Frānsisa Burnija (1752. gada 13. jūnijs — 1840. gada 6. janvāris) bija angļu rakstniece, dienasgrāmatu autore un dramaturģe. Viņa bija plaši pazīstama arī kā Fanny Burney, bet pēc laulībām — Madame d'Arblay. Viņa dzima King's Lynn, Anglijā, mūziķa Dr. Čārlza Burnija (1726–1814) un Esteres Sleipas Burnijas kundzes (1725–1762) ģimenē. Lielāko daļu izglītības viņa ieguva pašmācībā; rakstīt sāka jau bērnībā, pašai to dēvējot par saviem „skribelīšiem”.

Literārā karjera un galvenie darbi

Viņas pirmais romāns, "Evelīna", tika publicēts 1778. gadā un nekavējoties padarīja viņu pazīstamu plašākai lasītāju auditorijai. 1782. gadā iznāca Cecilia, kas guva vēl lielāku kritiķu un publikas atzinību. Vēlāk viņa sarakstīja romānus, tostarp Camilla, kuros bieži apskata jaunas sievietes attīstību — to raksturu, morāles izvēles un centienus nostiprināties sabiedrībā. Burnijas darbiem raksturīga asprātīga sociālās dzīves novērošana, detaļās bagāts personāžu attēlojums un līdzjūtīgs sievietes skatpunkts.

Dienasgrāmatas, vēstules un vēsturiskais avots

Burnija rakstīja daudz dienasgrāmatu un vēstuļu, kas sniedz rūpīgu, tiešu liecību par 18. un 19. gadsimta augstākās sabiedrības dzīvi, teātra pasauli un kara un revolūcijas laiku notikumiem. Šie personiskie ieraksti ir nozīmīgs avots vēsturniekiem un literatūras pētniekiem, jo tajos ir gan ikdienas detaļas, gan attēlojumi par slavenām personībām un karalisko dvarošanas dzīvi.

Sabiedriskā statusa un karjera pie karaļnama

1786. gadā Burnija ieguva amatu kā karalienes Šarlotes drēbju otrā glabātāja (Second Keeper of the Robes), kas viņai nodrošināja pastiprinātu kontaktu ar karaļnama dzīvi un sabiedrības eliti. Šī pieredze vēl papildināja viņas novērojumus par dēkām, protokolu un sievietes lomu augstās kompānijās.

Personīgā dzīve

1793. gadā viņa apprecējās ar franču trimdinieku, ģenerāli Aleksandru D'Arblē (Alexandre d'Arblay). 1794. gadā viņiem piedzima dēls, Aleksandrs — viņu vienīgais bērns. Pēc kāzām ģimene periodiski ceļoja un ilgāku laiku dzīvoja arī ārpus Anglijas; no 1802. līdz 1812. gadam Burnija dzīvoja arī Francijā, kas ietekmēja viņas skatījumu un radīja materiālu vēlai prozai.

Vēlīnie darbi un pēdējie gadi

Viena no viņas vēlajām darbu tēmām bija Francijas revolūcija; 1814. gadā publicētais romāns The Wanderer attēlo šī laika satricinājumus. Viņas pēdējie publicētie materiāli ietver arī atmiņu un biogrāfisku rakstura darbus — tekstus, kas papildina priekšstatu par viņas ģimeni un laiku. Viņas pēdējais dzīves laikā publicētais darbs ir minēts kā "Ārsta Burnija atmiņas" (1832).

Mantojums un ietekme

Burnijas darbi ietekmēja gan viņas laikabiedrus, gan vēlākas rakstnieces — viņas romānu stils un sievietes psiholoģiskā portretēšana īpaši atstāja iespaidu uz Džeinu Ostinu un citiem 19. gadsimta prozas meistariem. Viņas dienasgrāmatas un korespondence joprojām ir vērtīgs avots, kas palīdz saprast gan literāro dzīvi, gan sabiedrības normu attīstību Georga laika Lielbritānijā.

Fanny Burney nomira Londonā 1840. gada 6. janvārī. Viņa tika apglabāta Batā blakus vīram un dēlam, un viņas darbi turpina lasīt un pētīt kā nozīmīgu angļu literatūras un kultūras mantojumu.