Džons Dunstapls — angļu komponists (ap 1390–1453), Burgundijas skolas pionieris

Džons Dunstapls — 15. gadsimta angļu komponists, Burgundijas skolas pionieris; viņa darbi veido renesanses mūzikas pamatus un ietekmē Eiropas mūzikas attīstību.

Džons Dunstapls (John Dunstaple jeb Dunstable, dzimis ap 1390. gadu; miris 1453. gada 24. decembrī) bija angļu komponists, kurš dzīvoja viduslaiku beigu daļā un renesanses sākumā. Viņš bija viens no slavenākajiem 15. gadsimta sākuma komponistiem. Viņam bija liela ietekme uz mūziku gan Anglijā, gan kontinentā. Viņš palīdzēja attīstīt Burgundijas skolas stilu.

Mūsdienās biežāk lieto rakstību "Dunstaple", jo viņa laika dokumentos šī rakstība ir izplatītāka, lai gan dažos dokumentos viņa vārds rakstīts "Dunstable".

Dzīve un vēsturiskais konteksts

Dunstapla dzīves fakti ir daļēji neskaidri; precīza izcelsme un daudzu dzīves posmu vietas nav dokumentētas ar drošību. Zināms, ka viņš darbojās 15. gadsimta pirmajā pusē un ka viņa mūzika nonāca plašā apritē uz kontinenta — galvenokārt Burgundijas un Francijas reģionos. Tieši šajā laikā Eiropas mūzika pārgāja no viduslaiku polifonijas estētikas uz renesanses stilistiku, un Dunstapls bija viens no galvenajiem šīs pārejas pārstāvjiem.

Mūzikas valoda un ietekme

Caracteristikas:

• Viņa mūzika bieži raksturojama ar skaidru, saskanīgu harmoniju, kurā plaši tiek izmantotas trešās un sestās intervāles — tas radīja siltāku, "pilnīgāku" skanējumu salīdzinājumā ar agrākajiem viduslaiku modeļiem.
• Dunstapls saistāms ar tā saucamo contenance angloise (angļu manieri), terminu, kuru 15. gadsimta literāts Martin Le Franc un citi izmantoja, lai aprakstītu šo angļiem raksturīgo harmonisko stilu, kas ietekmēja kontinenta komponistus.
• Viņa rakstīšanā parādās arī metodes, kas tuvināmas laterālajai praksei fauxbourdon tipam un gludai balss vadošanai, kas kļuva par renesanses polifonijas daļu.

Dunstapla ietekme bija jūtama Burgundijas skolā — komponisti kā Guillaume Dufay un Gilles Binchois (un vēlāk arī citi kontinenta meistari) izmantoja līdzīgas harmoniskas procedūras un stilu. Daudzi kontinenta manuskripti satur Dunstapla sacerējumus vai viņam piedēvētus darbus, kas liecina par viņa plašo reputāciju.

Darbi, avoti un atribūcija

Lielākā daļa Dunstapla sacerējumu saglabājusies kontinentālajos manuskriptos; nav zināmu autogrāfu (oriģinālrokrakstu) ar viņa parakstu. Tā rezultātā daļa darbu atribūciju ir diskutablas — daži darbi ir uzskatāmi par autentiskiem, citi tiek piešķirti ar rezervēm. Starp žanriem, kuros viņam piešķir sacerējumus, ir:

• sakrālas mūzikas formas — liels skaits motetu, misa un himnu fragmentu;
• sekulāras dziesmas — chanson un citi vokālie darbi;
• dažas tautā pazīstamas melodijas (piemēram, kompozīcijas, kuras mūsdienās bieži tiek saistītas ar Dunstaplu), kuru autorība ir apspriesta akadēmiskajā literatūrā.

Modernā pētniecība turpina analizēt manuskriptus, harmonijas un stilistiskos elementus, lai precizētu, kuri darbi tiešām ir Dunstapla autorībā.

Mūsdienu nozīme un pētniecība

Dunstapls tiek uzskatīts par tiltu starp viduslaiku un renesanses mūziku. Viņa nozīme mūzikas vēsturē saistīta ne tikai ar konkrētiem sacerējumiem, bet arī ar plašāku ietekmi uz polifonijas attīstību XV gadsimtā. Mūsdienu izpildītāji un pētītāji regulāri ieraksta un izpēta darbu kopas, kas Dunstaplam tiek piedēvētas, un jauni manuskriptu atradumi vai stilistiskas analīzes agrīni var mainīt atribūcijas.

Kopsavilkums

Džons Dunstapls (ap 1390. gadu – 1453. gada 24. decembris) ir centrāla figūra 15. gadsimta mūzikā: angļu komponists, kura mūzika un harmoniskās idejas būtiski ietekmēja Burgundijas skolu un plašāku renesanses polifoniju. Lai gan daudzi biogrāfiskie dati ir daļēji neskaidri un daudzu darbu atribūcija joprojām tiek pārrunāta, viņa kultūras un stilistiskā nozīme mūzikas vēsturē ir nenoliedzama.

Meklēt pēc burta