Bioloģiskās sugas koncepcija

Tās loma taksonomijā

Bioloģiskā suga ir galvenais dzīvās radības klasifikācijas pamatojums, taču tās piemērošana praksē nav vienkārša. Labi piemēri tam ir šādi:

"Pārošanās, sterilitātes vai neauglības trūkums krustojumā starp celmiem nekad nav ticis uzskatīts par labu pierādījumu atsevišķām sugām, ieskaitot pat paša Dobžanska pētījumus par radniecīgām Drosophila sugām".

"Bioloģiskās sugas jēdziens neattiecas uz aseksuāliem organismiem, un tā piemērošana citiem organismiem ir ļoti ierobežota. Var veltīt bezgalīgi daudz laika un pūļu sugas jēdziena apspriešanai, kā arī turpmāku modifikāciju un variantu izstrādei ierosinātajām specifiskajām definīcijām. Šādām debatēm ir liela vērtība, jo tās veicina objektīvāku spriešanu par evolūciju un taksonomiju, bet tikmēr cilvēku plēsonība un biotopu iznīcināšana turpina izdzēst sugas. Laiks ir pret mums... Dažādas sugu koncepcijas rada [pasugu grupas], tāpēc ir veltīgi domāt par galīgu taksonomisko sistēmu".

Tas nozīmē, ka praksē bioloģiskās sugas jēdziens pats par sevi nav pietiekams, lai lemtu par dzīvnieku klasifikāciju.

Vēsturiskā attīstība

Džons Rejs

1686. gadā Džons Rejs ieviesa neevolūcionālu bioloģisku koncepciju. Viņš uzskatīja, ka sugas atšķiras ar to, ka vienmēr rodas viena un tā pati suga, un tā ir nemainīga un pastāvīga, lai gan vienas sugas ietvaros iespējamas ievērojamas variācijas.

Idejai par sugu kā fizisku organisma tipu ir sena vēsture. Taksonomijā tas ir saglabājies kā tipa īpatņa jēdziens. Tā bija metode, ar kuru Linnejs strādāja savā binomiālajā klasifikācijā, un tā joprojām ir noderīga dabaszinātniekiem-amatieriem.

Čārlzs Darvins

Čārlzs Darvins grāmatā "Izcelsme" (Origin) teica, ka sugas ir apzīmējumi, ko eksperti piešķir, pamatojoties uz saviem novērojumiem.

"... es uz terminu suga raugos kā uz terminu, kas ērtības labad patvaļīgi piešķirts savstarpēji līdzīgu indivīdu kopumam...".

Taču pirms divdesmit gadiem viņam bija daudz labāka ideja. Viņš domāja, ka sugas tiek uzturētas ar reproduktīvo izolāciju. Viņš pat saka: "Tādējādi sugas var būt labas un gandrīz nemaz neatšķirties pēc ārējām pazīmēm." Šeit viņš citē divas brāļus un māsas, ko 1768. gadā Anglijā atklāja Gilberts Vaits (Gilbert White). Šajā agrīnajā savas karjeras posmā Darvins bija ļoti tuvu mūsdienu bioloģiskās sugas koncepcijai. ^p266

Mūsdienu laikmets

Pēdējo 70 gadu laikā profesionālo biologu domāšanā par sugām ir dominējušas divas idejas.

Pirmais ir populācijas ģenētikas koncepcija. Tas nozīmē, ka suga tiek uzskatīta par grupu, kas var pāroties kopā, lai gan tās visas zināmā mērā ir atšķirīgas. Tas nozīmē, ka suga ir genofonds.

Otrais ir DNS secības analīzes izmantošana, lai noteiktu, vai līdzīgas sugas ģenētiski atšķiras viena no otras. Tas ir īpaši noderīgi gadījumos, kad nav praktiski iespējams veikt selekcijas eksperimentus.

Dzimtasbrāļu un māsu sugas

Dzimtasbrāļu sugas bieži tiek dēvētas par kriptiskām (slēptām) sugām, jo to atšķirības var pamanīt, tikai analizējot to DNS. Tās ir ļoti izplatītas jūras vidē.

Daudzas kriptiskās sugas sastopamas visos biotopos. Jūras sūnu Celleporella hyalina DNS sekvences analīzē tika konstatētas vairāk nekā desmit ekoloģiski atšķirīgas sugas, kas atšķīrušās daudzu miljonu gadu garumā.

No pierādījumiem, kas iegūti, identificējot kriptiskās sugas, izriet, ka vecākās globālās sugu bagātības aplēses ir pārāk zemas. Piemēram, mitohondriālās DNS pētījumi liecina, ka pastāv vismaz 11 ģenētiski atšķirīgas žirafu populācijas. Tāpat Amazones vardes Eleutherodactylus ockendeni ir vismaz trīs dažādas sugas, kas atšķīrušās pirms vairāk nekā 5 miljoniem gadu.