Muhameds al‑Qaim bi‑Amrillah — Fatimīdu kalifs (valdīja 934–946)
Muhameds al‑Qaim bi‑Amrillah — Fatimīdu kalifs (934–946): viņa valdīšana, kampaņas Ēģiptē un Sicīlijā, Abu Jazida sacelšanās un Fatimīdu ietekme Vidusjūrā.
Muhameds al-Qaim Bi-Amrillah (893. gads - 946. gada 17. maijs) (arābu: محمد القائم بأمر الله) bija otrais Fatimīdu kalifs Ifrikijā, valdīja no 934. līdz 946. gadam. Viņš tiek uzskatīts par 12. imamu saskaņā ar ismā'īlī (Fatimīdu) ticību.
Al-Qaims (dažkārt rakstīts arī Ka'im) dzimis Salamijā, Sīrijā, ap 893–895. gadā ar cilšu vārdu Abd ar-Rahmans. Viņš bija Ubayd Allah al‑Mahdi Billah (valdīja 910–934) dēls. Pēc tēva varas iegūšanas Ifrikijā, 912. gadā Muhameds tika iecelts par troņa mantinieku un jau jaunībā piedalījās varas nostiprināšanā, palīdzot apspiest vairākus iekšpolitiskus sacelšanās mēģinājumus.
Kā kronētais princis un vēlāk kalifs, al‑Qaims turpināja Fatimīdu ekspansiju un Ismā'īlī misiju (daʿwa). Viņa valdīšanas sākumā tika organizētas vairākas militāras kampaņas pret Ēģipti, kuras tomēr gāja grūtāk nekā cerēts un saskārās ar Abasīdu pretestību (914–915 un 919–921). Neskatoties uz neveiksmēm Ēģiptē, Fatimīdu jūras spēki un pirātu reidi Vidusjūrā nostiprināja viņu ietekmi reģionā.
934. gadā Al‑Qaims nomainīja savu tēvu kalifa amatā. Fatimīdu valsts turpināja paplašināties un kļuva par nozīmīgu spēku Vidusjūras reģionā. No bāzes Mahdijā tika veikti reidi un iekarojumi, un pēc Sicīlijas aktivitātēm tika ietekmēta arī Bizantijas Kalabrijas province, kā arī citas Itālijas un Vidusjūras piekrastes zonas.
Nozīmīgāko iekšpolitisko krīzi al‑Qaima valdīšanas laikā izraisīja sacelšanās, ko vadīja Abu Jazids (Abu Yazid) — līderis, kas apvienoja daudzas berberu ciltis Alžīrijas austrumos un sāka plašu sacelšanos pret Fatimīdiem. No apmēram 944. līdz 947. gadam Abu Jazids ieņēma lielu daļu Alžīrijas teritoriju un pat uzbruka Ifriqijas reģioniem; viņam izdevās pakļaut Kairuānu un apdraudēt Mahdiju. Al‑Qaimam izdevās ar jūras flotes un aizsardzības līdzekļu palīdzību izturēt Mahdijas aplenkumu vairāk nekā gadu, tomēr situācija bija smaga un valsts resursi izsmelti.
Muhameds al‑Qaims mira 946. gada 17. maijā Mahdijā, pirms Abu Jazida sacelšanās pilnībā apslāpēta. Pēc viņa nāves tronim nāca dēls Ismails al‑Mansurs (valdīja 946–953), kurš galu galā 947. gadā sakāva Abu Jazidu un atjaunoja Fatimīdu kontroli pār Ifriqiju, nostiprinot dinastijas varu.
Al‑Qaima valdīšana ir vērtējama kā pārejas periods starp dinastijas dibināšanu un tās konsolidāciju: viņš turpināja tēva centralizācijas un daʿwa politiku, nostiprināja Mahdiju kā politisko centru, saglabāja flotes nozīmi un sagādāja pamatu nākamajām sekmēm, ko panāca viņa pēctecis al‑Mansurs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Muhameds al-Qaim Bi-Amrillah?
A: Muhameds al-Qaim Bi-Amrillah (893. gads - 946. gada 17. maijs) (arābu: محمد القائم بأمر اللله) bija otrais Fatimīdu kalifs Ifrikijā, valdīja no 934. līdz 946. gadam. Viņš ir pazīstams arī kā 12. imams saskaņā ar Isma'ili Faatemi ticību.
J: Kāds bija viņa dzimšanas vārds?
A: Viņa dzimšanas vārds bija Abd ar-Rahman.
J: Kad viņš kļuva par troņa mantinieku?
A: Pēc tam, kad viņa tēvs Ubayd Allah al-Mahdi Billah (910-934) ieņēma varu Ifrikijā, 912. gadā viņš tika iecelts par troņa mantinieku.
J: Kādas bija dažas no viņa kampaņām?
A: Al-Qaim kampaņas ietvēra mēģinājumus iekarot Ēģipti, kas neizdevās Abbasīdu pretestības dēļ (914-915 un 919-921). Viņš arī iekaroja Sicīliju, izlaupīja Bizantijas provinci Kalabriju, Itālijas un Francijas piekrasti.
J: Kas viņa valdīšanas laikā sacēlās pret viņu?
A: Abu Yazid viņa valdīšanas laikā sacēlās pret Al-Qaim un apvienoja haridžitu berberu ciltis Alžīrijas austrumos un ieņēma Ifrikiju.
J: Kā Al Qaim reaģēja uz šo sacelšanos?
A: Ar jūras kara flotes palīdzību Al Qaim noturējās Mahdijā vairāk nekā gadu pirms nāves, bet nespēja apspiest sacelšanos pirms tam.
J: Kas viņu nomainīja pēc nāves?
A: Viņa dēls Ismails al Mansurs pēc nāves kļuva par viņa pēcteci un valdīja no 946. līdz 953. gadam.
Meklēt