Cēzareja — Heroda celta ostas pilsēta Izraēlā un arheoloģiskais parks

Cēzareja — Hēroda celta ostas pilsēta un bagātīgs arheoloģiskais parks pie Telavivas un Haifas: romiešu drupas, amfiteātris, vēstures elpa un tūrisma perle.

Cēzareja (ivritā: קֵיסָרְיָה, Kaysariya vai Qesarya; arābu: قيسارية, Qaysaria; grieķu: قيسارية, Qaysaria; grieķu: Kysaysa (angļu: Καισάρεια) ir pilsēta Izraēlas ziemeļu centrālajā daļā.

Tā atrodas pa vidu starp Telavivu un Haifu, piekrastes līdzenumā, netālu no Hadera pilsētas.Tā ir vienīgā Izraēlas apdzīvotā vieta, ko pārvalda privāta organizācija - Cēzarejas attīstības korporācija. Tajā ir daudz iedzīvotāju, bet tā nav atzīta par pašvaldību.

Pilsētu uzcēla Hērods Lielais ap 25.-13. g. p. m. ē. kā ostas pilsētu Cēzareju Maritimu. Tas bija Romas impērijas Jūdejas administratīvais centrs. Vēlāk tā bija Bizantijas Palaestina Prima provinces galvaspilsēta klasiskajā periodā.

7. gadsimtā, musulmaņiem iekarojot Levantu, tā bija pēdējā pilsēta, kas krita arābu rokās. Līdz krustnešu iekarošanai pilsētā bija arābu vairākums. Pēc mamluku iekarošanas tā tika pamesta. To 1884. gadā no jauna apdzīvoja bosniešu imigranti, kas apmetās nelielā zvejnieku ciematā. 1952. gadā netālu no vecās pilsētas drupām izveidoja ebreju pilsētu Cēzareju. No drupām izveidoja Cēzarejas Maritimas nacionālo parku.

Īss pārskats un nosaukums

Cēzareja Maritima — tā parasti sauc senās Hēroda būvētās ostas daļu — ir viens no iespaidīgākajiem romiešu laikmeta ostu un pilsētas inženierijas piemēriem Vidusjūras piekrastē. Nosaukums “Cēzareja” dotots par godu Romas imperatoram (no latīņu vārda Caesar), un pilsētas nozīme saglabājās arī vēlākos bizantiešu, arābu un krustnešu laikos.

Vēsture

• Hēroda apbūve (1. gs. p. m. ē.) — Hērods Lielais izveidoja jaunu ostu ar plašu molu sistēmu un mākslīgu iekšējo ostu, izveidoja publiskas ēkas, teātri, hipodromu un templi. Projekts bija ambiciozs un paredzēts, lai padarītu pilsētu par reģionālu centru un ostu, kas konkurētu ar citām reģiona ostām.
• Romas un bizantiešu periods — Cēzareja kļuva par Romas administratīvo centru Jūdejā un vēlāk par svarīgu bizantiešu reģionālo centru. Pilsētā attīstījās tirdzniecība, administrācija un kristiešu kopienas.
• Musulmaņu iekarojumi un viduslaiki — 7. gadsimtā pilsēta nonāca arābu varā. Pēc krustnešu laikiem un 13.–14. gs. mamluku iekarošanas daļa apdzīvojamā teritorija tika pamesta un drupas sāka dilst.
• Modernie laiki — 19. gs. beigās ap drupām izveidojās maza osmaņu laikmeta ciemata apdzīvota vieta, ko apdzīvoja arī bosniešu imigranti. 20. gs. vidū netālu no senajām drupām izveidoja mūsdienu dzīvojamo vietu, bet seno pilsētu aizsargā kā arheoloģisko parku.

Arheoloģija un galvenie pieminekļi

Cēzarejā saglabājušās plašas drupas, kas demonstrē romiešu un bizantiešu pilsētplānojumu un publisko arhitektūru. No nozīmīgākajiem elementiem:

• Mākslīgā osta un moli — Hēroda inženierija ietvēra jūras betonu un molus, kuru paliekas ir redzamas arī zem ūdens. Ostas konstrukcija parāda romiešu prasmi būvēt ilgspējīgas jūras būves.
• Amfiteātris / teātris — labi saglabājies teātris, kas tagad tiek izmantots arī mūsdienu koncertiem un pasākumiem.
• Hippodroms (zirgu sacīkšu trase) — liela sacīkšu arēna krasta zonā, tās ārējie vaļņi ir labi izpētīti.
• Akvadukts — paliekas no ūdensvada sistēmas, kas piegādāja saldūdeni pilsētai no attāliem avotiem.
• Publiskās ēkas un reliģiskie kompleksi — tempļi, administratīvas ēkas, bazilikas un vārti, kā arī mozaīkas un kapenes.

Atriebumi un atklājumi

Arheologi, tostarp Izraēlas Antikvitātes pārvalde un starptautiskas ekspedīcijas, pēta naplūdušos un sauszemes slāņus. Atrasti mozaīku fragmenti, romiešu marmora apdares daļas, skulptūru fragmenti, monetārie atradumi un epigrāfiskas liecības par pilsētas administrāciju un sabiedrisko dzīvi. Daļa ostas struktūras ir apskatāma arī no ūdens — zemūdens arheoloģija atklāj ostas izbūves tehniskos risinājumus.

Mūsdienu Cēzareja

Mūsdienu Cēzareja ir gan arheoloģiskais parks, gan ekskluzīva dzīvojamā zona ar golfklubu un citām atpūtas iespējām. Vietējā attīstības korporācija pārvalda lielāko daļu teritorijas un infrastruktūras, kas padara šo vietu unikālu Izraēlas apdzīvoto vietu kontekstā, jo tā nav klasiskas vietējās pašvaldības pārvaldē. Pilsētā ir bagātīgas privātmājas, viesnīcas un tūrisma infrastruktūra, kā arī koncertu sezona teātrī un citi pasākumi nacionālā parka teritorijā.

Tūrisms un apmeklētāji

Cēzarejas Maritimas nacionālais parks ir populārs tūristu galamērķis. Viesus piesaista senās drupas, pludmales, muzeju un izstāžu centri, kā arī pasākumi teātrī. Parkā ir apmeklētāju centrs, ceļi pa arheoloģiskajām zonām un iespējas apmeklēt zemūdens liecības ar akvalangu vai snorkelēšanu organizētās ekskursijās.

Administrācija un kultūras mantojums

Cēzareja ir piemērs vietai, kur vēsturisks mantojums un mūsdienu attīstība iet roku rokā. Arheoloģiskā zona ir aizsargāta, tomēr privātā pārvaldība un augstās nekustamā īpašuma vērtības rada arī diskusijas par publiskā piekļuves, aizsardzības un attīstības līdzsvaru. Pilsētas vēsturiskais slānis — no romiešu un bizantiešu laikiem līdz krustnešiem un osmaņiem — padara to par svarīgu izpētes un izglītības vietu.

Nobeigums

Cēzareja ir daudzslāņaina vieta, kas apvieno monumentālu antīko mantojumu ar mūsdienu dzīves kvalitāti un tūrisma iespējām. Tā turpina piesaistīt gan vēstures un arheoloģijas interesentus, gan apmeklētājus, kas meklē kultūras pasākumus, dabas skaistumu un atpūtu pie jūras.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc pilsētu Izraēlas ziemeļu centrālajā daļā?

J: Kas uzcēla Cēzarejas Maritimas pilsētu?

J: Kāda bija Cēzarejas loma romiešu valdīšanas laikā?

J: Kad arābi musulmaņi iekaroja Cēzareju?

J: Kas 1884. gadā no jauna apdzīvoja Cēzareju?

Meklēt pēc burta