Fatimīdu kalifāts
Fatimīdu kalifātu no 909. gada 5. janvāra līdz 1171. gadam pārvaldīja al-Fātimiyyūn (arābu: الفاطميون) dinastija. Tā bija arābu šiītu dinastija, kas valdīja ceturtajā un pēdējā arābu kalifātā. Dažādos laikos kalifātam piederēja dažādas Magribas, Ēģiptes un Levantes teritorijas.
Ēģiptes pilsēta Kaira kļuva par galvaspilsētu. Terminu "fatimieši" dažkārt lieto arī attiecībā uz šī kalifāta iedzīvotājiem. Valdošā elite piederēja šiītu ismailisma atzaram. Vadītāji bija arī šiītu ismailītu imami. Ismailiešu musulmaņiem viņiem bija reliģiska nozīme. Viņi ir arī daļa no kalifa amata turētāju ķēdes, kā atzīst lielākā daļa musulmaņu, kas ir vienīgais periods, kurā šiītu imamāts un kalifāts bija kaut kādā mērā apvienoti. Izņēmums bija tikai viens - paša Ali kalifāts.
Fatimīdi bija slaveni ar reliģisko iecietību pret islāma sektām, kas nav ismaēlieši, kā arī pret ebrejiem, Maltas kristiešiem un koptu kristiešiem, tomēr bija arī daži izņēmumi.
Fatimīdu uzplaukums
Fatimīdi nāca no Ifrikijas, mūsdienu Tunisijas un Alžīrijas austrumos. Dinastiju 909. gadā nodibināja ˤAbdullāh al-MahdīBillah, kurš savas tiesības leģitimizēja ar izcelsmi no Muhameda caur savu meitu Fātimu as-Zahru un viņas vīru ˤAlī ibn-Abī-Tālib, pirmo Šīˤa Imāmu, tāpēc arī nosaukums al-Fātimiyyūn ir "Fatimīdu".
Abdullāh al-Mahdi kontrole drīz vien aptvēra visu Magribas centrālo daļu - teritoriju, kas sastāvēja no mūsdienu Marokas, Alžīrijas, Tunisijas un Lībijas, kuru viņš pārvaldīja no Mahdijas, savas nesen uzceltās galvaspilsētas Tunisijā.
Al-Hakima, sestā kalifa, mošeja
Sairšana un krišana
1040. gados Ziridu (Ziemeļāfrikas pārvaldnieki Fatimīdu laikā) pasludināja neatkarību no Fatimīdiem un pārgāja sunnītu islāmā, kas noveda pie postošiem Banū Hilal iebrukumiem. Pēc aptuveni 1070. gada Fatimīdu varu Levantes piekrastē un daļā Sīrijas apdraudēja vispirms turku (seldžuku) iebrukumi, pēc tam krusta kari, tāpēc Fatimīdu teritorija saruka, līdz to pārstāvēja tikai Ēģipte.
Pēc Fatimīdu politiskās sistēmas sabrukuma 1160. gados zengīdu valdnieks Nūr ad-Dīns 1169. gadā lika savam ģenerālim Širkuham sagrābt Ēģipti no vezīra Šavara. Širkuhs nomira divus mēnešus pēc varas pārņemšanas, un varu pārņēma viņa brāļadēls Saladīns. Tā sākās kurdu Ajubīdu dinastija.
Fatimīdu kalifi
- Abū Muḥammad ˤAbdu l-Lāh (ˤUbaydu l-Lāh) al-Mahdī bi'llāh (909-934) Fatimīdu dinastijas dibinātājs
- Abū l-Qāsim Muḥammad al-Qā'im bi-Amr Allāh (934-946)
- Abū Ṭāhir Ismā'il al-Manṣūr bi-llāh (946-953)
- Abū Tamīm Ma'add al-Mu'izz li-Dīn Allāh (953-975) Ēģipte tiek iekarota viņa valdīšanas laikā.
- Abū Manṣūr Nizār al-'Azīz bi-llāh (975-996)
- Abū 'Alī al-Manṣūr al-Ḥākim bi-Amr Allāh (996-1021)
- Abū'l-Ḥasan 'Alī al-Ẓāhir li-I'zāz Dīn Allāh (1021-1036)
- Abū Tamīm Ma'add al-Mustanṣir bi-llāh (1036-1094)
- al-Musta'lī bi-llāh (1094-1101) Strīdi par viņa pēctecību noveda pie Nizari šķelšanās.
- al-Āmir bi-Aḥkām Allāh (1101-1130) Mustaali Taiyabi Ismailis neatzīst Ēģiptes Fatimīdu valdniekus pēc viņa par imamiem.
- 'Abd al-Majīd al-Ḥāfiẓ (1130-1149)
- al-Ẓāfir (1149-1154)
- al-Fā'iz (1154-1160)
- al-'Āḍids (1160-1171).
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas valdīja Fatimīdu kalifātā un kad beidzās viņu valdīšanas laiks?
A: Fatimīdu kalifātu no 909. gada 5. janvāra līdz 1171. gadam pārvaldīja al-Fātimijūnu dinastija.
J: Kāda veida dinastija bija Fatimīdu kalifāts un kādu reliģiju viņi ievēroja?
A: Fatimīdu kalifāts bija arābu šiītu dinastija, un valdošā elite piederēja šiītu ismaīlu atzaram.
J: Kuras teritorijas bija Fatimīdu kalifāta sastāvā tā valdīšanas laikā?
A: Fatimīdu kalifātam piederēja dažādas teritorijas Magribā, Ēģiptē un Levantē.
J: Kur atradās Fatimīdu kalifāta galvaspilsēta?
A: Par Fatimīdu kalifāta galvaspilsētu kļuva Ēģiptes pilsēta Kaira.
J: Kāda ir fatimītu termina nozīme?
A: Terminu fatimīti dažkārt lieto, lai apzīmētu Fatimīdu kalifāta iedzīvotājus.
J: Kāda ir Fatimīdu kalifāta vadītāju reliģiskā nozīme?
A.: Fatimīdu kalifāta vadītāji bija šiītu ismaīļu imami, un viņiem bija reliģiska nozīme ismaīļu musulmaņiem.
J: Vai Fatimīdu valdnieki bija iecietīgi pret islāma sektām, kas nav islāmticīgie, un citām reliģijām?
A: Fatimīdi bija slaveni ar savu reliģisko iecietību pret islāma sekām, kas nav islāmticīgie, kā arī pret jūdiem, Maltas kristiešiem un koptu kristiešiem, tomēr bija arī daži izņēmumi.
