Savannas kaķis (Savannah cat) — servala un mājas kaķa hibrīda šķirne
Savannas kaķis (angliski Savannah cat) ir hibrīda kaķu šķirne, kas radusies, savienojot savvaļas servalu un mājas kaķi. To bieži raksturo kā garenu, slaidu un aktīvu mājas mīluli. Dažkārt aprakstos iespējamas kļūdas — šos dzīvniekus zinātniskos vai populāros tekstos reizēm nepareizi dēvē par «vidēja lieluma suns»; pareizāk tos raksturot kā vidēja līdz lielā izmēra kaķus ar izteiktu savvaļas fenotipu.
Izcelsme un šķirnes attīstība
Hibrīda kaķu šķirne, kas pazīstama kā savanna, radās, vairākās paaudzēs krustojot mājas kaķi ar servalu. Visvairāk servaliem līdzīgie īpatņi ir F1 hibrīdi (tieši servala–mājas kaķa pirmās paaudzes pēcnācēji). Vēlākas paaudzes veido, veicot krustošana ar mājas kaķiem vai savannām savā starpā, kas samazina servala ģenētisko ieguldījumu un padara izskatu dažādāku. Šī selekcija tika veikta, lai iegūtu stabilākas temperamentu īpašības un labāku piemērotību dzīvei mājās.
Izskats
Savannas ķermeņi ir gari, slaidi un muskuļoti; tām ir gara kakla līnija un proporcijas, kas atgādina servalu. Galva parasti ir salīdzinoši maza pret ķermeni, ar augstu pieri un izteiktām ausīm. Ausu aizmugurē bieži redzami spilgti marķējumi (ocelli), kas ir mantoti no servaļa — tie savvaļā palīdz kaķēniem pamanīt, kur māte dodas, kad zāle to pārvietošanās laikā slēpj.
- Krāsojums: plankumains vai raibs, krāsu varianti ietver zeltainu, brūnu un sudrabainu tonējumu.
- Izmērs: atkarībā no paaudzes un dzimuma, suņu līdzīgā lieluma iesaukums ir maldinošs — F1 un F2 hibrīdi mēdz būt īpaši lielāki, bet parasti sugas svara diapazons ir plašs.
Spējas un uzvedība
Aktivitāte un intelekts: savannas ir ļoti aktīvas, zinātkāras un gudras. Tās daudz mācās no rotaļām, var tikt pieradinātas pie pavadas un bieži izturas vairāk «suņu» cienīgi nekā tradicionālie mājas kaķi (piemēram, spēlējas ar bumbiņām vai seko īpašniekam pa istabu).
Lēkšanas un medību spējas: servaļiem ir izcila lēkšanas spēja — tie var uzlēkt vairākus metrus augstumā vai attālumā, un daļa šo spēju tiek nodota arī savannām. Lai iegūtu pareizu priekšstatu: servali var veikt straujas, tālas izpletšanās un lēcienus, tādēļ savannām būs vajadzīgs drošs, augsts aprīkojums, kur tās var izkustināt savas muskuļu prasmes.
Sajūta pret ūdeni: daudzi savannas īpatņi patīk ūdens — tie var lec vai spēlēties ar ūdeni. Tāpat tie izdod dažādas skaņas — čukstēšanu, čivinošas rūcienus vai šņākšanu, kas reizēm tiek salīdzināta ar čūskas vai putna skaņām.
Aprūpe un veselība
Savannas parasti ir diezgan robustas un veselīgas, tomēr, tāpat kā visi hibrīdi, tās var prasīt specifisku aprūpi. Rūpīga barošana ar kvalitatīvu, augsta olbaltumvielu saturu balstītu diētu, regulāras veterinārārsta apskates, vakcinācijas un parazītu profilakses procedūras ir svarīgas. Tāpat jāpievērš uzmanība nodrošinājumam ar garīgajām un fiziskajām aktivitātēm (augstas kāpšanas struktūras, interaktīvas rotaļlietas), jo garlaicība var veicināt nevēlamu uzvedību.
Reizēm selekcija un hibridizācija rada ģenētiskas atšķirības, tāpēc potenciālajiem īpašniekiem ieteicams saņemt informāciju no audzētāja par vecāku veselības stāvokli un iespējamiem iedzimtiem defektiem. Regulāras veselības pārbaudes ir ieteicamas.
Juridiskais statuss un ētiskie aspekti
Savannas nav legāli atļauti visur. Piemēram, tie nav atļauti Havaju salās, dažos ASV štatos, tostarp Alabamā, kā arī tie ir aizliegti Austrālijā. Ierobežojumi bieži balstās uz bažām par iespējamu ietekmi uz vietējo faunu (lielāks izmērs un medību spēja) un biosistēmu. Pirms savannas iegādes obligāti jāpārliecinās par vietējiem likumiem un nosacījumiem.
Ētiski apsvērumi ietver atbildīgu audzēšanu (izvairīšanos no pārmērīgas hibridizācijas, kas var kaitēt dzīvnieka labklājībai), kā arī to, ka cilvēkiem jābūt gataviem nodrošināt vajadzīgo aprūpi un vidi šāda aktīva kaķa turēšanai.
Savienojums ar cilvēku
Savannas bieži izveido ciešas saites ar saimniekiem — tās var būt mājīgas, bet prasīs daudz uzmanības un stimulāciju. Tās ir piemērotas cilvēkiem, kuri var nodrošināt laiku rotaļām, vingrinājumiem un izbraucieniem ārpus mājas (ja to pieļauj likumi un ja ir droši nosacījumi). Pirms lēmuma par šādas šķirnes iegādi ieteicams rūpīgi izvērtēt dzīvesveidu, dzīves telpu un spēju nodrošināt ilgtermiņa aprūpi.
Kopsavilkumā: savannas kaķis ir interesants un unikāls hibrīds ar izteiktu savvaļas izskatu, lielām kustību spējām un augstu intelektu. Tie var būt lieliski sabiedrotie aktīviem, pieredzējušiem kaķu īpašniekiem, kuri ir gatavi nodrošināt atbilstošu vidi, aprūpi un uzmanību.
Savannas kaķis, viens gads
Tuvplāns, kurā redzami četrus mēnešus vecas F1 Savannah šķirnes kucēna okelli un asaru traipu zīmes. F1 ir pirmā paaudze (bērni), kas radusies, krustojot mājas kaķi un servalu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Savannas kaķis?
A: Savannas kaķis ir kaķu šķirne, kas ir hibrīds, kas radies, vairākās paaudzēs krustojot mājas kaķi ar servalu.
J: Kā izskatās savannas kaķu ķermenis?
A: Savannas kaķu ķermenis ir garš un kājīgs, un pakaļkāja bieži vien ir augstāk par pleciem. Tām ir nelielas galvas, kas ir augstākas nekā platas, un tām ir garš, slaids kakls. Arī ausu aizmugurējās daļās ir spilgtas pazīmes, kas pārmantotas no servaļu kaķiem.
J: Cik augstu var lēkt serval kaķi?
A: Serval kaķi var lēkt vairāk nekā 9 metrus augstu no vietas. Arī savannas kaķi lec augstu, bet tas, cik augstu, ir atkarīgs no konkrētā īpatņa. Dažreiz tās lēkā uz durvīm vai plauktiem.
J: Vai ir kādas veselības problēmas, kas saistītas ar savannas kaķiem?
A: Ar Savannas kaķiem ir ļoti maz veselības problēmu.
J: Kādu troksni tās rada?
A: Savannas kaķi izdod šņākšanas troksni, kas atgādina čūsku.
J: Kur šos kaķus nav atļauts turēt kā mājdzīvniekus?
A: Šos kaķus nav atļauts audzēt Havaju salās, Alabamā un dažos citos ASV štatos, kā arī Austrālijā, jo pastāv bažas, ka to lielais izmērs un spējas var apdraudēt vietējos dzīvniekus.
