Kapujas hercogiste

Izcelsme

Vecā Kapua bija sena etrusku pilsēta. Romas impērijas laikā tā bija viena no nozīmīgākajām pilsētām Itālijas dienvidos. Kad 6. gadsimta otrajā pusē Itālijā iebruka langobardi, Kapua tika izlaupīta. Vēlāk to iekļāva Beneventas hercogistes sastāvā, un to pārvaldīja lombardiešu amatpersona ar gastalda titulu. Par šo vēstures posmu ir maz zināms.

Kapua pirmo reizi kļuva par patstāvīgu valsti Landulfa I laikā. 839. gadā Beneventas hercogu Sikardu nogalināja Radelhis, kurš troni ieņēma pats. Tas izraisīja pilsoņu karu, kas sadalīja valsti. Sikarda brālis Sikonulfs pasludināja Salernu par neatkarīgu un sevi par Salernas kņazu. Arī Landulfs un viņa dēli bija Sikarda sabiedrotie, tāpēc gastalds pasludināja arī Kapuju par neatkarīgu. Kapuju 841. gadā izlaupīja un pilnībā nopostīja Radelča nolīgtie algotņi. 849. gada sākumā Landulfa vecākais dēls Lando I lūdza Svētās Romas imperatoru atrisināt strīdu un izbeigt karu. Imperators sadalīja Beneventu un Salerno divās atsevišķās hercogistēs. Kapua kļuva par Salernas hercogistes grāfisti. Tā kā vecā Kapua bija izpostīta, Lando I 856. gadā lika uzcelt jaunu pilsētu ap netālu esošo cietoksni. Šī jaunā pilsēta bija Kapua, kas pastāv vēl šodien.

Lando ilgi nepakļāvās ne Sikonulfam, ne Salerno. 859. gadā Kapua iebruka Salerno un Neapolē, taču tās tika sakautas. Pando (valdīja 861.-862. gadā) 862. gadā pasludināja Kapujas neatkarību no Salerno. Pēc viņa nāves tajā pašā gadā radās strīds par to, kuram jābūt nākamajam grāfam. Pando dēlu Pandenulfu no troņa gāza viņa tēvocis Landulfs II. Landulfs bija arī Kapujas bīskaps, tāpēc viņš pārvaldīja gan politiku, gan reliģiju grāfistē. Kad viņš 879. gadā nomira, sākās pilsoņu karš par troni. Divi pretendenti bija Pandenulfs, iepriekšējais grāfs, kurš tika gāzts, un Lando III, vēl viens Landulfa I mazdēls. Salerno sabiedrojās ar Lando III, bet Beneventa ar Pandenulfu. Viņi abi valdīja dažādās grāfistes daļās, un abi savus dēlus iecēla par Kapujas bīskapiem. Pilsoņu kara laikā Pandenulfs veiksmīgi noturēja Kapujas troni, līdz Lando III ieņēma pilsētu 882. gadā.

Lando III un viņa brālis Landenulfs I savas valdīšanas laikā aizstāvēja Kapuju pret Neapoli. Viņu otrs brālis Atenulfs bija apvienojies ar Neapoli pret viņiem. Līdz 887. gada janvāra sākumam Atenulfs kļuva par Kapujas princi. Pēc tam viņš pievērsās Beneventas iekarošanai.

Savienība ar Beneventu

899. gadā Atenulfs I sakāva Radelhisu II un iekaroja Beneventu. Viņš tika pasludināts par Beneventas princi 900. gada janvārī. Viņš apvienoja Kapujas un Beneventas kņazistes un pasludināja tās par neatdalāmām. Viņš arī ieviesa diarhijas tipa troņa sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu prinča dēli un brāļi ieguva vienlīdzīgu statusu un valdīja līdzās princim. Tādējādi Atenulfs cerēja novērst turpmākus strīdus par mantošanu.

Atenulfs savu dēlu Landulfu III iecēla par otru kņazu. Kopā viņi noslēdza savienības ar vietējām grieķu valstīm, piemēram, Neapoli un Getu. Pēc Atenulfa nāves Landulfs galvenokārt turpināja sava tēva politiku. Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu dalību Garigliano kaujā, kurā tika sakauti Fatimīdu Saracēnas. Pēc Garigliano viņš lielāko daļu savas valdīšanas laika centās vājināt Bizantijas varu Apūlijā un Kampānijā. Viņa dēls Landulfs IV bija sabiedrotais pret Salerno. Tāpat kā viņa tēvs, viņš uzbruka Bizantijas teritorijām, bet cieta sakāvi. Kapua bija spiesta kļūt par Bizantijas impērijas vasali, vismaz oficiāli.

Landulfa IV dēlu laikā Kapujas un Beneventas savienība izjuka. Lai gan ar likumu tās palika vienotas, Kapua valdīja Pandulfs, bet Beneventā - Landulfs V. Tomēr galu galā visas lombardiešu valstis Itālijā tika apvienotas Pandulfa, kuru sauca par "Dzelzsgalvu", vadībā. Imperators Oto I 967. gadā Pandulfam piešķīra Spoleto un Kamerīno hercogisti. Kad Landulfs V 969. gadā nomira, Pandulfs no sava brāļadēla Pandulfa II ieņēma Beneventu. Pēc tam viņš kļuva par Salerno kņazu 978. gadā, kad valdošais kņazs nomira bez bērniem. Pirms Pandulfa nāves viņš sadalīja valsti starp saviem dēliem; Beneventa-Kapua tika piešķirta viņa vecākajam dēlam Landulfam VI.

11. gadsimts

Drīz vien imperators Oto I sadalīja Beneventu un Kapuju.Landulfs VI paturēja Kapuju, bet Beneventu atdeva viņa brālēnam, Landulfa V dēlam Pandulfam II. gadsimta 990. gados Kapua piedzīvoja nestabilitātes periodu. Landenulfu II nogalināja viņa brālis Laidulfs, kurš troni ieņēma pats. Kad imperators Oto III to uzzināja, viņš lika Laidulfu atcelt. Kapujas iedzīvotāji gāza viņu nomainījušo valdnieku. Vecā dinastija tika atjaunota 1000. gadā Landulfa V otrā dēla Landulfa VII vadībā. 1000. gadā viņš par sava dēla un mantinieka regentu iecēla savu brāli Pandulfu II no Beneventas. Pandulfs valdīja līdzās savam brāļadēlam kā Pandulfs III no Kapujas. Tādējādi Kapua un Beneventa pēdējo reizi uz īsu brīdi bija apvienojušās.

Pandulfa IV laikā Kapua atguva agrāko varu. Viņš tika divas reizes gāzts no troņa laikā no mantošanas 1016. gadā līdz savai nāvei 1050. gadā. Sākotnēji viņš bija bizantiešu sabiedrotais un līdz pat beigām palika viņu sabiedrotais pret visiem kaimiņiem. Viņš pastāvīgi bija strīdā ar baznīcu, kā arī ar Neapoles, Getas un Amalfi piekrastes hercogistēm. Par to visu viņu iesauca par "Abruci vilku". Viņš vēlējās Kapujai piešķirt jūras ostu. Viņš gāza Neapoles un Gaetas hercogus un uzsāka karu pret Salernas kņazu Gvaimaru IV. Imperators Henrijs II lika viņu no troņa atcelt un ieslodzīt, bet galu galā viņš atguva troni.

Pandulfa pēcteču laikā pilsēta kļuva mazāk nozīmīga. Galu galā to ieņēma Gvaimara IV normāņu sabiedrotie.

Pandulfs IV, kuru imperators Henrijs II ieslodzīja cietumā.

Normana noteikums

Normandiešu grāfs Rihards no Aversas iekaroja Kapuju 1058. gadā. Pašu pilsētu viņš atstāja Landulfa VIII kontrolē vēl četrus gadus, līdz 1062. gada 12. maijam. Ričards kļuva par pāvesta sabiedroto, bet vēlāk tika ekskomunicēts. Viņa dēls un pēctecis Jordans I ieņēma pāvesta teritorijas apgabalu, kas piederēja hercogistei. Arī viņš tika ekskomunicēts. Kad Rihards nomira, viņa dzimta bija ļoti ietekmīga un tai bija liela ietekme Itālijas centrālajā daļā.

Kad 1091. gadā nomira Jordans I, Kapujas vara strauji samazinājās. No 1091. līdz 1098. gadam pašu Kapujas pilsētu kontrolēja Lando IV. Lando bija lombardietis, kuru iedzīvotāji iecēla tronī, oponējot jaunajam Ričardam II. Ričards II tika atjaunots tikai ar viņa līdzgaitnieku normāņu no Sicīlijas un Apūlijas palīdzību. Kapua kļuva atkarīga no Sicīlijas. Kņazi turpināja mēģināt ietekmēt pāvesta vēlēšanas un darboties kā pāvesta aizbildņi. Kad 1127. gadā Jordans II nomira, hercogiste kļuva par mērķi Rodžeram II Sicīlietim, kurš bija apvienojis Sicīliju, Apūliju un Kalabriju. Divdesmit gadus no 1135. līdz 1155. gadam Kapua un Sicīlija bija savstarpējā karā, līdz Kapua beidzot tika pievienota Sicīlijas karalistei.

Karte, kurā attēlota Kapujas hercogiste 1112. gadā Roberta I laikā. Kapua attēlota ar zvaigzni.

Valdnieki

Zemāk uzskaitīti Kapujas valdnieki no 840. līdz 1172. gadam.

Leģenda

• Pa kreisi no katra valdnieka vārda ir norādīts periods, kurā viņš valdīja. Ja periodi pārklājas viens ar otru, tas ir tāpēc, ka valdnieki valdīja vienlaicīgi viens ar otru.
• Dažiem valdniekiem bija arī iesauka, vai arī tos stilizēja ar noteiktu apzīmējumu (piemēram, pirmais valdnieks bija pazīstams kā "Landulfs Vecais"). Ja valdniekam tāds bija, tas ir norādīts aiz viņa vārda.
• Iekavās ir norādīta katra valdnieka saistība ar to, kurš valdīja tieši pirms viņa (prec. = iepriekšējais vai priekšgājējs).
• Turklāt iekavās var atzīmēt, vai valdnieks bija uzurpators (tas ir, viņš atņēma troni likumīgajam mantiniekam), vai arī viņš pats tika gāzts (viņam tika atņemts tronis) vai atjaunots (tas ir, atjaunots tronī pēc tā atņemšanas).

Lombardijas valdnieki

Gastalti un skaitītāji

Kapujas gastaldi (vai grāfi) sākotnēji bija Beneventes hercogu vasaļi. Gastalds Landulfs I 840. gada sākumā pasludināja neatkarību no Beneventas pēc tam, kad to pašu bija izdarījusi Salerno. Tas izraisīja pilsoņu karu Beneventā, kas ilga vairāk nekā 10 gadus. Tā beigās Svētās Romas impērijas imperators Ludvigs II Kapuju padarīja par Salerno vasali. Tomēr tas neturpinājās ilgi, un līdz 9. gadsimta beigām Kapua faktiski bija neatkarīga.

• 840-843: Landulfs I, saukts par "Veco"
• 843-861: (prec. dēls)
• 861: Lando II, saukts par Kiruttu (prec. dēls, gāzts)
• 861-862: Pando, dēvēts par "plēsīgo" (prec. tēvocis, uzurpators)
• 862-863: Pandenulfs (prec. dēls, gāzts)
• 863-866: (prec. tēvocis, uzurpators, gāzts).
• 866-871: Lamberts I, arī Spoleto hercogs (nesaistīts, imperators Ludviks II to iecēla tronī, gāzts)
• 871-879: Landulfs II, saukts par "bīskapu" (atjaunots)
• 879-882: Pandenulfs (atjaunots)
• 882-885: Lando III (prec. brālēns, uzurpators)
• 885-887: Landenulfs I (prec. brālis)

Princeses

899. gadā Atenulfs I apvienoja Beneventas un Kapujas kņazistes. Līdz 982. gadam visi turpmāk minētie valdnieki bija gan Kapujas, gan Beneventas kņazi. Atenulfs izveidoja arī jaunu troņa sistēmu, kurā tēvi valdīja kopā ar saviem dēliem vai brāļiem.

• 887-910: Atenulfs I, saukts par "Lielo" (Prec. brālis).
• 901-910: Landulfs III, līdzvaldnieks (Atenulfa I dēls)
• 910-943: Landulfs III, saukts par Antipateru (līdzvaldīja no 901. gada)
• 911-940: Atenulfs II, līdzvaldnieks (Landulfa III brālis)
• 933-943: Atenulfs III, dēvēts par "Carinola"; līdzvaldnieks (Landulfa III dēls)
• 940-943: Landulfs IV, līdzvaldnieks (Landulfa III dēls)
• 943-961: Landulfs IV, dēvēts par "Sarkano" (līdzvaldīja no 940. gada)
• 943-961: Pandulfs I, līdzvaldnieks (Landulfa IV dēls)
• 959-961: Landulfs V, līdzvaldnieks (Landulfa IV dēls)
• 961-968: Landulfs V, valdīja kopā ar savu brāli (līdzvaldīja no 959. gada).
• 961-981: Pandulfs I, dēvēts par "Dzelzsgalvu", valdīja kopā ar savu brāli (līdzvaldīja no 943. gada). Arī Spoleto hercogs (no 967. gada) un Salerno princis (no 978. gada).
• 968-981: Landulfs VI, līdzvaldnieks (Pandulfa I dēls)

982. gadā Pandulfs Dzelzsgalva un imperators Otto I galīgi atdalīja hercogistes.

• 981-982: Landulf VI
• 982-993: Landenulfs II (prec. brālis)
• 993-999: Laidulfs (prec. brālis, gāzts)
• 999: (nesaistīts, imperators Otto III iecēlis tronī, gāzts).
• 999-1007: (prec. brālēns): Landulfs VII.
• 1007-1022: Pandulfs II, dēvēts par "Melno" vai "Jauno" (prec. dēls).
• 1009-1014: Pandulfs III, līdzvaldnieks, arī Beneventas princis (Landulfa VII brālis)
• 1016-1022: Pandulfs IV, līdzvaldnieks (Pandulfa II pusbrālēns, gāzts).
• 1022-1026: Pandulfs V, arī Teano grāfs (nesaistīts, imperators Henrijs II viņu iecēla tronī, gāzts).
• 1023-1026: Jānis, līdzvaldnieks (Pandulfa V dēls, gāzts)
• 1026-1038: Pandulfs IV (atjaunots, gāzts)
• 1038-1047: Guaimars, arī Salerno princis (nesaistīts, uzurpators, gāzts)
• 1047-1050: Pandulfs IV (atjaunots)
• 1050-1057: Pandulfs VI (prec. dēls)
• 1057-1058: Landulfs VIII (prec. brālis)

Normandijas prinči

Šie prinči bija no Drengotu dzimtas.

• 1058-1078: Ričards I
• 1078-1091: (prec. dēls)
• 1091-1106: Ričards II (prec. dēls)
• 1092-1098: Lando IV, (nesaistīts, turēja Kapuju, pretojoties Ričardam II)
• 1106-1120: Roberts I (prec. brālis)
• 1120: Ričards III (prec. dēls)
• 1120-1127: Jordans II (prec. tēvocis)
• 1127-1156: Roberts II (prec. dēls)