Frānsisa Burnija

Ģimenes dzīve

1752. gada 13. jūnijā King's Linnā piedzima Frānsisa Burnija. Viņa tika kristīta 7. jūlijā. Viņas vecākie brāļi un māsas bija Estera (Hetty) (1749 - 1832) un Džeimss (1750 - 1821). Jaunākie brāļi un māsas bija Sūzanna Elizabete (Susanna Elizabeth, 1755-1800), Čārlzs (Charles, 1757-1817) un Šarlote Anna (Charlotte Ann, 1761-1838). Sūzanna Elizabete kļuva par Frānsisas Burnijas tuvu draudzeni. Džeimss Burnijs kļuva par admirāli. Viņš kuģoja kopā ar kapteini Džeimsu Kuku viņa otrajā un trešajā ceļojumā. Jaunākais Čārlzs Bērnijs bija zinātnieks. Viņas jaunākā pusmāsa Sāra Burnija (1772 - 1844) arī kļuva par rakstnieci. Viņa publicēja piecus darbus, kurus pati sarakstīja. Esterai Sleipai Burnijai bija arī divi zēni, kuri nomira piedzimstot.

Pirmā māte

Estere Sleipa Burnija bija trīs gadus vecāka par Čārlzu Burniju. Pirms laulībām viņai ar Čārlzu bija vecākā meita Estere. Frānsisa Burnija to turēja kā "ģimenes noslēpumu". Viņa pat neko neteica par sava tēva laulību datumu. Arī viņa memuāros nav norādījusi, kad dzimuši viņa bērni. Daži cilvēki ir domājuši, ka viņa slēpa datumus, lai liktu visiem noticēt, ka Evelīnu viņa publicēja 17 gadu vecumā.

Viņas māte pēkšņi saslima. Viņa devās ceļojumā uz Batu un Bristoles karsto akmeņkapu. Tieši uz turieni dodas Evelīnas galvenā varone, lai mēģinātu atkal kļūt vesela. Tomēr viņai neveicās. Tika uzskatīts, ka slimība ir tuberkuloze. Iespējams, ka tas bija arī vēzis. 1760. gadā nomira viņas māte Estera Sleipa Burnija. Vēsturnieki viņu raksturo kā maigu, "sirsnīgu un inteliģentu" sievieti. Iespējams, ka Esteres Burnijas franču izcelsme ietekmēja Burnijas rakstniecību. Viens no piemēriem ir konflikts starp madāmu Duval un kapteini Mirvanu romānā "Evelīna". Iespējams, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc viņa iemīlēja Aleksandru D'Arblē un apprecējās ar viņu. Fanija bija ļoti satriekta un skumja, kad uzzināja, ka viņas māte ir mirusi. Viņas kaimiņiene, Pringles kundze, komentēja. Vēlāk viņa teica, ka "... viņa nekad nav redzējusi tādu postu" un ka Fanija "neņem nekādu mierinājumu - un bija gandrīz nogalināta ar [sic] raudām". Arī viņas tēvs Čārlzs Bērnijs bija ļoti nelaimīgs. Viņš sevi mierināja, rakstot skumjus dzejoļus par savu sievu.

Tēvs

Viņas tēvu kā mūziķi cienīja daudzi cilvēki. Viņš bija arī labi izglītots. Viņš vēlējās parādīt, ka arī mūziķis var būt džentlmenis. Frānsisa Burnija bieži redzēja daudzus operdziedātājus, dejotājus, mūziķus un aktierus (piemēram, aktierus Gariku vai Kristoferu Smārtu), kuri runāja dažādās valodās. Viņa viņu pieminēja Evelīnā: "Es baidos, ka jūs mani uzskatīsiet par traku (traku), tāpēc vairāk nerunāšu; tomēr es patiešām ticu, ka Garrika kungs arī jūs padarītu traku, ja jūs varētu viņu redzēt..." Viņa arī redzēja vairāk no pasaules, nekā lielākā daļa "jauno dāmu". Savās dienasgrāmatās viņa pierakstīja daudzas rupjas lietas, ko teica cilvēki. Ceļotājs Ričards Tviss reiz apkaunoja ģimeni, stāstot par nepiedienīgām lietām. Viņš sacīja, ka nepieklājīga grāmata "Mīlestības vārdnīca" ir ļoti laba. Pēc Tvisa aizbraukšanas Burnija dienasgrāmatā rakstīja: "Pat mans maigais un godīgais (patiesais) tēvs saka, ka viņš ir kļūdījies un ka nekad vairs neredzēs galdautu savā namā".

Daži cilvēki ir teikuši, ka Burnija, iespējams, bija kautrīga sava tēva dēļ. Cilvēki teica, ka Burnija kunga vienīgā vaina bija "pieklājība" (pārāk liela kalpošana vīriešiem). Frānsisa nekad atklāti nekritizēja savu tēvu. Viņa pat rūpīgi iznīcināja visu slikto par viņu. Savos memuāros viņa rakstīja, ka viņas tēvam nav nekādas vainas. Tomēr viņa rakstīja paskaidrojumus un attaisnojumus par lietām, kuras viņas tēvs uzskatīja par pareizām.

Otrā māte

1767. gada oktobrī viņas tēvs apprecēja bagātu atraitni. Viņas vārds bija Elizabete Alena. Viņai jau bija trīs dēli. Bērniem nepatika viņu pamāte. Frānsisas vecākā māsa Hestera apprecējās ar savu brālēnu. Viņa vārds bija Čārlzs Rosso Burnijs. Viņš bija mūziķis. Viņa apprecējās ar viņu 1770. gada septembrī. Iespējams, viņa to darīja, lai pamestu savas mājas. Tā Frānsisa zaudēja māsu, kas bija kā otra māte. Burniju bērni izcīnīja "slepenu karu" ar Allena kundzi. Viņi viņu sauca par "Precious kundzi", "madāmu" un "dāmu". Frānsisas Bērnijas vēstulē māsai Hesterai bija teikts: "Aizbildinājumu, ko šim nolūkam izdomāt (izdomāt, samelot), es atstāju jūsu pašu izdomai." Lai gan šajā laikā Frānsisai bija 25 gadi, viņai bija jāatrod attaisnojums, lai apciemotu savu precēto māsu. Pat viņu vecais draugs Samuels "tētis" Krisps pievienojās, izsmejot Elizabetes Allenas kundzi.

Izglītība

Viņas tēvs viņas māsas Esteri un Sūzannu izglītoja daudz vairāk nekā Frānsisu Burniju. Kad viņai bija astoņi gadi, viņa vēl nebija iemācījusies alfabētu. Viņa bija arī tik kautrīga, ka tēva mājas apmeklētāji viņu sauca par "veco dāmu". Daži pētnieki uzskata, ka viņai varētu būt bijusi sava veida disleksija. Viņas brālis mēdza ar viņu izspēlēt trikus, izliekoties, ka māca viņai lasīt, un iedodot viņai grāmatu otrādi. Viņa nezināja, ka tā patiesībā ir otrādi, un mēģināja to izlasīt. Cilvēki teica, ka "mazo dunci" vajadzētu sist ar pātagu. Tomēr Estera Sleipa Burnija vienmēr atbildēja, ka "viņai nav nekādu baiļu par Fanniju". Viņas māsa Sūzanna teica, ka Fanijai piemīt "saprāts, jutekliskums un kautrīgums (kautrība)". Viņa arī piebilda: "Es baidos, ka mana māsa Fannija ir pārāk atturīga...".

1763. vai 1764. gadā Samuels "tētis" Krisps kļuva tuvs Burniju ģimenei. Viņš palīdzēja Frānsisai rakstīt, lūdzot no viņas daudzus dienasgrāmatas tekstus par viņas ģimeni un dzīvi. Viņš ļoti ietekmēja viņas rakstīšanu.

Darbi

Frančeska Bērnija d'Arbē radīja jauna veida angļu romānu, kurā bija aprakstīts viss, kas notika no Džordža III neprāta līdz pat notikumiem pēc Vaterlo kaujas. Viņa rakstīja arī komēdijas, kas būtiski ietekmēja daudzus nākamos rakstniekus. Piemēram, Džeina Ostina atrada gan tēmu, gan nosaukumu romānam "Lepnums un aizspriedumi" Frančeskas Burnijas romāna "Sesīlija" pēdējā nodaļā. Burnija ietekmēja arī Viljamu Makeipīsu Tečereju, kurš sarakstīja "Tukuma godības gadatirgu". Viņas pirmais romāns "Evelīna" bija jauns daiļliteratūras veids angļu valodā. Tā bija daiļliteratūra, kurā sievietes sabiedrībā tika parādītas reālistiskā, modernā veidā - romāns par manierēm. "Viņa parādīja pieklājīgas sabiedrības manieres un morāli ar patiku pret smieklīgo (smieklīgo) un cieņu pret tradicionālo (tradicionālo)." (Norton Anthology of Literature by Women, 242. lpp.) Burnija bija pirmā sieviete, kas padarīja romānu rakstīšanu "cienījamu". Viņas otrais romāns "Sesīlija", kas iznāca 1782. gadā, guva vēl lielākus panākumus kritiķu vidū. Viņas trešais romāns "Kamilla" bija ļoti populārs; tā pārdošanas apjoms bija "četras reizes lielāks nekā "Evelīnas" un gandrīz divreiz lielāks nekā "Cecīlijas".