Fanny Burney (Frances) (1752–1840) — angļu romānu autore un dramaturģe
Fanny Burney — 18. gadsimta angļu romānu autore un dramaturģe; autore "Evelīna" un "Cecīlija", plašas dienasgrāmatas un vēstules, dzīve un ietekme uz britu literatūru.
Frānsisa Burnija (1752. gada 13. jūnijs — 1840. gada 6. janvāris) bija angļu rakstniece, dienasgrāmatu autore un dramaturģe. Viņa bija plaši pazīstama arī kā Fanny Burney, bet pēc laulībām — Madame d'Arblay. Viņa dzima King's Lynn, Anglijā, mūziķa Dr. Čārlza Burnija (1726–1814) un Esteres Sleipas Burnijas kundzes (1725–1762) ģimenē. Lielāko daļu izglītības viņa ieguva pašmācībā; rakstīt sāka jau bērnībā, pašai to dēvējot par saviem „skribelīšiem”.
Literārā karjera un galvenie darbi
Viņas pirmais romāns, "Evelīna", tika publicēts 1778. gadā un nekavējoties padarīja viņu pazīstamu plašākai lasītāju auditorijai. 1782. gadā iznāca Cecilia, kas guva vēl lielāku kritiķu un publikas atzinību. Vēlāk viņa sarakstīja romānus, tostarp Camilla, kuros bieži apskata jaunas sievietes attīstību — to raksturu, morāles izvēles un centienus nostiprināties sabiedrībā. Burnijas darbiem raksturīga asprātīga sociālās dzīves novērošana, detaļās bagāts personāžu attēlojums un līdzjūtīgs sievietes skatpunkts.
Dienasgrāmatas, vēstules un vēsturiskais avots
Burnija rakstīja daudz dienasgrāmatu un vēstuļu, kas sniedz rūpīgu, tiešu liecību par 18. un 19. gadsimta augstākās sabiedrības dzīvi, teātra pasauli un kara un revolūcijas laiku notikumiem. Šie personiskie ieraksti ir nozīmīgs avots vēsturniekiem un literatūras pētniekiem, jo tajos ir gan ikdienas detaļas, gan attēlojumi par slavenām personībām un karalisko dvarošanas dzīvi.
Sabiedriskā statusa un karjera pie karaļnama
1786. gadā Burnija ieguva amatu kā karalienes Šarlotes drēbju otrā glabātāja (Second Keeper of the Robes), kas viņai nodrošināja pastiprinātu kontaktu ar karaļnama dzīvi un sabiedrības eliti. Šī pieredze vēl papildināja viņas novērojumus par dēkām, protokolu un sievietes lomu augstās kompānijās.
Personīgā dzīve
1793. gadā viņa apprecējās ar franču trimdinieku, ģenerāli Aleksandru D'Arblē (Alexandre d'Arblay). 1794. gadā viņiem piedzima dēls, Aleksandrs — viņu vienīgais bērns. Pēc kāzām ģimene periodiski ceļoja un ilgāku laiku dzīvoja arī ārpus Anglijas; no 1802. līdz 1812. gadam Burnija dzīvoja arī Francijā, kas ietekmēja viņas skatījumu un radīja materiālu vēlai prozai.
Vēlīnie darbi un pēdējie gadi
Viena no viņas vēlajām darbu tēmām bija Francijas revolūcija; 1814. gadā publicētais romāns The Wanderer attēlo šī laika satricinājumus. Viņas pēdējie publicētie materiāli ietver arī atmiņu un biogrāfisku rakstura darbus — tekstus, kas papildina priekšstatu par viņas ģimeni un laiku. Viņas pēdējais dzīves laikā publicētais darbs ir minēts kā "Ārsta Burnija atmiņas" (1832).
Mantojums un ietekme
Burnijas darbi ietekmēja gan viņas laikabiedrus, gan vēlākas rakstnieces — viņas romānu stils un sievietes psiholoģiskā portretēšana īpaši atstāja iespaidu uz Džeinu Ostinu un citiem 19. gadsimta prozas meistariem. Viņas dienasgrāmatas un korespondence joprojām ir vērtīgs avots, kas palīdz saprast gan literāro dzīvi, gan sabiedrības normu attīstību Georga laika Lielbritānijā.
Fanny Burney nomira Londonā 1840. gada 6. janvārī. Viņa tika apglabāta Batā blakus vīram un dēlam, un viņas darbi turpina lasīt un pētīt kā nozīmīgu angļu literatūras un kultūras mantojumu.
Ģimenes dzīve
1752. gada 13. jūnijā King's Linnā piedzima Frānsisa Burnija. Viņa tika kristīta 7. jūlijā. Viņas vecākie brāļi un māsas bija Estera (Hetty) (1749 - 1832) un Džeimss (1750 - 1821). Jaunākie brāļi un māsas bija Sūzanna Elizabete (Susanna Elizabeth, 1755-1800), Čārlzs (Charles, 1757-1817) un Šarlote Anna (Charlotte Ann, 1761-1838). Sūzanna Elizabete kļuva par Frānsisas Burnijas tuvu draudzeni. Džeimss Burnijs kļuva par admirāli. Viņš kuģoja kopā ar kapteini Džeimsu Kuku viņa otrajā un trešajā ceļojumā. Jaunākais Čārlzs Bērnijs bija zinātnieks. Viņas jaunākā pusmāsa Sāra Burnija (1772 - 1844) arī kļuva par rakstnieci. Viņa publicēja piecus darbus, kurus pati sarakstīja. Esterai Sleipai Burnijai bija arī divi zēni, kuri nomira piedzimstot.
Pirmā māte
Estere Sleipa Burnija bija trīs gadus vecāka par Čārlzu Burniju. Pirms laulībām viņai ar Čārlzu bija vecākā meita Estere. Frānsisa Burnija to turēja kā "ģimenes noslēpumu". Viņa pat neko neteica par sava tēva laulību datumu. Arī viņa memuāros nav norādījusi, kad dzimuši viņa bērni. Daži cilvēki ir domājuši, ka viņa slēpa datumus, lai liktu visiem noticēt, ka Evelīnu viņa publicēja 17 gadu vecumā.
Viņas māte pēkšņi saslima. Viņa devās ceļojumā uz Batu un Bristoles karsto akmeņkapu. Tieši uz turieni dodas Evelīnas galvenā varone, lai mēģinātu atkal kļūt vesela. Tomēr viņai neveicās. Tika uzskatīts, ka slimība ir tuberkuloze. Iespējams, ka tas bija arī vēzis. 1760. gadā nomira viņas māte Estera Sleipa Burnija. Vēsturnieki viņu raksturo kā maigu, "sirsnīgu un inteliģentu" sievieti. Iespējams, ka Esteres Burnijas franču izcelsme ietekmēja Burnijas rakstniecību. Viens no piemēriem ir konflikts starp madāmu Duval un kapteini Mirvanu romānā "Evelīna". Iespējams, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc viņa iemīlēja Aleksandru D'Arblē un apprecējās ar viņu. Fanija bija ļoti satriekta un skumja, kad uzzināja, ka viņas māte ir mirusi. Viņas kaimiņiene, Pringles kundze, komentēja. Vēlāk viņa teica, ka "... viņa nekad nav redzējusi tādu postu" un ka Fanija "neņem nekādu mierinājumu - un bija gandrīz nogalināta ar [sic] raudām". Arī viņas tēvs Čārlzs Bērnijs bija ļoti nelaimīgs. Viņš sevi mierināja, rakstot skumjus dzejoļus par savu sievu.
Tēvs
Viņas tēvu kā mūziķi cienīja daudzi cilvēki. Viņš bija arī labi izglītots. Viņš vēlējās parādīt, ka arī mūziķis var būt džentlmenis. Frānsisa Burnija bieži redzēja daudzus operdziedātājus, dejotājus, mūziķus un aktierus (piemēram, aktierus Gariku vai Kristoferu Smārtu), kuri runāja dažādās valodās. Viņa viņu pieminēja Evelīnā: "Es baidos, ka jūs mani uzskatīsiet par traku (traku), tāpēc vairāk nerunāšu; tomēr es patiešām ticu, ka Garrika kungs arī jūs padarītu traku, ja jūs varētu viņu redzēt..." Viņa arī redzēja vairāk no pasaules, nekā lielākā daļa "jauno dāmu". Savās dienasgrāmatās viņa pierakstīja daudzas rupjas lietas, ko teica cilvēki. Ceļotājs Ričards Tviss reiz apkaunoja ģimeni, stāstot par nepiedienīgām lietām. Viņš sacīja, ka nepieklājīga grāmata "Mīlestības vārdnīca" ir ļoti laba. Pēc Tvisa aizbraukšanas Burnija dienasgrāmatā rakstīja: "Pat mans maigais un godīgais (patiesais) tēvs saka, ka viņš ir kļūdījies un ka nekad vairs neredzēs galdautu savā namā".
Daži cilvēki ir teikuši, ka Burnija, iespējams, bija kautrīga sava tēva dēļ. Cilvēki teica, ka Burnija kunga vienīgā vaina bija "pieklājība" (pārāk liela kalpošana vīriešiem). Frānsisa nekad atklāti nekritizēja savu tēvu. Viņa pat rūpīgi iznīcināja visu slikto par viņu. Savos memuāros viņa rakstīja, ka viņas tēvam nav nekādas vainas. Tomēr viņa rakstīja paskaidrojumus un attaisnojumus par lietām, kuras viņas tēvs uzskatīja par pareizām.
Otrā māte
1767. gada oktobrī viņas tēvs apprecēja bagātu atraitni. Viņas vārds bija Elizabete Alena. Viņai jau bija trīs dēli. Bērniem nepatika viņu pamāte. Frānsisas vecākā māsa Hestera apprecējās ar savu brālēnu. Viņa vārds bija Čārlzs Rosso Burnijs. Viņš bija mūziķis. Viņa apprecējās ar viņu 1770. gada septembrī. Iespējams, viņa to darīja, lai pamestu savas mājas. Tā Frānsisa zaudēja māsu, kas bija kā otra māte. Burniju bērni izcīnīja "slepenu karu" ar Allena kundzi. Viņi viņu sauca par "Precious kundzi", "madāmu" un "dāmu". Frānsisas Bērnijas vēstulē māsai Hesterai bija teikts: "Aizbildinājumu, ko šim nolūkam izdomāt (izdomāt, samelot), es atstāju jūsu pašu izdomai." Lai gan šajā laikā Frānsisai bija 25 gadi, viņai bija jāatrod attaisnojums, lai apciemotu savu precēto māsu. Pat viņu vecais draugs Samuels "tētis" Krisps pievienojās, izsmejot Elizabetes Allenas kundzi.
Izglītība
Viņas tēvs viņas māsas Esteri un Sūzannu izglītoja daudz vairāk nekā Frānsisu Burniju. Kad viņai bija astoņi gadi, viņa vēl nebija iemācījusies alfabētu. Viņa bija arī tik kautrīga, ka tēva mājas apmeklētāji viņu sauca par "veco dāmu". Daži pētnieki uzskata, ka viņai varētu būt bijusi sava veida disleksija. Viņas brālis mēdza ar viņu izspēlēt trikus, izliekoties, ka māca viņai lasīt, un iedodot viņai grāmatu otrādi. Viņa nezināja, ka tā patiesībā ir otrādi, un mēģināja to izlasīt. Cilvēki teica, ka "mazo dunci" vajadzētu sist ar pātagu. Tomēr Estera Sleipa Burnija vienmēr atbildēja, ka "viņai nav nekādu baiļu par Fanniju". Viņas māsa Sūzanna teica, ka Fanijai piemīt "saprāts, jutekliskums un kautrīgums (kautrība)". Viņa arī piebilda: "Es baidos, ka mana māsa Fannija ir pārāk atturīga...".
1763. vai 1764. gadā Samuels "tētis" Krisps kļuva tuvs Burniju ģimenei. Viņš palīdzēja Frānsisai rakstīt, lūdzot no viņas daudzus dienasgrāmatas tekstus par viņas ģimeni un dzīvi. Viņš ļoti ietekmēja viņas rakstīšanu.
Darbi
Frančeska Bērnija d'Arbē radīja jauna veida angļu romānu, kurā bija aprakstīts viss, kas notika no Džordža III neprāta līdz pat notikumiem pēc Vaterlo kaujas. Viņa rakstīja arī komēdijas, kas būtiski ietekmēja daudzus nākamos rakstniekus. Piemēram, Džeina Ostina atrada gan tēmu, gan nosaukumu romānam "Lepnums un aizspriedumi" Frančeskas Burnijas romāna "Sesīlija" pēdējā nodaļā. Burnija ietekmēja arī Viljamu Makeipīsu Tečereju, kurš sarakstīja "Tukuma godības gadatirgu". Viņas pirmais romāns "Evelīna" bija jauns daiļliteratūras veids angļu valodā. Tā bija daiļliteratūra, kurā sievietes sabiedrībā tika parādītas reālistiskā, modernā veidā - romāns par manierēm. "Viņa parādīja pieklājīgas sabiedrības manieres un morāli ar patiku pret smieklīgo (smieklīgo) un cieņu pret tradicionālo (tradicionālo)." (Norton Anthology of Literature by Women, 242. lpp.) Burnija bija pirmā sieviete, kas padarīja romānu rakstīšanu "cienījamu". Viņas otrais romāns "Sesīlija", kas iznāca 1782. gadā, guva vēl lielākus panākumus kritiķu vidū. Viņas trešais romāns "Kamilla" bija ļoti populārs; tā pārdošanas apjoms bija "četras reizes lielāks nekā "Evelīnas" un gandrīz divreiz lielāks nekā "Cecīlijas".
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Frānsisa Burnija?
A: Frānsisa Burnija bija angļu rakstniece, dienasgrāmatu autore un dramaturģe. Viņa bija pazīstama arī kā Fanny Burney. Pēc laulībām viņa bija pazīstama kā Madame d'Arblay.
J: Kur viņa bija dzimusi?
A: Viņa piedzima King's Lynn, Anglijā.
J: Kas bija viņas vecāki?
A: Viņas vecāki bija mūziķis Dr. Čārlzs Burnijs (1726-1814) un Esteres Sleipas Burnijas kundze (1725-1962).
J: Kā viņa iemācījās rakstīt?
A: Lielākoties viņa mācījās pati un sāka rakstīt, kā viņa pati to dēvēja, "skribelīšus", kad viņai bija desmit gadi.
J: Kāds ir viņas pirmā romāna nosaukums?
A: Viņas pirmais romāns saucās "Evelīna", un tas tika publicēts 1778. gadā.
J: Kam patika viņas grāmatas?
A: Džeinai Ostinai patika viņas grāmatas.
J: Kad viņa apprecējās ar ģenerāli Aleksandru D'Arblē?
A: Viņa apprecējās ar viņu 1793. gadā.
Meklēt