Mārtins Amiss (1949) — dzīve, galvenie romāni un ietekme literatūrā

Mārtins Amiss (1949) — dzīve, galvenie romāni un ietekme literatūrā: rakstīšanas stils, nozīmīgie darbi ('Nauda', 'Londonas lauki') un ietekme uz mūsdienu prozu.

Autors: Leandro Alegsa

Mārtins Amiss (dzimis 1949. gada 25. augustā, miris 2023. gada 19. maijā) bija velsiešu rakstnieks, kurš plaši pazīstams gan kā romānu autors, gan kā eseju un kritikas meistars. Viņa pazīstamākie romāni ir "Nauda" (1984), "Londonas lauki" (1989), "Laika bulta" (1991) un "Informācija" (1995). Amiss izcēlās ar rakstības triepienu, spilgtu valodu un bieži provokatīvām tēmām.

Amisa rakstīšanas stils, ko ietekmējuši vairāki rakstnieki, tostarp viņa tēvs sers Kingslijs Amiss, ir ietekmējis vairākas rakstnieku paaudzes. Viņa nesenajos darbos ir aplūkotas morāles un ģeopolitiskās problēmas, tostarp holokausts, komunistiskā Krievija, 2001. gada 11. septembra uzbrukumi un islāmisms.

Dzīve un karjera

Mārtins Amiss izauga literārajā ģimenē un jau agrīni sāka rakstīt. Viņš studēja Oksfordā un strādāja gan kā žurnālists, gan literatūras kritiķis, kas papildināja viņa prasmi labi strukturētus un asus tekstus. Amisa publiskā persona bija sarežģīta: viņš bija gan apbalvots un slavēts rakstnieks, gan reizēm polarizējoša figūra literatūras apritē.

Galvenie darbi un to īss apraksts

  • Nauda (1984) — satīrisks, enerģisks romāns par materiālismu, slavu un pašnāvniecības motīviem. Plaši uzskatīts par vienu no viņa nozīmīgākajiem darbiem.
  • Londonas lauki (1989) — romāns ar detektīvizmēģinājumu elementiem, kurā kombinētas sociālas un eksistenciālas tēmas.
  • Laika bulta (1991) — eksperimentāls darbs, kas stāsta no holokausta upura skatpunkta, izmantojot apgrieztas laika plūsmas tehniku.
  • Informācija (1995) — romāns par draudzību, konkurenci un literatūras industrijas smalkumiem.
  • Vēlākajos gados Amiss publicēja gan romānus, gan memuārus un eseju krājumus, tostarp darbus, kuros pievērsās vēsturiskām traģēdijām, personīgām atmiņām un mūsdienu politiskajām tēmām.

Rakstības stils un ietekme

Amisa stils raksturojams ar:

  • isto valodas jutību un spēju spēlēties ar vārdiem,
  • melno humoru un asu satīru,
  • eksperimentālu naratīvu formu (piem., laika strukturēšana un neatkārtojama skatpunkta izmantošana),
  • interesi par morāli, ētiku un vēsturisko traumu ietekmi uz individiem un sabiedrību.

Viņa darbi ir iedvesmojuši gan rakstniecības tehnisko meistarību, gan tematisko briedumu nākamajām rakstnieku paaudzēm. Tajā pašā laikā Amiss bieži izraisīja diskusijas un kritiku par saviem politiskajiem izteikumiem un pieejām sarežģītām tēmām, kas liecina par viņa darbu spējām provocēt domas un debates.

Mantojums

Mārtins Amiss atstāja ievērojamu ietekmi uz mūsdienu angļu literatūru: viņa romāni un eseju krājumi joprojām tiek lasīti, pētīti un pārrunāti. Viņa spēja apvienot stila meistarību ar skarbu interesēm par ētiku un vēsturi padara viņu par nozīmīgu autoru, kura darbi turpina iedvesmot un izaicināt lasītājus un rakstniekus.

Agrīnā dzīve

Amiss dzimis Svonsī, Dienvidvelsā. Viņš bija vidējais no trim bērniem, vecākais brālis Filips un jaunākā māsa Sallija. Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados viņš mācījās dažādās skolās. Tēva pirmā romāna Lucky Jim slava aizsūtīja Amisus uz Prinstonu, Ņūdžersijā, kur tēvs lasīja lekcijas. Amisa vecāki Hilija un Kingslijs izšķīrās, kad viņam bija divpadsmit gadu.

Amiss ir absolvējis Ekseteras koledžu Oksfordā. Viņš ieguva pirmās klases grādu angļu valodā. Pēc Oksfordas viņš strādāja laikrakstā The Times Literary Supplement. 27 gadu vecumā viņš kļuva par The New Statesman literāro redaktoru.

Agrīnā rakstība

Viņa pirmais romāns The Rachel Papers (1973) ieguva Somerseta Mogema balvu. Tas stāsta par gudru, egocentrisku pusaudzi (Amiss apgalvo, ka viņa pamatā ir viņš pats) un viņa attiecībām ar draudzeni gadu pirms došanās uz universitāti.

Filmas Dead Babies (1975) sižets ir tipisks 60. gadiem. Tajā ir māja, kurā ir daudz varoņu, kas ļaunprātīgi lieto dažādas vielas. 2000. gadā tika uzņemta filmas versija, kas bija neveiksmīga.

"Panākumi" (Success, 1977) stāsta par diviem audžubrāļiem Gregoriju Ridingu un Teriju Servu un viņu laimi un nelaimi.

Citi cilvēki: A Mystery Story (1981) par jaunu sievieti, kas atmostas no komas.

Vēlākā karjera

"Nauda" (ar apakšvirsrakstu "Pašnāvības piezīme") ir Džona Selfa pirmās personas stāstījums. Viņš bija reklāmists, kurš vēlējās kļūt par kinorežisoru. Grāmata seko viņa gaitām, kad viņš lido turp un atpakaļ pāri Atlantijas okeānam, meklējot panākumus. Grāmata guva milzīgus panākumus un ir visaugstāk novērtētais Amisa darbs.

Londonas lauki ir Amisa garākā grāmata. Tajā aprakstītas trīs galveno varoņu tikšanās Londonā 1999. gadā, tuvojoties klimata katastrofai.

Time's Arrow stāsta par ārstu, kurš palīdzēja spīdzināt ebrejus holokausta laikā. Tā ir sarakstīta autobiogrāfijas formā. Stāsts ir neparasts, jo visa romāna laikā laiks rit atpakaļgaitā.

Pieredze galvenokārt ir par viņa attiecībām ar tēvu Kingsliju Amisu. Viņš raksta arī par sen pazaudētās meitas Delilas Sīlas atrašanu un par to, kā viena no viņa māsīcām, 21 gadu vecā Lūsija Partingtone, kļuva par iespējamā sērijveida slepkavas Freda Vesta upuri.

Viņš dzīvo un raksta Londonā un Urugvajā, ir precējies ar rakstnieci Izabelu Fonsecu, kura ir viņa otrā sieva.



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3