Zebulons Montgomerijs Paiks (1779. gada 5. janvāris – 1813. gada 27. aprīlis) bija amerikāņu brigādes ģenerālis un pētnieks. Viņa vārdā nosaukta Pīkas virsotne Kolorādo štatā. Būdams ASV armijas virsnieks, prezidents Tomass Džefersons lūdza viņu vadīt divus ceļojumus pa jauno Luiziānas pirkuma teritoriju. Pirmais notika 1805.–1806. gadā, lai izpētītu Misisipi upes augšteci; otrais — 1806.–1807. gadā — bija pētnieciska ekspedīcija dienvidrietumu virzienā, lai izpētītu teritorijas līdz spāņu koloniju apmetņu ziemeļu malām Ņūmeksikā un Teksasā.
Kareivīgā karjera un sagatavošanās ekspedīcijām
Paiks armijā iestājās kā jauns vīrietis un pakāpeniski guva pieredzi frontes dienestā un robežapstākļu izpētē. Kā ASV armijas virsnieks viņam tika uzticētas kartogrāfijas un izlūkošanas uzdevumu pildīšana; tieši šīs prasmes lika prezidentam Tomassam Džefersonam izvēlēties viņu par vienu no vadošajiem pētniekiem jauniegūtajās teritorijās.
Ekspedīcijas: mērķi un sasniegumi
Pirmajā braucienā 1805.–1806. gadā Paiks izpētīja Misisipi augšteces apvidus un apkārtējo teritoriju — savāca kartogrāfiskus datus, veica novērojumus par vietējo iedzīvotāju un indiāņu apdzīvotību, kā arī par ainavu un dabu. Otra lielā ekspedīcija 1806.–1807. gadā bija vērsta uz dienvidrietumu apgabalu — Paiks šķērsoja Skalnos kalnus un nonāca tagadējā Kolorādo dienvidos. Viņš apkopoja dabaszinātniskus novērojumus, kartēja upju gultnes un sadzīves apstākļus, kā arī ziņoja par spāņu apmetnēm un to aizsardzības spēju.
Sagūstīšana, nopratināšana un atbrīvošana
Netālu no Santa Fē Paiku un viņa pavadoņus sagūstīja spāņu koloniālās varas iestādes. Spāņi viņu aizsūtīja uz Čihuahua (tagadējā Meksika), lai viņus nopratinātu. Pēc nopratināšanas 1807. gadā spāņi izveda Paiku un dažus viņa vīrus cauri Teksasai, un viņi tika atbrīvoti netālu no Amerikas teritorijas Luiziānā. Šis notikums parādīja, cik trausla un sarežģīta bija robežu kontrole Luiziānas pirkuma apgabalā, kā arī cik lielu interesi spāņi izrādīja par ASV izpētes ekspedīcijām.
Grāmata un pētnieciskā reputācija
1810. gadā Paiks publicēja aprakstu par saviem ceļojumiem. Grāmatā viņš iekļāva maršrutus, kartes, etnogrāfiskus novērojumus un ziņas par spāņu apmetnēm un vietējo iedzīvotāju dzīvi. Grāmata kļuva ļoti populāra — tā tika iztulkota holandiešu, franču un vācu valodā, lai to publicētu Eiropā. Paika publicētie materiāli papildināja ASV zināšanas par jaunajām teritorijām, deva vērtīgus datus kartogrāfiem un nākotnes pētniekiem, kā arī pastiprināja interesi par Rietumu izpēti un attīstību.
Karš 1812. gadā un nāve
Pēc publicēšanas Paiks atgriezās militārajā dienestā un vēlāk kļuva par Amerikas armijas brigādes ģenerāli. Viņš dienēja 1812. gada kara laikā. 1813. gada 27. aprīlī, Jorkas (mūsdienu Toronto) iebrukuma laikā, Paiks gāja bojā, kad britu spēku apšaudē un sprādzienā ugunsgrēks sasniedza munīciju noliktavu — notika lielas eksplozijas, kas nogalināja vairākus viņa karavīrus un arī viņu pašu.
Mantojums
Paika ekspedīcijas un publicētie apraksti veicināja ASV sapratni par plašo Luiziānas pirkuma teritoriju un rietumu robežām. Viņa vārds saglabājies ģeogrāfiskos nosaukumos — visplašāk zināmā ir Pīkas virsotne Kolorādo kalnos — kā arī dažādos memoriālos piemiņas objektos un vietvārdu formās ASV. Paika kartes, novērojumi un ziņojumi joprojām tiek uzskatīti par svarīgu avotu agrīnās amerikāņu izpētes vēsturē.