George Floyd protestē

Fons

Džordža Floida protesti notika 2020. gada pavasarī un vasaras sākumā, neilgi pēc tam, kad nāves gadījumu skaits no koronavīrusu slimības 2019. gadā ASV sasniedza 100 000. COVID-19 pandēmija jau bija vairāk skārusi melnādainos un citus nebaltos amerikāņus nekā baltos amerikāņus. Eksperti apgalvoja, ka protestētāji varētu izplatīt vīrusu cits citam.

Ņujorkas gubernators Endrjū Kuomo sestdien, 30. maijā, sacīja: "Jums ir tiesības demonstrēt. Jums ir tiesības protestēt. Dievs svētī Ameriku. Jums nav tiesību inficēt citus cilvēkus. Jums nav tiesību rīkoties tā, lai apdraudētu sabiedrības veselību. ... Jums var būt savs viedoklis, bet ir arī fakti, un jums nav taisnība, ka jūs nēsājat masku."

Daži eksperti uzskata, ka COVID-19 pandēmija palīdzēja izraisīt Džordža Floida protestus un padarīja tos lielākus. Pētniece Dr. Marsella Nunez-Smita (Marcella Nunez-Smith) no Jēlas Medicīnas skolas sacīja: "Bez šaubām, viņi protestē pret policijas brutalitāti un pārmērīgu vardarbību, taču viņi protestē arī par iespēju dzīvot pilnvērtīgi un pilnībā un par to, lai viņu dzīve netiktu pārtraukta vai nu ar varu, vai novēršamu slimību dēļ."

Eksperti uzskatīja, ka Džordža Floida protesti varētu izraisīt to, ka vairāk cilvēku saslims ar COVID-19. Tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs tas nenotika no 1. jūlija. Zinātnieki norādīja, ka tas varētu būt tāpēc, ka lielās pilsētās, piemēram, Ņujorkā, saslimšanas gadījumu skaits jau bija samazinājies, jo protesti notika ārpus telpām, protestētāji pārsvarā nēsāja maskas vai arī tāpēc, ka protestētāji parasti turpināja kustēties, ejot vai dodoties gājienā. Citi eksperti norādīja, ka, tā kā lielākā daļa protestētāju bija jauni, veseli pieaugušie, iespējams, viņi bija inficējušies ar COVID-19 un to nebija pamanījuši.

Protesti

Visās 50 Amerikas Savienotajās Valstīs un galvaspilsētā Vašingtonā notika māsu protesti, daži no tiem bija miermīlīgi, bet citos bija vardarbība un laupīšana. Nacionālā gvarde ieradās vairāk nekā 25 no 50 štatiem.

Daudzi protesti sākumā bija miermīlīgi, bet daži no tiem izvērtās vardarbīgi. Dažviet policija saglabāja mieru, bet citviet pielietoja spēku, asaru gāzi un gumijas lodes. Vašingtonā kāds vīrietis ļāva vairāk nekā 50 protestētājiem ienākt savā mājā, lai viņi varētu aizbēgt no policijas, kas viņus vajāja. Divas nedēļas pēc protesta akcijām Amerikas Savienotajās Valstīs bija arestēti 9300 cilvēku, no kuriem 1500 Ņujorkā un 2700 Losandželosā.

Ņūarkā, Ņūdžersijā, 31. maija nedēļas nogalē protestēja 12 000 cilvēku, taču neviens nesabojāja nevienu veikalu un neviens netika arestēts. Ņūarkas Ielu kopienas komanda, kas tika izveidota 2014. gadā, strādāja, lai novērstu vardarbību. Ņuarkas pilsētas vadītāji teica, ka protestētāju vidū bija melnādainie amerikāņi, kas bija iemesls, kāpēc protesta akcija palika mierīga. Miermīlīgi protesti notika arī Kempdenā, Ņūdžersijā, un Flintā, Mičiganā.

Protestētāji pie Baltā nama - ēkas Vašingtonā, kur dzīvo prezidents - aicināja Trampu atkāpties no amata. Daži meta pudeles. Amerikas Savienoto Valstu Slepenais dienests aizveda prezidentu Trampu uz Baltā nama bunkuru. Pirmdien, 1. jūnijā, Slepenais dienests izmantoja asaru gāzi pret miermīlīgiem protestētājiem pie Baltā nama, lai prezidents Donalds Tramps varētu doties uz Svētā Jāņa baznīcu un nofotografēties ar Bībeli.

Nedēļas nogalē, 6. un 7. jūnijā, ASV notika vēl lielāki protesti, taču lielākoties miermīlīgi, kā vēsta laikraksts The New York Times, un protestētāji bija vienotāki attiecībā uz to, ko viņi vēlas - policijas reformu. Desmitiem tūkstošu protestētāju piedalījās lielās pilsētās, piemēram, Ņujorkā un Sietlā, kā arī protestēja mazākās pilsētās, piemēram, Marionā, Ohaio štatā, un Vidorā, Teksasas štatā. Ņujorkas mērs Bils de Blasio svētdienas rītā paziņoja, ka Ņujorka pārtrauc pulksten 20.00 noteikto policijas stundu.

Aktīvistu grupa "Black Lives Matter" otrdien, 9. jūnijā, iesūdzēja tiesā Sietlas (Vašingtonas štats, ASV) policijas nodaļu. Tajā vakarā protestētāji uz aptuveni stundu ieņēma Sietlas pilsētas domi. Protestētāji paši pameta rātsnamu; neviens viņus neizstūma. Protestētāji pārņēma daļu Sietlas centra, nosaucot to par Capitol Hill autonomo zonu. Kādā brīdī jūnijā Capitol Hill autonomajā zonā notika četras apšaudes. 1. jūlijā pilsētas amatpersonas nosūtīja policiju, lai protestētājus izklīdinātu. Viņi arestēja 13 cilvēkus.

Džordžijas NAACP 15. jūnijā plānoja rīkot gājienu uz Gruziju. Tūkstošiem cilvēku devās gājienā uz Džordžijas štata galvaspilsētas ēku, lai apturētu policijas brutalitāti. Gājiena dalībnieki arī teica, ka viņi dodas gājienā, jo Džordžija ir apgrūtinājusi melnādaino cilvēku balsošanu, slēdzot tik daudz balsošanas vietu, ka tajās, kas palikušas, ir ļoti garas rindas, jo, viņuprāt, Džordžijas likumi par pilsoņu arestu ir netaisnīgi, jo tika nogalināti Rayshard Brooks, Breonna Taylor un Ahmaud Arbery.

Ņujorkā grupa Street Riders NYC organizēja velobraucējus, kas brauca cauri pilsētai, skandējot "Kam pieder ielas? Mūsu ielas", "Pasaki viņa vārdu: Džordžs Floids" un citus saukļus. Velosipēdu protestos varēja piedalīties tūkstošiem cilvēku, bieži vien braucot cauri pilsētas daļām, kur protestētāji parasti nebrauc. Viens no "Street Riders NYC" dibinātājiem Pīters Kerre laikrakstam "New York Times" stāstīja: "Mēs devāmies dziļi, dziļi uz kapucēm, uz vietām, kur šie cilvēki nekad nav redzējuši gājienu, un pēkšņi viņi redz 6000 velosipēdu. Reakcija bija vienkārši nenovērtējama, cilvēki raudāja no pateicības, nāca, lai pateiktu "paldies"."

Jūnija beigās protestētāji ieradās Rātsnama parkā Ņujorkā un izveidoja tur nometni ar sagaidīšanas galdu, bibliotēku, tējas namiņu un virtuvēm. Viņus vadīja grupa Vocal-NY. Viņi pieprasīja, lai pilsēta izņem 1 miljardu ASV dolāru no pilsētas policijas departamenta 6 miljardu ASV dolāru budžeta un tērē tos izglītībai un citām lietām. Ņujorka pieņem lēmumu par savu gada budžetu 1. jūlijā.

Žurnālisti

Līdz 4. jūnijam žurnālistiem, kas atspoguļoja protestus, tika uzbrukts vairāk nekā 300 reižu, no kurām 192 reizes uzbruka policija, 69 reizes no tām - fiziski. Tika arestēti 49 žurnālisti.

28. maija rītā baltie Mineapolisas policisti arestēja CNN reportieri Omaru Džimenezu un viņa komandu, kamēr viņi filmēja protestus. Jiminez ir melnādains. Viņš policistiem teica, ka viņš un viņa komanda ir žurnālisti, un piedāvāja doties tālāk, bet policisti viņus tik un tā arestēja. Vēlāk tajā pašā dienā viņus atbrīvoja. Valcs atvainojās CNN un publiski paziņoja, ka Džiminezs un viņa komanda tikai darīja savu darbu un rīkojās saskaņā ar savām tiesībām. Baltais CNN reportieris, kurš strādāja kvartāla attālumā no Jiminez, norādīja, ka policija viņu netraucēja, tikai jautāja, kas viņš ir.

Mineapolē vien Linda Tirado no laikraksta The Guardian tika apžilbināta ar vienu aci. Ali Velši no MSNBC tika iešauts kājā. Vašingtonā Amēlija Brace un Tims Maierss no 7News Australia bija kopā ar protestētājiem, kuri tika izstumti, lai Donalds Tramps varētu doties uz Svētā Džona baznīcu.

Dažkārt protestētāji uzbruka žurnālistiem. Vašingtonā protestētāji meta priekšmetus uz Fox News žurnālistiem. Atlantā kāds uzbruka CNN galvenajai mītnei.

Sjūzena Nossela no cilvēktiesību grupas PEN America vainoja prezidentu Trampu, kurš jau pirms ievēlēšanas ir izteicies par žurnālistiem. Cilvēktiesību jurists Tendai Biti sacīja, ka tas viņam atgādina diktatūras Āfrikā.

Vardarbība

Saskaņā ar ASV Krīzes monitora, Bruņotu konfliktu vietu un notikumu datu projekta (Armed Conflict Location and Event Data Project - ACLED) un Prinstonas Universitātes iniciatīvas Bridging Divides Initiative sagatavoto ziņojumu gandrīz 95 % protestu bija miermīlīgi. Viņi izpētīja 10 600 protestus no maija beigām līdz augusta beigām un konstatēja, ka 10 100 protestos nebija vardarbības. Tikai 570 protestos bija vardarbīgas darbības. Tajās pilsētās, kur daži protesti bija vardarbīgi, tas parasti notika vienā vai dažās vietās, nevis visā pilsētā. No visiem protestiem, kas bija saistīti ar "Black Lives Matter", 93 % nebija vardarbības.

Starptautiskie protesti

Protesti notika arī ārpus ASV - Londonā, Toronto, Pekinā, Berlīnē, Berlīnē, Adisabebā un citviet. Daži no šiem starptautiskajiem protestētājiem sacīja, ka viņi vēlas atbalstīt Džordžu Floidu, bet arī pamanīt rasistisko policijas rīcību savās valstīs. Toronto protestētāji pieminēja melnādainās sievietes Regisas Korčinski-Paketes nāvi, kura izkrita no balkona, kad viņas dzīvoklī bija ieradusies policija. Londonas iedzīvotāji protestēja pie Grenfellas torņa, kur ugunsgrēkā gāja bojā daudzi melnādainie un arābi. Parīzes iedzīvotāji pieminēja Adamu Traorē, kurš mira pēc tam, kad viņu arestēja Francijas policija. Austrālijas iedzīvotāji plānoja protestus, pieminot Deividu Dungeju, Austrālijas aborigēnu, kurš mira pēc aresta. Dungay arī divpadsmit reizes teica "Es nevaru elpot". Daži protestētāji paziņoja saviem līderiem, ka vēlas jaunus likumus pret rasismu.

Pašdarinātāji

Vismaz viena balto supremātisma grupa, Identity Evropa, sociālajā tīklā Twitter izlikās, ka ir protestētāju pusē. Viņi apgalvoja, ka ir daļa no antifa un aicināja protestētājus izlaupīt balto rajonus. Viņi tika pieķerti, un Twitter viņu ziņojumus izslēdza, jo viņi pārkāpa noteikumus par vardarbību, surogātpastu un viltus kontiem.

Automašīnu sadursmes

Jūlija pirmajā nedēļā tikai ASV autovadītāji 66 reizes ar automašīnām ietriecās protestētāju grupās. Septiņi no šiem autovadītājiem bija policisti. Vismaz divi cilvēki gāja bojā. 24 autovadītājiem ir izvirzītas apsūdzības noziegumos.

Federālo aģentu veiktie aresti

Jūlija vidū Portlendā, Oregonas štatā, federālie aģenti sāka arestēt protestētājus, iesēdinot viņus transportlīdzekļos, uz kuriem nebija policijas marķējuma. Viņi nepaskaidroja protestētājiem, kāpēc tieši viņi tiek arestēti. Dažiem protestētājiem vēlāk tika izvirzītas apsūdzības noziegumos, bet citi tika atbrīvoti.

Šie aģenti bija no federālās valdības. Daži no viņiem bija no Speciālo operāciju grupas un Muitas un robežapsardzes dienesta BORTAC. Juridiski federālie aģenti drīkst aizturēt cilvēkus tikai aizdomās par federāliem noziegumiem. Oficiāli viņiem ir tikai jāaizsargā īpašums, kas pieder ASV federālajai valdībai, taču viņi arestēja cilvēkus, kuri neatradās pie federālā īpašuma. Viņi nav lūguši Oregonas štata vai Portlendas pilsētas atļauju arestēt cilvēkus Portlendā. Portlendas mērs Teds Vīlers (Ted Wheeler) teica, ka nevēlas, lai federālie aģenti atrastos pilsētā. Oregonas gubernatore Keita Brauna sacīja, ka tas ir "politisks teātris no prezidenta Trampa puses, kam nav nekāda sakara ar sabiedrības drošību" un "klaja federālās valdības varas ļaunprātīga izmantošana".

18. jūlijā 53 gadus vecais jūras kara flotes veterāns Kristofers Deivids uzzināja par arestiem un devās uz Portlendas centru, lai aprunātos ar aģentiem. Federālie aģenti ir zvērējuši aizstāvēt ASV konstitūciju. Deivids vēlējās pajautāt aģentiem, kā viņi var arestēt cilvēkus un aizstāvēt konstitūciju. Tā vietā, lai viņam atbildētu, viņi viņu apsmidzināja ar piparu aerosolu un sita ar stekiem. Viņi salauza viņam kāju. Notikumu iemūžināja video.

Naktī no 22. uz 23. jūliju Portlendā protestētāji ieradās pie federālās ēkas un meta pāri žogam uguņošanas ierīces. Federālie aģenti pret pūli pielietoja asaru gāzi. Viņi ar asaru gāzi apšaudīja arī Portlendas mēru Tedu Vīleru (Ted Wheeler), kurš bija izgājis uz sarunu ar protestētājiem.

Citi notikumi

Bruklinā, Ņujorkā, videoklipā bija redzams, kā policists stumj septiņdesmitgadīgu vīrieti. Vīrietis nokrita un viņam no galvas tecēja asinis. Abi bija baltie. Policists Vinsents D'Andraja bija ievainojis arī citus protestētājus. Viņš tika atstādināts no amata un apsūdzēts par uzbrukumu. D'Andraia bija pirmais Ņujorkas policists, kurš tika apsūdzēts noziegumā par to, ko viņš darīja Džordža Floida protestu laikā.

Sietlā, Vašingtonas štatā, 31 gadu vecais Nikolass Fernandess ar automašīnu ietriecās protestētāju grupā un nošāva vienu cilvēku. Viņš teica, ka baidījies par savu dzīvību, jo protestētāji mēģinājuši viņu sagrābt pa logu. Ugunsdzēsēji nogādāja Fernandesa nošauto vīrieti slimnīcā.

Svētdien, 7. jūnijā, Ričmondā, Virdžīnijas štatā, Harijs H. Rodžerss ar savu automašīnu ietriecās protestētāju grupā. 36 gadus vecais Rodžerss ir Ku Klux Klana, balto supremātisma grupējuma, biedrs. Varasiestādes apsūdzēja Rodžersu par ļaunprātīgu ievainojumu nodarīšanas mēģinājumu, vandālisma noziegumu, uzbrukumu un miesas bojājumu nodarīšanu, un prokurore paziņoja, ka apsvērs iespēju izvirzīt viņam apsūdzību naida noziegumā.

Pirmdien, 10. augustā, Čikāgā, Ilinoisas štatā, MagnificentMile, kas ir Čikāgas galvenais iepirkšanās rajons, cilvēki izsita logus un nozaga mantas. Divi cilvēki tika nošauti. Trīspadsmit policisti tika ievainoti. Vairāk nekā 100 cilvēku tika arestēti. Pilsēta pacēla tiltus, kas ved uz Lielisko jūdzi, un apturēja sabiedriskā transporta kustību, lai neviens cits tur nevarētu iebraukt. Čikāgas mērs Lori Laitfūts paziņoja, ka Čikāgai nav vajadzīgi federālie aģenti.

Ziedojumi

Cilvēki ziedoja naudu melnādainajām politiskajām grupām, īpaši drošības naudas fondiem. Drošības naudas fondi nodrošina naudu, lai palīdzētu apcietinātajiem cilvēkiem izkļūt no cietuma pirms tiesas procesa. Nacionālais drošības naudas fondu tīkls divu nedēļu laikā saņēma 75 miljonus ASV dolāru. Minesotas Brīvības fonds četrās dienās saņēma 20 miljonus ASV dolāru. Bail Project saņēma vairāk nekā 15 miljonus ASV dolāru. Bija tik daudz, ka dažas grupas nespēja to visu saskaitīt. Black Lives Matter tikai no vienas petīcijas saņēma 5 miljonus ASV dolāru. Dažas grupas saņēma tik daudz naudas, ka tām vairs nevajadzēja vairāk, un lika ziedotājiem doties pie citām grupām.

Nāves gadījumi

Šai sadaļai ir nepieciešama plašāka informācija. (2020. gada jūnijs)

Līdz 2020. gada 9. jūnijam protestu dēļ ir gājuši bojā deviņpadsmit cilvēki:

• 27. maijā Mineapolē, Minesotas štatā, protesta laikā tika nošauts Kalvins Hortons juniors. Vietējais veikala īpašnieks tika arestēts, un policija paziņoja, ka aizdomās turamais izšāvies ar ieroci pēc tam, kad redzējis laupīšanu.
• 29. maijā Detroitā, Mičiganas štatā, netālu no protesta akcijām tika nošauts cilvēks.
• 30. maijā Oklendā, Kalifornijas štatā, pie federālās tiesas ēkas uzbrukuma laikā tika nošauts Federālā aizsardzības dienesta darbinieks Deivids Patriks Undervuds. Cits apsargs arī tika ievainots. Iekšzemes drošības departaments šo apšaudi nodēvēja par iekšzemes terorisma aktu. FIB veic izmeklēšanu, bet vēl nav noskaidrojis ne motīvu, ne aizdomās turamo.
• 30. maijā Sentluisā, Misūri štatā, kāds vīrietis gāja bojā pēc tam, kad viņu notrieca FedEx kravas automašīna, kas brauca prom no nemierniekiem.
• 30. maijā Omaha, Nebraskā, pie kāda bāra tika nošauts protestētājs Džeimss Skurloks. Aizdomās par nošaušanu tiek turēts bāra īpašnieks.
• 30. maijā Čikāgā, Ilinoisas štatā, tika nogalināts cilvēks un vēl pieci cilvēki tika ievainoti dažādos notikumos, kas notika protestētāju tuvumā.
• 31. maijā Indianapolisā, Indianas štatā, netālu no protesta akcijām tika nošauti divi cilvēki.
• 1. jūnijā Luisvilā, Kentuki štatā, tika nogalināts vīrietis, kad Luisvilas pilsētas policija un Kentuki Nacionālā gvarde sāka šaut uz pūli. Šīs iestādes paziņoja, ka pēc tam, kad uz tām tika raidīti šāvieni, tās atbildēja ar uguni. Tomēr nogalinātais vīrietis nepiedalījās protestos. Izmeklēšana par nāves gadījumu turpinās.
• 1. jūnijā Davenportā, Aiovas štatā, naktī, kad notika nekārtības, tika nošauti divi cilvēki. Šaušanā tika ievainots arī viens policists.

Sabiedriskā doma

Saskaņā ar Pew Research datiem divas trešdaļas pieaugušo amerikāņu uzskatīja, ka protesti bija labi: 60 % pieaugušo baltādaino, 86 % pieaugušo melnādaino, 75 % pieaugušo aziātu un 77 % pieaugušo latīņamerikāņu tautības iedzīvotāju.

Daži sacīja, ka Floida protesti liecina, ka Amerika zaudē savu līdera vietu citu valstu vidū. Franču žurnālists Pjērs Haski 1. jūnijā sacīja: "Pekina nevarēja cerēt uz labāku dāvanu. Valsts, kas Ķīnu uzskata par visa ļaunuma vaininieci, ar pilsētās notiekošajām nekārtībām nokļuva pasaules ziņu virsrakstos."

Valdības atbilde

Tima Valca reakcija

Minesotas gubernators Tims Valcs vēlējās pārmaiņas: "ir pienācis laiks pārbūvēt. Pārbūvēt pilsētu, pārbūvēt mūsu tieslietu sistēmu un atjaunot attiecības starp tiesībaizsardzības iestādēm un tiem, kurus tām uzdots aizsargāt. Džordža Floida nāvei ir jānoved pie taisnīguma un sistēmiskām pārmaiņām, nevis pie vēl lielākas nāves un postījumiem."

2020. gada 2. jūnijā gubernators Valcs paziņoja, ka Minesotas Cilvēktiesību departaments veiks izmeklēšanu Mineapoles policijas departamentā. Gubernators Valcs sacīja: "Izmeklēšanā tiks pārskatīta MPD politika, procedūras un prakse pēdējo 10 gadu laikā, lai noteiktu, vai departaments ir izmantojis sistemātisku diskriminējošu praksi attiecībā pret krāsādainajiem iedzīvotājiem."

Cilvēktiesību komisāre Rebeka Lucero (Rebecca Lucero) sacīja, ka departamenta ziņojuma rezultāti varētu būt pieejami "pēc vairākiem mēnešiem".

Donalda Trampa reakcija

Prezidents Donalds Tramps izteica līdzjūtību Džordžam Floidam un viņa ģimenei, taču nosauca protestētājus par "bandītiem" un teica, ka "kad sākas laupīšana, sākas šaušana". Twitter paslēpa šo ierakstu, jo tas pārkāpa noteikumus par vardarbības pasniegšanu kā labu. Tramps vainoja protestos "vājos" demokrātu mērus un gubernatorus, kā arī antifašistu kustību antifa, sakot, ka viņš to pasludinās par teroristisku organizāciju.

Dienvidkarolīnas senators Tims Skots (Tim Scott), kurš ir melnādains un republikānis (tāds pats kā Tramps), nosauca Trampa tvītus par "nekonstruktīviem".

1. jūnijā Tramps pilsētām un štatiem, kuros notika protesti, pavēstīja, ka tiem ir jāpārtrauc nepatikšanas, pretējā gadījumā viņš nosūtīs karaspēku. Likums, kas ļauj Trampam to darīt, - 1807. gada sacelšanās likums (Insurrection Act of 1807) - pēdējo reizi tika izmantots 1992. gadā, kad Losandželosā notika Rodnija Kinga nekārtības.

Arī 1. jūnijā, īsi pirms plkst. 19.00, kad cilvēkiem bija pavēlēts netuvoties ielai, policija un Slepenais dienests pret protestētājiem netālu no Baltā nama izšāva zibspuldzes un asaru gāzi. Viņi to darīja, lai piespiestu protestētājus pamest Svētā Jāņa baznīcu. Pēc tam prezidents Tramps devās uz Svētā Džona baznīcu, turēja rokās Bībeli un fotografējās. Bīskaps Marianns E. Budde, Vašingtonas episkopālās konfesijas reliģiskais vadītājs, sacīja, ka Tramps nav teicis lūgšanas un nav runājis par Džordžu Floidu. Nākamajā dienā vairāki demokrāti un divi republikāņi paziņoja, ka Tramps rīkojās nepareizi. Nebraskas senators no republikāņu partijas Bens Sasse (Ben Sasse) sacīja: "Tramps, kā arī republikāņu senators no Nebraskas. "Bet ir pamattiesības - konstitucionālās - tiesības protestēt, un es esmu pret miermīlīga protesta izkliedēšanu fotografēšanās dēļ, kurā Dieva vārds tiek traktēts kā politisks rekvizīts."

Mineapolisas pilsētas reakcija

Mineapoles amatpersonas 5. jūnijā paziņoja, ka policijai vairs nav atļauts pret cilvēkiem izmantot žņaugšanas paņēmienus. Pilsētas padome 7. jūnijā nobalsoja par policijas departamenta sadalīšanu un aizstāšanu ar kaut ko citu.

Minesotas štata reakcija

Minesotas štata likumdevējs mēģināja izstrādāt jaunu likumu, kas paredzētu pārveidot visas Minesotas policijas nodaļas. 2020. gadā Minesotas štata likumdevēja palāta ir vienīgā ASV, kurā viena politiskā partija kontrolē vienu palātu, bet otra - otru. Minesotas Pārstāvju palātā vairākums ir ASV Demokrātu partijai, bet Minesotas štata Senātā vairākums ir ASV Republikāņu partijai. Demokrāti vēlējās veikt lielas izmaiņas Minesotas policijas darbā, piemēram, ļaut štata ģenerālprokuroram izmeklēt policistu slepkavības un atjaunot vēlēšanu tiesības noziedzniekiem. Republikāņi vēlējās nelielas izmaiņas, piemēram, ieviest noteikumus, kas aizliedz izmantot tādus žņaugšanas paņēmienus, ar kādiem Šovins nogalināja Džordžu Floidu. Demokrāti apgalvoja, ka viņiem nepatīk republikāņu plāns, jo tas lielākoties ietver lietas, ko policijas departamenti jau ir izmēģinājuši. Piektdienas, 19. jūnija pusnaktī Minesotas štata likumdevēju sapulcei beidzās laiks. Sesija beidzās, un neviens no šiem plāniem nekļuva par likumu.

Citas reakcijas

Džordža Floida protestu laikā daudzas ASV pilsētas un štati noņēma Konfederācijas karavīru un virsnieku statujas. Dažkārt protestētāji nojauca statujas, bet dažkārt pilsētu padomes nolēma tās noņemt. Amerikas Savienoto Valstu Jūras kājnieku korpuss 5. jūnijā paziņoja, ka savās bāzēs nepieļaus Konfederātu karogus. Konfederāti 19. gadsimta 19. gadsimta 19. gadsimta 19. gadsimtā Amerikas Pilsoņu karā bija verdzību atbalstošā puse. Saskaņā ar Dienvidu nabadzības tiesību centra (Southern Poverty Law Center) datiem konfederātu statujas un karogi atbalsta balto pārākumu. Protestētāji arī sabojāja vai nojauca Kristofora Kolumba statujas vismaz septiņās pilsētās, tostarp Maiami, Bostonā, Baltimorā, Merilendā, Ričmondā, Virdžīnijā un Kolumbā, Ohaio.

Universitātes pārdēvēja ēkas. Kolumbijas Universitātes medicīnas skolu dibināja ārsts Samuels Bards, kurš pazina Džordžu Vašingtonu. Viņam piederēja arī vergi. Viņa vārdā 1931. gadā Kolumbijas universitāšu ēku nosauca par Bard Hall. Kolumbijas Skolotāju koledža no kādas ēkas atņēma Edvarda L. Torndaika vārdu. Torndaiks ienīda ebrejus un atbalstīja seksismu un eigeniku. Prinstonas universitāte pārdēvēja Vilsona koledžu, jo tās vārdā nosauktajam prezidentam Vudro Vilsonam bija rasistiska politika.

Jūnijā ASV Senāts deva rīkojumu militārajiem spēkiem mainīt visu to militāro bāzu nosaukumus, kas nosauktas konfederātu vārdā, piemēram, Fort Bragg. Jauno nosaukumu izvēle ir jāveic trīs gadu laikā.

Anglijas pilsētā Bristolē pūlis nogāza vergu tirgotāja Edvarda Kolstona statuju un iemeta to ostā. 15. jūlijā cilvēki uzcēla statuju Dženai Rīdai, protestētājai, kas protestēja pret "Black Lives Matter". Nākamajā dienā pilsētas vadība statuju noņēma, jo neviens nebija lūdzis atļauju tās uzstādīšanai. Pilsētas amatpersonas nogādāja statuju muzejā. Statuja saucas "A Surge of Power (Jen Reid)", un tās autors ir Marks Kvins (Marc Quinn).