ASV Armijas sekretārs — definīcija, pienākumi un vēsture

Amerikas Savienoto Valstu armijas sekretārs ir Aizsardzības ministrijas civilais dienests, kura kompetencē saskaņā ar likumu ir visi ar ASV armiju saistītie jautājumi: darbaspēks, personāls, rezerves lietas, iekārtas, vides jautājumi, ieroču sistēmas un ekipējuma iegāde, komunikācijas un finanšu pārvaldība. Armijas sekretārs, ko ieceļ prezidents un apstiprina ASV Senāts, nav Ministru kabineta loceklis un ir pakļauts aizsardzības ministram. Šo amatu izveidoja 1947. gada 18. septembrī, kad Kara departaments kļuva par Armijas departamentu un kļuva par jaunā Aizsardzības departamenta struktūrvienību.

Pienākumi un atbildība

• Administratīvā vadība: nodrošina dienestu visos civiliem un administratīviem jautājumiem, kas saistīti ar armiju — no personāla politikas līdz karavīru aprūpei un sociālajām programmām.
• Personāls un mobilizācija: uzrauga uzņemšanu, apmācību, mobilizāciju un demobilizāciju, tostarp rezerves un Nacionālās gvardes jautājumus.
• Iekārtu un iepirkumu pārvaldība: vada aprīkojuma, ieroču sistēmu un tehnoloģiju attīstību un iepirkumus, sekmējot karaspēka operacionālo spēju uzlabošanu.
• Finanšu un budžeta uzraudzība: sagatavo un pārrauga Armijas budžetu, sadarbojoties ar Aizsardzības departamentu un Kongresu budžeta jautājumos.
• Vides un infrastruktūras jautājumi: atbild par militārajām bāzēm, infrastruktūru, vides aizsardzību uz poligoniem un citām teritorijām, kur darbojas armija.
• Sadarbība ar civilo sabiedrību un likumdošanu: sadarbojas ar Kongresu, valsts un vietējām varām, koordinējot likumdošanas iniciatīvas un pārskatus.

Juridiskā pozīcija un iecelšana

Armijas sekretārs ir civilais amatpersona, kuru nominē prezidents un apstiprina ASV Senāts. Amata termiņš nav noteikts likumā — sekretārs kalpo pēc prezidenta uzticības līdz nostrādāšanās vai nomaiņas brīdim. Šī civilā vadība ir būtiska, lai uzturētu konstitucionālo principu par civilu kontroli pār bruņotajiem spēkiem.

Attiecības ar militāro vadību

Armijas sekretārs nodrošina politiku un resursus, bet militārais vadītājs — Armijas štāba priekšnieks (Chief of Staff of the Army) — ir augstākais profesionālais un operacionālais padomnieks armijai. Sekretārs un štāba priekšnieks strādā ciešā sadarbībā, lai nodrošinātu, ka stratēģiskie mērķi, apmācība, doktrīna un akūtās operācijas atbilst gan valsts politikas prasībām, gan pieejamajiem resursiem.

Vēsture un attīstība

Pirms 1947. gada augstākā kara administratīvā vara bija Kara departamentam, ko vadīja Kara sekretārs. Pēc National Security Act pieņemšanas 1947. gadā tika izveidots Aizsardzības departaments, un Kara departaments tika reorganizēts par Armijas departamentu. Tādējādi radās atsevišķs civīlais amats — Armijas sekretārs — ar skaidri noteiktu atbildību par armijas administrēšanu, saglabājot principu par civilā pārstāvja vadību militārajā jomā.

Lomas nozīme mūsdienās

Mūsdienu drošības vidē Armijas sekretāra loma ir daudzpusīga: no ilgtermiņa spēju attīstības un tehnoloģiju modernizācijas līdz krīžu vadībai un sadarbībai ar sabiedrotiem. Sekretārs ietekmē stratēģisku lēmumu pieņemšanu, finansēšanas prioritātes un politiku, kas skar karavīru dzīvi gan dienesta laikā, gan pēc atvaļināšanās.

Uzraudzība un atbildība

Kopā ar aizsardzības ministru, Kongresu un citiem federālajiem orgāniem, Armijas sekretārs ir pakļauts vairākiem kontroles mehānismiem — budžeta apspriedēm, kongresa nopratinājumiem, iekšējai auditu un atskaišu sistēmai. Tas nodrošina pārredzamību un atbildību civilo lēmumu pieņemšanā par militārajām lietām.

Meklēt pēc burta