Džons Dunstapls — angļu komponists (ap 1390–1453), Burgundijas skolas pionieris
Džons Dunstapls — 15. gadsimta angļu komponists, Burgundijas skolas pionieris; viņa darbi veido renesanses mūzikas pamatus un ietekmē Eiropas mūzikas attīstību.
Džons Dunstapls (John Dunstaple jeb Dunstable, dzimis ap 1390. gadu; miris 1453. gada 24. decembrī) bija angļu komponists, kurš dzīvoja viduslaiku beigu daļā un renesanses sākumā. Viņš bija viens no slavenākajiem 15. gadsimta sākuma komponistiem. Viņam bija liela ietekme uz mūziku gan Anglijā, gan kontinentā. Viņš palīdzēja attīstīt Burgundijas skolas stilu.
Mūsdienās biežāk lieto rakstību "Dunstaple", jo viņa laika dokumentos šī rakstība ir izplatītāka, lai gan dažos dokumentos viņa vārds rakstīts "Dunstable".
Dzīve un vēsturiskais konteksts
Dunstapla dzīves fakti ir daļēji neskaidri; precīza izcelsme un daudzu dzīves posmu vietas nav dokumentētas ar drošību. Zināms, ka viņš darbojās 15. gadsimta pirmajā pusē un ka viņa mūzika nonāca plašā apritē uz kontinenta — galvenokārt Burgundijas un Francijas reģionos. Tieši šajā laikā Eiropas mūzika pārgāja no viduslaiku polifonijas estētikas uz renesanses stilistiku, un Dunstapls bija viens no galvenajiem šīs pārejas pārstāvjiem.
Mūzikas valoda un ietekme
Caracteristikas:
- Viņa mūzika bieži raksturojama ar skaidru, saskanīgu harmoniju, kurā plaši tiek izmantotas trešās un sestās intervāles — tas radīja siltāku, "pilnīgāku" skanējumu salīdzinājumā ar agrākajiem viduslaiku modeļiem.
- Dunstapls saistāms ar tā saucamo contenance angloise (angļu manieri), terminu, kuru 15. gadsimta literāts Martin Le Franc un citi izmantoja, lai aprakstītu šo angļiem raksturīgo harmonisko stilu, kas ietekmēja kontinenta komponistus.
- Viņa rakstīšanā parādās arī metodes, kas tuvināmas laterālajai praksei fauxbourdon tipam un gludai balss vadošanai, kas kļuva par renesanses polifonijas daļu.
Dunstapla ietekme bija jūtama Burgundijas skolā — komponisti kā Guillaume Dufay un Gilles Binchois (un vēlāk arī citi kontinenta meistari) izmantoja līdzīgas harmoniskas procedūras un stilu. Daudzi kontinenta manuskripti satur Dunstapla sacerējumus vai viņam piedēvētus darbus, kas liecina par viņa plašo reputāciju.
Darbi, avoti un atribūcija
Lielākā daļa Dunstapla sacerējumu saglabājusies kontinentālajos manuskriptos; nav zināmu autogrāfu (oriģinālrokrakstu) ar viņa parakstu. Tā rezultātā daļa darbu atribūciju ir diskutablas — daži darbi ir uzskatāmi par autentiskiem, citi tiek piešķirti ar rezervēm. Starp žanriem, kuros viņam piešķir sacerējumus, ir:
- sakrālas mūzikas formas — liels skaits motetu, misa un himnu fragmentu;
- sekulāras dziesmas — chanson un citi vokālie darbi;
- dažas tautā pazīstamas melodijas (piemēram, kompozīcijas, kuras mūsdienās bieži tiek saistītas ar Dunstaplu), kuru autorība ir apspriesta akadēmiskajā literatūrā.
Modernā pētniecība turpina analizēt manuskriptus, harmonijas un stilistiskos elementus, lai precizētu, kuri darbi tiešām ir Dunstapla autorībā.
Mūsdienu nozīme un pētniecība
Dunstapls tiek uzskatīts par tiltu starp viduslaiku un renesanses mūziku. Viņa nozīme mūzikas vēsturē saistīta ne tikai ar konkrētiem sacerējumiem, bet arī ar plašāku ietekmi uz polifonijas attīstību XV gadsimtā. Mūsdienu izpildītāji un pētītāji regulāri ieraksta un izpēta darbu kopas, kas Dunstaplam tiek piedēvētas, un jauni manuskriptu atradumi vai stilistiskas analīzes agrīni var mainīt atribūcijas.
Kopsavilkums
Džons Dunstapls (ap 1390. gadu – 1453. gada 24. decembris) ir centrāla figūra 15. gadsimta mūzikā: angļu komponists, kura mūzika un harmoniskās idejas būtiski ietekmēja Burgundijas skolu un plašāku renesanses polifoniju. Lai gan daudzi biogrāfiskie dati ir daļēji neskaidri un daudzu darbu atribūcija joprojām tiek pārrunāta, viņa kultūras un stilistiskā nozīme mūzikas vēsturē ir nenoliedzama.
Dzīve
Dunstapls, iespējams, dzimis Dunstabelā, Bedfordšīrā ap 1390. gadu. Par viņa dzīvi mēs zinām ļoti maz. Viņš bija labi izglītots un strādāja Bedfordas hercoga, kurš bija ceturtais Henrija IV dēls un Henrija V brālis, labā. Iespējams, viņš kādu laiku bija pavadījis Francijā, jo hercogs no 1423. līdz 1429. gadam bija Francijas reģents, bet no 1429. gada līdz savai nāvei 1435. gadā - Normandijas gubernators. Saskaņā ar 1436. gada nodokļu dokumentiem Dunstaplam piederēja īpašumi Normandijā, kā arī Kembridžšīrā, Eseksā un Londonā. Viņš strādāja arī Gloucesteras hercoga labā.
Daudzi tā laika komponisti bija priesteri, bet Dunstepls nebija priesteris, lai gan viņam bija sakari ar St.Albansas abatiju. Viņš, iespējams, bija precējies. Savas dzīves laikā viņš bija pazīstams ne tikai kā komponists, bet arī kā astronoms, astrologs un matemātiķis.
Viņš nomira 1453. gada Ziemassvētku vakarā un tika apglabāts Svētā Stefana Valbruka baznīcā Londonā, kas vēlāk tika nopostīta 1666. gada lielajā ugunsgrēkā.
Mūzika un ietekme
Mums gandrīz nav Dunstapla mūzikas oriģinālu manuskriptu. Anglija tolaik bija ļoti muzikāla valsts, taču gandrīz visa mūzika tika iznīcināta no 1536. līdz 1540. gadam klosteru likvidācijas laikā, kad valdīja Henrijs VIII. Lielākā daļa no saglabājušajiem Dunstapla skaņdarbiem bija darbi, kas tika atrasti kontinentā, galvenokārt Ziemeļitālijā. Tas liecina, ka viņš bija slavens visā Eiropā. Viņš ietekmēja Dufeju un Binšoā. Flandrijas komponists un mūzikas teorētiķis Tinctoris 1476. gadā rakstīja, ka viņš bija nozīmīgākais Anglijā aizsāktās jaunās mūzikas mūziķis.
Dunstapls bija viens no pirmajiem, kas komponēja mesas, izmantojot vienu melodiju kā cantus firmus. Viņš ir sarakstījis daudz koledžu (reliģisko dziesmu), bet mēs nezinām, kuras no tām ir viņa darbi, jo viņš pie tām nav parakstījies ar savu vārdu. Viņš rakstīja arī laicīgu mūziku, taču tā ir zudusi.
Meklēt