Cipriano de Rore — flāmu renesanses komponists un madrigālu meistars
Cipriano de Rore (dzimis 1515. vai 1516. gadā Ronse, Flandrijā; miris 1565. gada septembrī Parmā) bija renesanses laika komponists. Viņš bija flāmu izcelsmes, bet visu savu pieauguša cilvēka mūžu pavadīja Itālijā. Vārds de Rore ir pareizais flāmu vārds, nevis vārds, kas ir pārveidots, lai izskatītos itāliski. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem madrigālu komponistiem 16. gadsimtā.
Biogrāfiskais pārskats
Cipriano de Rore dzimis Ronse (mūsdienu Beļģijā) un, tāpat kā daudzi flāmu komponisti, savu profesionālo ceļu turpināja Itālijā. Tur viņš ieguva reputāciju kā izcils polifonijas meistars un madrigālu komponists. De Rore darbojās pie vairākām itāļu galmām un baznīcām, tajā skaitā bija saistīts ar Ferrāru un vēlākas dzīves gaitas noslēdza Parmā, kur arī mira. Viņa karjera ietvēra gan laicīgus, gan liturģiskus pienākumus — viņš bija gan komponists, gan kapelas meistars un muzikālais padomdevējs.
Mūzikas valoda un stils
Cipriano de Rore savā daiļradē apvienoja flāmu polifonijas tradīcijas ar itāļu tekstu jūtību un manieri izteikt teksta nozīmi mūzikā. Viņa madrigāli izceļas ar:
- teksta ekspresiju — mūzika seko dzejai, ilustrējot noskaņas, metaforas un jūtas (t.s. madrigālisms vai word-painting);
- emocionālu intensitāti — izmanto cis-dissonances, dinamiskus ritmiskus kontrastus un tonalitātes iezīmes, lai pastiprinātu izteiksmi;
- horizontālu un vertikālu polifoniju — smalki darinātas balsu attiecības, bieži pievēršot uzmanību harmoniskajām krāsām un balss tekstūrām;
- eksperimentālām harmonijām — vietām izmantojot kromātismu un negaidītas pārejas, kas bija jauna un ietekmīga pieeja 16. gadsimta mūzikā.
Darbi un žanri
De Rore radīja gan laicīgu, gan sakrālu mūziku. Starp galvenajiem žanriem ir:
- madrigāli — viņa pazīstamākā un ietekmīgākā raža; de Rore publicēja vairākus madrigālu krājumus, kas kļuva par svarīgu etapu šī žanra attīstībā;
- motetes un misi — sakrālās kompozīcijas, kurās jūtami flāmu polifonijas elementi;
- citas vokālās kompozīcijas — kantāti un mazāka mēroga darbi, kas apliecina viņa plašo polifonisko meistarību.
Ietekme un mantojums
Cipriano de Rore tiek uzskatīts par vienu no madrigālu attīstības galvenajiem meistariem 16. gadsimtā. Viņa spēja vienlaikus ievērot poētisko tekstu un izstrādāt komplicētu polifonisku struktūru ietekmēja gan viņa laikabiedrus, gan nākamās paaudzes komponistus. Daudzi vēlākie itāļu un ziemeļvalstu komponisti mācījās no viņa pieejas tekstam un harmonijām. De Rore devums veicināja madrigāla pāreju no kolektīvas polifonijas uz spožāku, izteiksmīgāku, bieži vien solistiskāku dramatiku, kas iezīmēsies vēlākos baroka laikmeta procesus.
Kā viņu atceras mūzikas vēsturē
Mūsdienās Cipriano de Rore tiek iekļauts mūzikas vēstures pamattekstos kā komponists, kurš palīdzēja pārdurt robežas starp renesanses polifoniju un emocionāli intensīvo itāļu madrigālu tradīciju. Viņa darbi tiek pētīti mūzikas zinātnē un tiek izpildīti ansambļos, kas specializējas renesanses mūzikā, jo tie sniedz nozīmīgu ieskatu 16. gadsimta estētikā un tehniskajā meistarībā.
Dzīve
Par Rore agrīno dzīvi ir ļoti maz zināms. Viņš dzimis nelielā pilsētiņā Ronse (Renaix) tagadējā Beļģijā. Iespējams, ka viņš mācījās mūziku Antverpenē. Domājams, ka 1533. gadā viņu uz Itāliju kā vienu no saviem kalpotājiem aizveda Margareta Parmas. Margareta, kas bija Kārļa V ārlaulības meita, bija ļoti bagāta, un viņa apprecējās Mediči ģimenē. Rore, iespējams, turpināja mācīties mūziku Itālijā.
Savās mūzikas publikācijās de Rore tiek dēvēts par Adriana Vilerta (Adrian Willaert) "mācekli". Mēs nezinām, vai tas nozīmē, ka viņš mācījās no Villaerta, vai tikai to, ka viņš mācījās komponēt, studējot Villaerta mūziku. Viņa pirmā madrigālu grāmata tika publicēta 1542. gadā, un pēc tam tika izdotas divas motetu grāmatas.
1546. gadā Rore devās uz Ferraru, kur viņš bija maestro di cappella (kordiriģents).Ferrarā viņš sarakstīja ļoti daudz mūzikas. Viņš strādāja pie hercoga Erkoles II d'Este. Viņš komponēja mesas, motetes, šansonus un daudz madrigālus, no kuriem daži bija par notikumiem Ferāras pilī. Hercogs viņam piešķīra nozīmīgu apbalvojumu. Rore rakstīja mūziku arī Bavārijas karalim Albrehtam V, kurš dzīvoja Minhenē.
Viņš pameta darbu Ferrārārā un atgriezās Flandrijā, kur atklāja, ka viņa dzimtā pilsēta Ronse ir izpostīta kara laikā. Viņš atgriezās Ferara, bet nevarēja atgūt savu veco darbu. Pēc vēl vienas vizītes Flandrijā viņš atgriezās Itālijā un ieguva darbu Parmā, taču mūzika šajā pilsētā nebija pārāk laba. Īsu brīdi viņam bija ļoti svarīgs maestro di cappella darbs Svētā Marka baznīcā. Adrians Villaerts tikko bija miris. Tomēr Rore šo darbu saglabāja tikai gadu, 1564. gadā atgriezās Parmā un nākamajā gadā tur nomira.
Darbi un ietekme
Rore ir vislabāk pazīstams ar saviem itāļu madrigāliem, taču viņš rakstīja arī daudz baznīcas mūzikas, tostarp mesas un motetes. Viņš mācījās, studējot Žozkina mūziku. Viņa madrigālu pamatā ir Viljēra stils. Viņam patika rakstīt biezus kontrapunktus un likt balsīm daudz imitēt vienai otru. Lielākā daļa viņa sacerēto vārdu bija nopietni, nevis vieglprātīgi un jautri. Viņš bieži izmantoja hromatiku. Savas dzīves laikā viņš ļoti attīstīja savu mūzikas stilu. Viņa mūzika bija ļoti nozīmīga itāļu madrigāla attīstībā, un tā pavēra ceļu Monteverdi madrigāliem.