James Black

Agrīnā dzīve un izglītība

Bleks dzimis Udingstonā, Lanaršīras grāfistē. Viņš bija ceturtais no pieciem baptistu ģimenes dēliem. Viņa tēvs bija kalnrūpniecības inženieris. Viņš uzauga Fifā. Bleks mācījās Beatas vidusskolā, Kovdenbītā (Beath High School, Cowdenbeath). Piecpadsmit gadu vecumā viņš ieguva stipendiju St Andrews universitātē. Sentendrūsā viņš studēja medicīnu. Studijas viņš absolvēja 1946. gadā.

Pēc studiju beigšanas viņš sāka strādāt Universitātes koledžas Fizioloģijas nodaļā par pasniedzēja asistentu. Vēlāk viņš sāka pasniedzēja darbu Malajas Universitātē. Bleks bija nolēmis atteikties no ārsta karjeras, jo iebilda pret tolaik, viņaprāt, neiejūtīgo attieksmi pret pacientiem.

Karjera

Pēc studiju beigšanas Bārks trīs gadus strādāja par skolotāju Singapūrā. 1950. gadā viņš pārcēlās uz Londonu. Vēlāk 1950. gadā viņš atgriezās Skotijā. Viņš sāka strādāt Glāzgovas Universitātē (Veterinārārstu skolā). Tur viņš sāka interesēties par to, kā adrenalīns ietekmē cilvēka sirdi. Viņu galvenokārt interesēja, kā tas ietekmē cilvēkus ar stenokardiju. Viņš atklāja, ka adrenalīna iedarbība nepalīdz. 1958. gadā viņš sāka strādāt ICI Pharmaceuticals. Viņš strādāja šajā uzņēmumā līdz 1964. gadam. Šajā laikā viņš radīja propranololu, kas kļuva par pasaulē visvairāk pārdoto medikamentu. Strādājot ICI, Bleks izstrādāja jaunu pētījumu veikšanas veidu. Pirms tam zāļu molekulas tika radītas un pēc tam pārbaudītas, lai noskaidrotu, kādos veidos šīs molekulas var izmantot kā zāles. Bleks izvēlējās izvēlēties medicīnisku pielietojumu un pēc tam mēģināt radīt molekulas šim medikamentam. Propranolola atklāšana tika uzskatīta par lielāko atklājumu sirds slimību ārstēšanā kopš digitalisa atklāšanas.

Tajā pašā laikā Bleks mēģināja atrast līdzekli kuņģa čūlu ārstēšanai. ICI nevēlējās to darīt, tāpēc 1964. gadā Bleks pārtrauca darbu ICI. Viņš sāka strādāt uzņēmumā Smith, Kline and French. Viņš strādāja deviņus gadus līdz 1973. gadam. Tur strādājot, Bleks izstrādāja savu otro nozīmīgāko medikamentu - cimetidīnu. Pirmo reizi ar zīmolu Tagamet tas tika pārdots 1975. gadā. Tagamet drīz vien pārspēja propranolola cenu un kļuva par pasaulē visvairāk pārdoto recepšu zāļu.

1973. gadā Bleks kļuva par Londonas Universitātes koledžas farmakoloģijas katedras vadītāju. Viņš izveidoja jaunu medicīnas ķīmijas bakalaura kursu. Viņam bija daudz problēmu, cenšoties iegūt naudu pētniecībai, tāpēc viņš pameta darbu. 1978. gadā viņš sāka strādāt Wellcome Research Laboratories. Tur viņš strādāja līdz 1984. gadam. Pēc tam Bleks kļuva par analītiskās farmakoloģijas profesoru Londonas Karaliskās koledžas medicīnas skolas Reina institūtā. Viņš tur strādāja līdz 1992. gadam. 1988. gadā viņš izveidoja Džeimsa Blaka fondu, izmantojot Johnson and Johnson līdzekļus. Viņš sadarbojās ar 25 zinātniekiem zāļu pētniecībā. Šie pētījumi ietvēra gastrīna inhibitorus, kas var apturēt dažu kuņģa vēža veidu attīstību.

Melnais palīdzēja paplašināt kardioloģijas pamatzināšanas un klīniskās zināšanas. Viņa radītais propranolols tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ieguldījumiem 20. gadsimta klīniskajā medicīnā un farmakoloģijā. Propranolols ir palīdzējis miljoniem cilvēku.

Apbalvojumi un apbalvojumi

1981. gada 10. februārī par nopelniem medicīnas pētniecībā Blekam tika piešķirts bakalaura grāds (Knight Bachelor). Viņam šo godu Bekingemas pilī pasniedza karaliene Elizabete II. 2000. gada 26. maijā karaliene viņu iecēla Nopelnu ordeņa kārtā.

1976. gadā viņš tika ievēlēts par Karaliskās biedrības biedru. Tajā pašā gadā viņam tika piešķirta Laskera balva. 1979. gadā viņam tika piešķirta Artois-Baillet Latour Veselības balva. 1982. gadā Blekam piešķīra Volfa balvu medicīnā. 1988. gadā viņam kopā ar Ģertrūdi B. Elionu un Džordžu H. Hičingu tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā par darbu zāļu izstrādes jomā. 1994. gadā viņš saņēma Karaliskās Medicīnas biedrības Ellisona-Klifa medaļu.