Transkripcija (mūzika)
Mūzikas transkripcija ir notācija jau esošam skaņdarbam, kas iepriekš nav bijis notēts. Mūziķi bieži vien nav vienisprātis par to, ko vajadzētu saukt par "transkripciju" un ko par "aranžējumu". Parasti transkripcijas ir tieša avota notācija, savukārt mūziķis, kas veido aranžējumu, var mūzikā ielikt jaunas interpretācijas (t. i., mainīt instrumentāciju, pārharmonizēt vai pat no jauna sadalīt skaņdarbu, kā tas ir dziesmu kaverversijās). Transkripcija, kā raksta Klapuri, prasītu atrisināt visu skaņu notikumu augstumu, laiku un instrumentāciju; lai gan dažos gadījumos tas var būt grūti, parasti šo mērķi pārdefinē tā, ka transkripcija ir pēc iespējas lielāka skaita skaņu komponentu vai kādas precīzi definētas mūzikas signāla daļas (t. i., dominējošās melodijas vai visizteiktāko bungu skaņu) pieraksts.
Transkripcijas var izveidot visu veidu mūzikai, lai palīdzētu izpildītājam apgūt skaņdarbu. Transkripcijas ir izplatītas tādās mūzikas formās kā džezs (kas parasti sastāv no improvizācijas) un tautas mūzika, kuru tradicionāli mācās no paaudzes paaudzē, klausoties un atdarinot. 20. gadsimta sākumā daži komponisti sāka interesēties par savu valstu tradicionālo tautasdziesmu pierakstīšanu. Bēla Bartoks (Béla Bartók) un Zoltans Kodalī (Zoltan Kodaly) Ungārijā, kā arī Sesils Šarps (Cecil Sharpe) un Ralfs Vogans Viljamss (Ralph Vaughan Williams) Anglijā īpaši pārrakstīja dažādas tautasdziesmas, kuras viņi dzirdēja dziedātas savu valstu ciematos.
Pielāgošana
Dažkārt transkripcijas tiek veiktas praktisku iemeslu dēļ. Mocarts veica dažu savu operu skaņdarbu transkripcijas, aranžējot tos nelielām instrumentu grupām, lai tās varētu atskaņot tautas izklaidei. Stravinskis transkribēja klavierēm dažus savus baletus, piemēram, "Pavasara rituālu" klavierduetam un dažas dejas no "Petručkas" klavierēm solo. Šāda veida transkripcijas bieži dēvē par "reducēšanu" - liela apjoma skaņdarba vienkāršošanu, lai to varētu izpildīt mazāks ansamblis vai solists.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mūzikas transkripcija?
A: Mūzikas transkripcija ir notācija jau esošam skaņdarbam, kas iepriekš nav bijis notēts.
J: Ar ko transkripcijas atšķiras no aranžējumiem?
A: Transkripcijas ir tieša avota notācija, savukārt aranžējumi var ietvert jaunas interpretācijas mūzikā, piemēram, mainot instrumentāciju, pārharmonizējot vai sadalot skaņdarbu.
J: Kādi ir daži izplatītākie mūzikas veidi, kuriem tiek veidotas transkripcijas?
A: Transkripcijas var veidot visu veidu mūzikai, bet tās ir izplatītas džezā (kas parasti sastāv no improvizācijas) un tautas mūzikā, kuru tradicionāli mācās no paaudzes paaudzē, klausoties un atdarinot.
J: Kuras ievērojamas personības 20. gadsimta sākumā transkribēja tradicionālās tautasdziesmas?
A: Bēla Barts (Béla Bartَk) un Zoltans Kodalī (Zoltan Kodaly) Ungārijā, kā arī Sesils Šarps (Cecil Sharpe) un Ralfs Vogans Viljamss (Ralph Vaughan Williams) Anglijā īpaši pārrakstīja dažādas tautasdziesmas, kuras viņi šajā laikā dzirdēja dziedātas ciemos.
