TV sākotnēji bija pieejams tikai kabeļtelevīzijas skatītājiem (dažu disku īpašnieki to varēja izmantot tikai 90. gados).

Termins "maksas par noskatīšanos" kļuva plašāk pazīstams 1990. gados, kad tādi uzņēmumi kā iN DEMAND, HBO un Showtime sāka regulāri izmantot PPV, lai demonstrētu filmas, koncertus un sporta notikumus. In Demand rādīja filmas, koncertus un citus pasākumus par cenu diapazonu, kas svārstījās atkarībā no pasākuma veida (piemēram, no dažiem dolāriem līdz desmitiem dolāru), savukārt HBO un Showtime piedāvāja īpašus boksa čempionātus ar atšķirīgiem cenu modeļiem.

Kā darbojas PPV — tehnoloģijas un piegāde

Historiski PPV tika piegādāts caur kabeļtelevīzijas tīkliem, izmantojot signāla šifrēšanu un abonenta ļaujas (set-top box) funkcijas, kas pēc pasūtījuma atbloķēja konkrēto pārraidi. Ar interneta straujāku attīstību parādījās digitāli PPV risinājumi — straumēšanas platformas, kas ļauj iegādāties vienreizējpieejas piekļuvi tiešraidēm vai maksāt par individuālām tiešsaistes translācijām.

Pasūtīšanas veidi mūsdienās var ietvert:

  • pasūtīšanu no kabeļoperatora kanāla izvēlnes,
  • iegādi tiešsaistē no pakalpojumu sniedzēja mājaslapas vai lietotnes,
  • iegādi no starpplatformām, kas nodrošina maksas tiešraides (piemēram, sporta vai izklaides straumēšanas servisi).

Ekonomika un modeļi

PPV ir elastīgs komerciālais modelis — cenas var būt no dažiem dolāriem par filmu līdz desmitiem vai simtiem dolāru par augstas pieprasījuma sporta notikumiem (galvenokārt boksā vai MMA). Pakalpojumu sniedzēji nosaka cenu, ņemot vērā notikuma popularitāti, ražošanas izmaksas un sadarbību ar tiesību turētājiem. Daži operatori piedāvā arī abonēšanas modeļus, kuros PPV saturs ir pieejams par atlaidi vai kā iekļauta priekšrocība.

PPV mūsdienās un piemēri

Apmaksāta skatīšanās joprojām ir svarīgs ieņēmumu avots gan boksa un MMA promouteriem, gan izklaides industrijas uzņēmumiem. Tā ir būtiska arī profesionālās cīņas kompānijām, piemēram, World Wrestling Entertainment (WWE), Total NonstopAction Wrestling (TNA), Ring of Honor (ROH) un citām organizācijām, kas pārdod tiešraides maksas pasākumus, lai nopelnītu līdzekļus no lieliem notikumiem.

Ar interneta un straumēšanas platformu attīstību arvien biežāk PPV notikumi tiek piedāvāti tiešsaistē, ļaujot globālai auditorijai piekļūt saturam bez tradicionālā kabeļa pieslēguma. Šis pārejas process ietver arī izaicinājumus — autortiesību aizsardzību, pirātisma apkarošanu un reģionālas licences jautājumus — ko risina gan tehnoloģiskie, gan juridiskie pasākumi.

Juridiskie un patērētāju aspekti

PPV pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka viņiem ir tiesības izplatīt konkrēto saturu, jānodrošina droša maksājumu apstrāde un jāievēro patērētāju tiesību prasības (piemēram, atcelšanas un atgriešanas politika, ja tāda ir piemērojama). Tāpat svarīgs ir kvalitatīvs klientu atbalsts un skaidra informācija par cenām un piekļuves nosacījumiem.

Kopumā PPV joprojām ir populārs formāts, īpaši notikumiem ar augstu skatītāju interesi, un tas turpina attīstīties, integrējoties ar mūsdienu tiešsaistes straumēšanas risinājumiem un jauniem monetizācijas modeļiem.

Agrīnā vēsture (Amerika)

Pirmā Amerikas Savienotajās Valstīs izmēģinātā maksas par skatīšanos sistēma bija Zenith Phonevision sistēma. Tā 1949. gadā pasūtījumu pieņemšanai un saņemšanai izmantoja telefona līnijas. Telefona līnijas tika izmantotas arī televīzijas signāla dekodēšanai. Testi tika veikti 90 dienas Čikāgā. Skiatron 1950. gadā testēja savu sistēmu WOR Ņujorkā. Sistēma izmantoja IBM perforatoru kartes, lai atšifrētu signālu. Abas sistēmas parādīja, ka tās var izmantot, bet FCC neatļāva tās izmantot.

Viena no pirmajām kabeļtelevīzijas maksas sistēmām bija Optical Systems. Pirmo reizi to sāka izmantot 1972. gadā San Diego. Šīs agrīnās sistēmas ātri vien pārtrauca darbību, jo kabeļtelevīzijas nozare sāka izmantot satelīta tehnoloģiju. Tas izraisīja to, ka populāras kļuva sistēmas, piemēram, Home Box Office, kurās cilvēki katru mēnesi maksāja nemainīgu naudas summu.

Vēsture (Eiropa)

Pirmo reizi maksas par skatīšanos sāka izmantot Apvienotajā Karalistē, izmantojot satelīttelevīziju un kabeļtelevīzijas sistēmas.

Vēsture (Austrālija, Jaunzēlande un Klusā okeāna salas)

Maksāt par skatīšanos pirmo reizi izmantoja Foxtel mājas televīzijas Austrālijā un Jaunzēlandē 2000. gadu sākumā. Sky Pacific Fidži un citās Klusā okeāna salu valstīs to sāka izmantot 2006. gadā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir maksas par skatīšanos?


A: "Pay-per-view" (bieži saīsināti PPV) ir veids, kā cilvēki var maksāt, lai skatītos notikumus televīzijā savās mājās. Notikums tiek rādīts vienlaicīgi visiem, kas to pasūtījuši, un bieži sastopami tādi notikumi kā filmas, sporta sacensības un pornogrāfiskas filmas.

J: Kad notika pirmais lielais maksas pasākums?


A: Pirmais lielais maksas pasākums notika 1981. gada 16. septembrī. Šis notikums bija Sugar Ray Leonard un Thomas Hearns, lai cīnītos par pusvidējā svara čempiona titulu.

J: Kas organizēja pirmo lielo maksas par skatīšanos pasākumu?


A: Viacom Cablevision mārketinga direktors Pat Thompson organizēja šo cīņu. Vēlāk viņš organizēja citas PPV cīņas, cīņas un pat Brodvejas lugu.

J: Kura kompānija bija nozīmīga maksas par skatīšanos tīklu izveidē?


A: Sports View bija svarīga maksas skatīšanās tīklu izveidē. Tā izveidoja pirmos ASV kabeļtelevīzijas kanālus, kas pārraidīja tikai maksas par skatīšanos, piemēram, Viewers Choice, Cable Video Store un Request TV, kas sāka darboties 1985. gadā, dienu laikā viens pēc otra.

J: Cik lielu maksu In Demand prasīja par saviem pakalpojumiem?


A: In Demand rādīja filmas, koncertus un citus pasākumus par cenām no 3,99 USD līdz 49,99 USD.

Jautājums: Cik HBO vai Showtime prasīja maksu par boksa čempionātu?


A: HBO un Showtime piedāvāja boksa čempionātu par cenām no $14,99 līdz $54,99 .

Jautājums: Kuras profesionālās cīņas kompānijas izmanto Pay Per View kā svarīgu naudas pelnīšanas veidu?


A: Tādi profesionālās cīņas uzņēmumi kā World Wrestling Entertainment (WWE), Total Nonstop Action Wrestling (TNA), Ring of Honor (ROH) un Asistencia Asesoría y Administración izmanto Pay Per View kā svarīgu naudas pelnīšanas veidu.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3