Cipriano de Rore
Cipriano de Rore (dzimis 1515. vai 1516. gadā Ronse, Flandrijā; miris 1565. gada septembrī Parmā) bija renesanses laika komponists. Viņš bija flāmu izcelsmes, bet visu savu pieauguša cilvēka mūžu pavadīja Itālijā. Vārds de Rore ir pareizais flāmu vārds, nevis vārds, kas ir pārveidots, lai izskatītos itāliski. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem madrigālu komponistiem 16. gadsimtā.
Dzīve
Par Rore agrīno dzīvi ir ļoti maz zināms. Viņš dzimis nelielā pilsētiņā Ronse (Renaix) tagadējā Beļģijā. Iespējams, ka viņš mācījās mūziku Antverpenē. Domājams, ka 1533. gadā viņu uz Itāliju kā vienu no saviem kalpotājiem aizveda Margareta Parmas. Margareta, kas bija Kārļa V ārlaulības meita, bija ļoti bagāta, un viņa apprecējās Mediči ģimenē. Rore, iespējams, turpināja mācīties mūziku Itālijā.
Savās mūzikas publikācijās de Rore tiek dēvēts par Adriana Vilerta (Adrian Willaert) "mācekli". Mēs nezinām, vai tas nozīmē, ka viņš mācījās no Villaerta, vai tikai to, ka viņš mācījās komponēt, studējot Villaerta mūziku. Viņa pirmā madrigālu grāmata tika publicēta 1542. gadā, un pēc tam tika izdotas divas motetu grāmatas.
1546. gadā Rore devās uz Ferraru, kur viņš bija maestro di cappella (kordiriģents).Ferrarā viņš sarakstīja ļoti daudz mūzikas. Viņš strādāja pie hercoga Erkoles II d'Este. Viņš komponēja mesas, motetes, šansonus un daudz madrigālus, no kuriem daži bija par notikumiem Ferāras pilī. Hercogs viņam piešķīra nozīmīgu apbalvojumu. Rore rakstīja mūziku arī Bavārijas karalim Albrehtam V, kurš dzīvoja Minhenē.
Viņš pameta darbu Ferrārārā un atgriezās Flandrijā, kur atklāja, ka viņa dzimtā pilsēta Ronse ir izpostīta kara laikā. Viņš atgriezās Ferara, bet nevarēja atgūt savu veco darbu. Pēc vēl vienas vizītes Flandrijā viņš atgriezās Itālijā un ieguva darbu Parmā, taču mūzika šajā pilsētā nebija pārāk laba. Īsu brīdi viņam bija ļoti svarīgs maestro di cappella darbs Svētā Marka baznīcā. Adrians Villaerts tikko bija miris. Tomēr Rore šo darbu saglabāja tikai gadu, 1564. gadā atgriezās Parmā un nākamajā gadā tur nomira.
Darbi un ietekme
Rore ir vislabāk pazīstams ar saviem itāļu madrigāliem, taču viņš rakstīja arī daudz baznīcas mūzikas, tostarp mesas un motetes. Viņš mācījās, studējot Žozkina mūziku. Viņa madrigālu pamatā ir Viljēra stils. Viņam patika rakstīt biezus kontrapunktus un likt balsīm daudz imitēt vienai otru. Lielākā daļa viņa sacerēto vārdu bija nopietni, nevis vieglprātīgi un jautri. Viņš bieži izmantoja hromatiku. Savas dzīves laikā viņš ļoti attīstīja savu mūzikas stilu. Viņa mūzika bija ļoti nozīmīga itāļu madrigāla attīstībā, un tā pavēra ceļu Monteverdi madrigāliem.
