Striptīzs: definīcija, burleska, vēsture un izpildes veidi

Uzzini visu par striptīzu — definīciju, burleskas mākslu, vēsturi un izpildes veidus. Iepazīsties ar priekšnesumu stiliem, tradīcijām un interpretācijām.

Striptīzs ir izklaide, kuras pamatā ir apģērba pakāpeniska novilkšana, bieži vien savienojot deju, mīmiku un teatrālu izteiksmi. Tradicionāli šo formu publiski veic sievietes publikas priekšā, taču mūsdienās izpildītāji var būt jebkuras dzimuma identitātes — vīrieši, sievietes un nebināras personas. Striptīzu bieži iekļauj plašākā estētiskā un performatīvā kontekstā, ko dēvē par burlesku, — tas var būt gan izklaidējošs, gan provokatīvs, gan māksliniecisks priekšnesums.

Burleska un mākslinieciskais konteksts

Burleska parasti apvieno humoru, satīru, kostīmu teatralitāti un erotisku elementu; striptīzs tajā var būt gan kā humoristisks skices fragments, gan intriģējošs solis uz erotisku noskaņu. Striptīzdejotāja vai izpildītājs mēģina radīt stāstu vai tēlu ar mūzikas un dejas palīdzību — dažkārt pārģērbjoties par arābu dejotāju, Salomei, Lolitai vai citām pazīstamām personām, — šādi veidojot vizuālas atsauces un fantāzijas, kurās skatītājs var identificēties ar redzēto.

Vēsture īsumā

Striptīza saknes ir senas un daudzveidīgas: elementus var saskatīt rituālos un svētku dejās daudzās kultūrās, bet mūsdienu izklaides formu ietekmēja 19. un 20. gadsimta kabarē un šovbizness. 20. gadsimta vidū striptīzs attīstījās kā komerciāla zāle — deju klubos un stripklubos —, bet 21. gadsimtā piedzīvoja jaunu renesansi ar tā saukto neo-burlesku, kur mākslinieciskums, ķermeņa pozitīvisms un performatīva radošuma uzsvēršana stāv blakus tradicionālai erotikai.

Izpildes veidi un stilistiskās pieejas

• Teātrāla burleska: akcentē stāstu, kostīmu un komisku elementu; striptīzs tiek izmantots kā dramaturģisks līdzeklis.
• Tehniskais/erotiskais striptīzs: fokusējas uz kustību, ritmu un seksualitāti, bieži ar mērķi provocēt un stimulēt publiku.
• Lapdeja (lap dancing): tuvāks kontakts ar skatītāju, parasti klubos ar noteikumiem par pieskārieniem un attālumu.
• Pole dance un citi akrobātiskie elementi: kombinē striptīzu ar sportiskām prasmēm un akrobātiku.
• Fetiša un tematiskie priekšnesumi: izmanto īpašus kostīmus, rekvizītus un estētiku, lai radītu noteiktu noskaņu vai fantāziju.

Tehnika, kostīmi un rekvizīti

Izpildītāji izmanto dažādus rekvizītus — cimdus, spalvas, cepures, apavus ar papēžiem, maskas un apģērba elementus, kurus novelk pakāpeniski. Kustību choreogrāfija, muzikālais pavadījums un gaismu risinājumi svarīgi, lai radītu atmosfēru un vadītu uzmanību. Bieži tiek slēpti noteikti ķermeņa elementi ar rokām vai apģērba gabaliem, saglabājot elementu elegantā vai provokatīvā manierē.

Sociālais, juridiskais un ētiskais konteksts

Striptīzs pastāv dažādos sociālos un juridiskos kontekstos: dažās valstīs tas tiek uzskatīts par likumīgu pieaugušo izklaidi ar stingriem noteikumiem par vecumu, licencēšanu un publisku atrašanos, citur — ierobežots vai aizliegts. Diskusijas par striptīza vietu sabiedrībā bieži skar tēmas par objektivizāciju, izteiksmes brīvību, emancipāciju un darba tiesībām. No ētiskā skatupunkta svarīga ir izpildītāja pašnoteikšanās, drošība un publikas cieņa.

Etiķete, drošība un tiesību aizsardzība

Skatītājiem jāievēro izpildītāju noteikumi: nav pieļaujami negaidīti pieskārieni, uzmākšanās vai fotografēšana bez atļaujas. Daudzi pasākumi nosaka nepieskaršanās politiku vai konkrētus pakalpojumu noteikumus (piemēram, kāda veida tuvums un maksāšanas kārtība). Izpildītāji bieži strādā ar apsardzi un kolektīviem noteikumiem, lai nodrošinātu drošību un cienīgu darba vidi.

Modernās tendences un popkultūras ietekme

Mūsdienu striptīzs ir kļuvusi par daudzveidīgu mākslas un izklaides lauciņu: papildu tradicionālajiem klubiem, ir festivāli, teātra izrādes, mākslinieciskie šovi un tiešsaistes platformas. Striptīzs ietekmē modi, mūziku un skatuves mākslu; tas tiek reinterpretēts caur ķermeņa pozitīvisma, ķermeņa tiesību un performatīvās mākslas prizmu.

Kopsavilkums

Striptīzs ir daudzslāņaina izpausme, kas var būt gan vienkārša erotiska izklaide, gan sarežģīts mākslinieciskais žanrs. Tas ietver dažādas tehnikas un stilistiskās pieejas, ir dziļi iesakņojies vēsturiskos un kultūras kontekstos, un mūsdienās prasa gan juridisku regulāciju, gan ētisku attieksmi pret izpildītājiem un skatītājiem. Striptīza debates sabiedrībā turpina attīstīties, atspoguļojot plašākas izmaiņas attieksmē pret seksualitāti, mākslu un darba tiesībām.

Mūsdienu

Parīze

1880. un 1890. gados Parīzes šovos, piemēram, "Moulin Rouge" un "Folies Bergère", dejoja pievilcīgas, trūcīgi tērptas sievietes un rādīja "tableaux vivants" (statiskas pozas). 19. gadsimta 90. gadu izrādēs kāda sieviete lēnām novilka drēbes, veltīgi meklējot blusu, kas rāpoja pa viņas ķermeni. Tautas almanahā tas tiek uzskatīts par mūsdienu striptīza pirmsākumu.

No 1905. gada uz skatuves parādījās Mata Hari. Pēc Emīla Gijē uzaicinājuma viņa dejoja rūpīgi atlasītas publikas priekšā. Izrādes noslēguma aina, kurā viņa bija kaila, bija sensācija. Pēc barona fon Rotšilda, Sesila Sorela, Gastona Menjē un Natālijas Klifordas Bārnijas lūguma sekoja līdzīgi priekšnesumi. Mata Hari nekad nebija mācījusies dejot un nebija studējusi indiešu un austrumu dejas. Viņas dejas bija viņas iztēles produkts. Mata Hari 1917. gadā tika apsūdzēta spiegošanā un notiesāta uz nāvi. Viņu nošāva 1917. gada 15. oktobrī Vinsenē, netālu no Parīzes.

Vēl viens zīmīgs priekšnesums bija aktrises Žermēnas Aimosas uzstāšanās Moulin Rouge 1907. gadā, kad aktrise ieradās izrādē, tērpusies tikai trijās ļoti mazās čaulās. Pagājušā gadsimta 30. gados slavenā Džozefīne Beikere puskaila dejoja danse sauvage Folies, un arī citi šādi priekšnesumi tika sniegti Tabarin. Šie priekšnesumi izcēlās ar izsmalcinātu horeogrāfiju un bieži vien ar meiteņu ģērbšanu spīdīgos flitros un spalvās. Sešdesmitajos gados "pilnīgi kaili" priekšnesumi tika piedāvāti tādās vietās kā Le Crazy Horse Saloon.

Pēc Otrā pasaules kara

Pēc kara, 20. gadsimta 50. gados, striptīzs kļuva par topošās seksa industrijas dzinējspēku (galvenokārt izdevumos, piemēram, Playboy). Parīzē tika atvērti augstākās sabiedrības striptīza klubi, piemēram, Alcazar vai Crazy Horse.

Mūsdienās striptīza māksla aizvien vairāk zūd. Deviņdesmitajos gados Vācijas privātais televīzijas kanāls (RTL) veidoja striptīza šovu Tutti Frutti. Kopš tā laika daudzu televīzijas kanālu ēterā nakts laikā tiek demonstrētas sievietes, kas cenšas atbrīvoties no apģērba (pat bez dejas), kamēr tiek reklamēti daži telefona seksa numuri (vai citi pirmatskaņojuma numuri).

Ir arī filma "Striptīzs". Tā tiek izrādīta ASV striptīza klubos, nesniedzot daudz informācijas.

Sākotnēji striptīzu darīja tikai sievietes. Mūsdienās ir ļoti maz vīriešu striptīzdejotāju. Starp ievērojamākajiem no tiem ir Chippendales.

Mata Hari. Viņas skatuves priekšnesuma slavenākais posms bija pakāpeniska apģērba nomešana, līdz viņa nēsāja tikai dārgakmeņiem rotātu krūšturi un dažus ornamentus uz rokām un galvas.

Meklēt pēc burta