Džordža Floida protesti ir notiekoši protesti un nekārtības, kas sākās Mineapolisas un Sentpola aglomerācijā, Minesotas štatā, ASV. Nemieri sākās Mineapolē 2020. gada 26. maijā pēc Džordža Floida nogalināšanas un turpinājās septembrī. Floids nomira, kad 25. maijā viņu arestēja Mineapoles policijas departamenta (MPD) darbinieki. Protesti izplatījās daudzās ASV pilsētās un vēlāk arī visā pasaulē.

Daži no protestētājiem pie policijas 3. iecirkņa cīnījās ar likumsargiem, kuri pielietoja asaru gāzi un gumijas lodes. 27. maijā viens cilvēks tika nošauts lombardā un nomira. Liecinieki atceras, ka dzirdējuši viņu sakām: "Džordžs ir pērtiķis!". Turklāt tika izsisti Trešā iecirkņa logi. Tika izlaupīts lielveikals, uzbrukts un aizdedzinātas citas ēkas. Protestu dēļ tika nogalināti vismaz trīspadsmit cilvēki, taču kopumā lielākā daļa protestu bija miermīlīgi. Saskaņā ar ASV Krīzes monitora 2020. gada septembra ziņojumu gandrīz 95 % no visiem protestiem bija nevardarbīgi.

28. maijā Mineapolisas mērs Džeikobs Freijs izsludināja ārkārtas stāvokli, un Minesotas gubernators Tims Valcs (Tim Walz) izsauca 500 Minesotas Nacionālās gvardes karavīrus. Tīnpilsētās tika bojāti un izlaupīti vēl vairāki uzņēmumi.

Policija Trešā iecirkņa ēkā mēģināja aizturēt protestētājus ar asaru gāzi, taču ap plkst. 23.00 protestētāji pārņēma ēku un to aizdedzināja. Ēka tika evakuēta.

Gan Walz, gan Frey piebilda, ka ir jāievēro komandanta stunda. ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) apliecināja Valcam ASV militāro atbalstu.

Protestos ir iesaistīta aktīvistu grupa "Black Lives Matter", taču protestiem nav viena līdera vai vienas organizācijas.

Bija daudz uzbrukumu žurnālistiem gan Dvīņu pilsētās, gan māsu protestos.

Notikuma gaita un tiešais iemesls

25. maijā 2020. gada vakarā Džordžs Floids tika arestēts pēc veikala darbinieču ziņojuma par iespējamām viltotām ceturtās banknotēm. Apsūdzības ziņā svarīgākais bija fakts, ka viens no aizturētājiem, bijušais policists Deriks Šovins (Derek Chauvin), turēja savu ceļgalu uz Floida kakla vairākas minūtes, kamēr Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot ("I can't breathe") un vēlāk pazaudēja samaņu. Notikumu fiksēja rokasfilmējoša aculieciniece, un šis video ātri kļuva publisks, izraisot plašu sašutumu.

Cēloņi un konteksts

Starp galvenajiem iemesliem protestu izcelšanās bija:

  • ilgi uzkrātā neapmierinātība ar rasu nevienlīdzību un policijas vardarbību pret melnādainajiem ASV;
  • konkrētais video, kas demonstrēja vardarbīgu policijas rīcību acīmredzamā veidā un mobilizēja sabiedrību;
  • sociālo tīklu un mediju spēks, kas ātri izplatīja attēlus un liecības visā valstī un pasaulē;
  • iepriekšējie gadījumi, kas radīja uzticības deficītu policijai un tiesu sistēmai vietās ar segregācijas un ekonomiskās nevienlīdzības problēmām.

Protestu norise un valsts reakcija

Protesti ātri pārauga plašā kustībā — demonstrācijas notika simtiem pilsētu ASV un daudzās citās valstīs. Daudzviet protesti bija miermīlīgi, tomēr dažos rajonos bija vardarbība, izdemolēšana un izlaupīšanas. Vietējās varas iestādes ieviesa komandanta stundas, pilsētās tika izsaukta Nacionālā gvarde, un vairākas štatu valdības paziņoja ārkārtas stāvokli. Ekonomiskie izdevumi un materiālie bojājumi tika lēsti miljardos dolāru, un darba tirgus, mazumtirdzniecība un sabiedriskā drošība tajā reģionā cieta.

Tiesvedība un juridiskās sekas

Uzreiz pēc notikuma tika uzsākta izmeklēšana. Deriks Šovins tika apcietināts un pret viņu ierosinātas nopietnas apsūdzības. 2021. gada aprīlī Šovins tika atzīts par vainīgu vairākos noziegumos, kas saistīti ar Floida nāvi; tas bija svarīgs pavērsiens, kas vēl vairāk ietekmēja publisko diskusiju par policijas atbildību. Pret citiem iesaistītajiem policistiem tika ierosinātas gan štata, gan federālas apsūdzības, un tiesvedība pret viņiem turpinājās.

Sociālās un politiskās sekas

Protestu rezultātā radās un nostiprinājās vairāki sekojoši efekti:

  • Publiskas reformas prasības: pieauga spiediens uz likumdevējiem un pašvaldībām ieviest politikas izmaiņas — aizliegt šaubīgas aizturēšanas metodes (piem., žņaugšanu vai „chokeholds”), pilnveidot policijas apmācību, palielināt datu vākšanu par policijas lietošanas praksi;
  • Likumu iniciatīvas: ASV Pārstāvju palāta pieņēma George Floyd Justice in Policing Act, kas paredzēja vairākas reformas policijas darbībā, taču šī likumprojekta tālāka virzība Senātā bija sarežģīta;
  • Pašvaldību lēmumi: dažas pilsētas apsvēra policijas departamentu pārbūvi vai budžeta samazināšanu, un vairākas iestādes īslaicīgi vai pastāvīgi mainīja policijas praksi;
  • Sociālais dialogs: notika plašas diskusijas par rasismu, sistēmisku nevienlīdzību, tiesiskumu un sabiedrības institūciju uzticību;
  • Globāla solidaritāte: Floyd nāve iedvesmoja protestus arī ārpus ASV — cilvēi Eiropā, Āfrikā, Āzijā un citur rīkoja demonstrācijas pret rasismu un policijas vardarbību savās valstīs.

Žurnālisti, sabiedriskā informācija un atmiņa

Protestu laikā žurnālisti bieži saskārās ar traucējumiem un uzbrukumiem, kas radīja bažas par vārda brīvību un žurnālistu drošību. Vienlaikus atceres pasākumi un memoriāli Džordžam Floidam — vietējā pieminekļa ierīkošana, birkas sociālajos tīklos un publiskas diskusijas — palīdzēja saglabāt sarunu par policijas reformām un rasu taisnīgumu sabiedrības dienaskārtībā.

Nākotnes perspektīvas un ilgtspēja

Protesti 2020. gada vasarā iezīmēja plašu sabiedrības mobilizāciju pret policijas pārkāpumiem un rasu nevienlīdzību. Dažas no iniciatīvām un reformām tika ieviestas, bet daudz jautājumu paliek neatbildēti. Ilgtermiņā izmaiņu panākšana prasa gan juridiskas reformas, gan institucionālu kultūras maiņu, gan plašu sabiedrības iesaisti.

Kopsavilkumā: Džordža Floida nāve un tam sekojošie protesti kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu ASV un pasaules diskusijā par policijas uzvedību, rasismu un sociālo taisnīgumu. Lai gan daudzas demonstrācijas bija miermīlīgas un tās radīja spiedienu uz reformas ieviešanu, protestu periods arī iezīmēja smagas sabiedriskās un ekonomiskās sekas, kuru ietekme turpinājās vēl gadiem pēc notikuma.