Zīda koks Albizia julibrissin — apraksts, izcelsme un ziedu raksturojums

Zīda koks Albizia julibrissin ir Albizia ģints suga no Dienvidaustrumu un Austrumāzijas, no Irānas austrumiem līdz Ķīnai un Korejai. Šī ģints godina itāļu dižciltīgo Filippo del Albizzi, kurš to ieviesa Eiropā XVIII gadsimta vidū, dažkārt to nepareizi dēvē par "Albizzia". Īpašais nosaukums julibrissin ir pārveidojums no farsi Gul-i Abrisham (گل ابریشم), kas nozīmē zīda koku, pēc tā ziediem ("Gul" گل ir "zieds" un "Abrisham" ابریشم nozīmē "zīds").

Apraksts

Albizia julibrissin ir lapkoks ar plašu, izgareni kupolveida vainagu. Tā augstums parasti svārstās no 5 līdz 12 metriem atkarībā no vietas un audzēšanas apstākļiem. Lapas ir divkārt pinnātas (bipinnate), sastāvošas no daudziem sīkiem, jeb pinnuļiem līdzīgām lapelēm, kas piešķir kokam maigāku, smalki lakotu izskatu. Diennakts ritma ietekmē lapas nakts stundās parasti pieveras (nyktinastija), kas ir raksturīgi šai sugai.

Ziedēšana un ziedu raksturojums

Zīda koks kļūst īpaši pamanāms ziedēšanas laikā. Ziedi ir kupli, pūkaini un sastāv pārsvarā no garām, pavedienveida ziedkopām — stameniem, kas veido "zīda" izskatu. Ziedu krāsa variē no gaiši rozā līdz intensīvi rozā vai baltai ar rozīgu nokrāsu. Ziedēšanas periods parasti ir vasarā un ilgst vairākas nedēļas. Ziedi ir bagāti ar nektāru un piesaista bites, tauriņus un citus apputeksnētājus; dažviet arī kolibri (Amerikā) apmeklē ziedus.

Augļu un sēklu raksturojums

Pēc ziedēšanas veidojas plakani, pāksts tipa augļi (garumā parasti 10–20 cm), kuri nogatavojoties kļūst brūni. Katra pāksts satur vairākas cietas sēklas. Sēklām ir cieta čaula — tās labi saglabā dzīvotspēju, bet lai paātrinātu dīgtspēju, bieži nepieciešama mehāniska vai termiska sēklu apstrāde (skarifikācija vai uzsūkšana karstā ūdenī).

Izplatība un biotopi

Dabiski izplatīts no Irānas austrumiem līdz Ķīnai un Korejai, zīda koks tiek plaši kultivēts arī kā dekoratīvs koks daudzās citās klimatiskajās zonās. Tas labi aug siltākās mērenā klimata un subtropu zonās. Dažviet, piemēram, ASV dienvidrietumos un dienvidaustrumos, tas ir invazīva suga, kas izplatās pa ceļmalām, krūmājiem un atklātām pļavām.

Audzēšana un kopšana

Saules prasības: vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā, daļēja noēnošana arī pieļaujama.
Grunts un mitrums: dod priekšroku labi drenētām augsnēm; panes gan nedaudz sausus, gan mēreni mitrus apstākļus. Smagās, ilgstoši mitrās augsnēs saknes var ciešāk.
Temperatūra: suga ir mēreni sala izturīga — daudzviet izdzīvo maigākās ziemās, bet bargās, ilgstošās salās var apsalt. Aukstākos apstākļos ieteicams izvēlēties aizsargātu stādīšanas vietu.
Podā audzēšana: jaunus stādus var audzēt podos, tomēr pie lielāka augšanas ātruma nepieciešama biežāka laistīšana un barošana.
Apgriešana: veicina kompakto vainagu un var likvidēt sausos vai bīstamus zarus; veic pavasarī vai pēc ziedēšanas.

Pavairošana

Parasti pavairo kārtēji ar sēklām vai spraudeņiem. Sēklas parasti prasa skarifikāciju (sasmalcināšanu vai 12–24 stundu mērcēšanu siltā ūdenī), lai uzlabotu dīgšanu. Ātrākai un drošākai atdalošajai pavairošanai izmanto stumbra spraudeņus vai graftēšanu.

Izmantošana

Albizia julibrissin galvenokārt tiek audzēta kā dekoratīvs koks dārzos, parkos un aleju stādījumos, pateicoties izteiksmīgajiem ziediem un dekoratīvajām lapām. Tradicionālajā austrumu medicīnā ziedi un mizas tiek izmantoti dažādu līdzekļu pagatavošanai — piemēram, tradicionālajā ķīniešu medicīnā sastopami preparāti ar nosaukumu He Huan (pūderainā zieda daļas) kā nomierinoši līdzekļi pret bezmiegu un trauksmi. Tomēr lēmumus par medicīnisku izmantošanu jāpieņem kopā ar kvalificētu speciālistu.

Bioloģiskie draudi un kaitēkļi

Zīda kokam var nodarīt pāri dažādi slimību izraisītāji un kaitēkļi: koks var būt pakļauts rūdījuma un sēņu infekcijām, kā arī mizgraužiem un tīmekļtārpiem. Dažviet konstatēta arī tā sauktā fusarium viltusvīte (fusarioze), kas var izraisīt vāju augšanu vai masveida koku bojāeju. Runājot par kaitēkļiem, vienā no izplatītākajām problēmām ir mimosa webworm un citi lapu ēdāji, kas var smagi aplaupīt vainagu.

Vērojumi par invazivitāti

Daļā ārpusdzimtajā areālā Albizia julibrissin uzvedas invazīvi — veido lielas kolonijas, dabiski izplata sēklas un var aizstāt vietējās sugas. Ja plānojat stādīt šo koku reģionos, kur tas nav vietējais, apsveriet vietējo ekosistēmu ietekmi un konsultējieties ar vietējiem vides speciālistiem.

Kopumā zīda koks Albizia julibrissin ir vizuāli pievilcīgs un ziediem bagāts koks ar daudzpusīgām pielietošanas iespējām, taču audzēšanai nepieciešama apdomīga vietas izvēle un kopšana, īpaši reģionos ar bargām ziemām vai kur suga draud kļūt invazīva.