Šarlotes tīkls (1973) — Hanna-Barbera animācijas muzikālā filma pēc E. B. White

Arable ģimenei piederošā saimniecībā cūku mātei piedzimst 11 sivēnu metiens. Vienpadsmitais no 11 cūku mazuļiem, vārdā Vilburs, ir ļoti mazs, un cūku māte nespēj viņu pabarot. Tāpēc Džons Arrable nolemj "atbrīvoties" no Vilbūra. Tomēr, kad viņa meita Fern Arable uzzina par cūkas likteni, viņa viņu izglābj un saka tēvam, ka nav taisnīgi nogalināt Vilburu, jo viņš ir mazāks par pārējiem. Džons piekrīt, un Fern var paturēt sivēnu kā mājdzīvnieku. Fern un Vilburs mīlēja viens otru. Fern vada Vilburu bērnu ratiņos un vanno viņu. Tomēr jau pēc sešām nedēļām, kopš viņš ir audzināts, Džons Arable paziņo Fern, ka ir pienācis laiks viņu pārdot. Vilburs vairs nebija mazs sivēns, bet gan pieaudzis kuilis. Fern ar skumjām atvadās, kad Vilburs tiek pārdots uz ielas viņas tēvocim Homēram Zuckermanam. Tur zoss atklāj Vilbūram, ka viņam ir runas spējas. Kad Vilburs vēlas spēlēties ar jēru, jēra tēvs saka, ka aitas nespēlēsies ar cūkām, jo tas ir tikai laika jautājums, kad tās tiks pārvērstas kūpinātā speķī un šķiņķī. Vilburs sāk raudāt, sakot, ka viņš negrib mirt, bet balss no augšas viņam saka "paceliet zodu". Vilburs iet gulēt, jūtoties labāk.

Nākamajā dienā balss dzied dziesmu par "chinning up" un atklāj, ka ir zirneklis vārdā Šarlote. Šarlote izglābj Vilburu, rakstot vēstījumus savā tīmeklī, tāpēc filma saucas "Šarlotes tīkls". Viņa sāk rakstīt vēstījumus savā tīmeklī, saucot viņu par "briesmīgu" un "kādu cūku". Šie vēstījumi izpelnās lielu plašsaziņas līdzekļu un citu gadatirgus kaimiņu uzmanību. Vilburs ir tāds mediju hits, ka tas pārliecina Arāblus, Zukermanus un Fusijus viņu paturēt un nenogalināt. Šarlote galu galā izdēj olas un nomirst. Kad zirnekļu mazuļi piedzimst (514), lielākā daļa no tiem aiziet. Trīs no tiem paliek, un vairākus gadus vairāki Šarlotes bērni paliek fermā un dara Vilbūrai kompāniju. Taču, lai arī cik ļoti Vilburs tos mīl, viņi nekad neaizstās viņa draudzenes Šarlotes piemiņu.

Filmu 1973. gada 1. martā Amerikas Savienotajās Valstīs izdeva Paramount Pictures. Ņujorkā tā tika izlaista 1973. gada 22. februārī mazāk kinoteātros, 1973. gada 30. martā tā tika izlaista arī Rietumvācijā, kā arī 11. augustā Zviedrijā un 25. augustā Japānā.

Kritikas uzņemšana

Rotten Tomatoes norāda, ka, pamatojoties uz 19 atsauksmēm, filmai ir 74% "svaigs" vērtējums ar 6,6 ballēm. RT kopiena filmai ir piešķīrusi 86% vērtējumu ar 7/10 ballēm. Craig Butler no All-Movie Guide kritizēja animāciju un muzikālo partitūru, bet teica, ka filma ir tuva grāmatai. Viņš teica, ka "nav mēģināts mīkstināt eksistenciālās skumjas, kas ir stāsta kodols" (neviens nav mēģinājis mīkstināt galvenās skumjās stāsta daļas, piemēram, kad beigās mirst Šarlote). Dens Džardins kritizēja dziesmas un animācijas "sestdienas rīta multfilmas kvalitāti", taču arī apgalvo, ka Hamners saglabājis tieši tik daudz no Vaita prozas, lai filma nebūtu tikai eksperiments, kas nav izdevies. Kristofers Nulls no Filmcritic.com teica, ka animācija brīžiem ir "pavisam slikta, bet E. B. Vaita klasiskajai pasakai vajag maz, lai tā atdzīvotos". Vēlāk viņš turpināja, ka filma ir "obligāti jāiegādājas ikvienam, kam ir bērni, un jāredz visiem pārējiem". Viņš tai piešķīra četras no piecām zvaigznēm. Kad filma tika atkārtoti izdota DVD formātā, tai tika piešķirta Oppenheima rotaļlietu portfeļa zelta balva.

E.B. Vaita reakcija

Kā stāsta animācijas režisors un E. B. Vaita draugs Džeins Deičs (Gene Deitch), autora sieva 1977. gada vēstulē rakstīja šādus vārdus: "Mēs nekad neesam pārstājuši nožēlot, ka jūsu versija "Šarlotes tīkls" tā arī netika uzņemta. Hanna-Barberra versija nekad nav paticis nevienam no mums... tā ir parodija...". Pats E. B. Vaits par filmu rakstīja: "Stāsts ik pēc dažām minūtēm tiek pārtraukts, lai kāds varētu nodziedāt kādu jautru dziesmu. Mani ne īpaši uztrauc jautrās dziesmas. Zilā kalna gadatirgus, par kuru es centos precīzi pastāstīt grāmatā, ir kļuvis par Disneja pasauli ar 76 tromboniem. Bet tas ir tas, ko jūs saņemat, ja iesaistāties Holivudā."

1. "Chin Up"
2. "Es varu runāt!"
3. "Zuckermana slavenā cūka"
4. "Patiess Smorgasbord"
5. "Mums ir daudz kopīga"
6. "Māte Zeme un Tēvs Laiks"
7. "Ir jābūt kaut kam vairāk"
8. "Dziļi tumsā/Šarlotes tīkls"

"Chin Up" dzied zirne Šarlote, kad viņa pirmo reizi sastop cūciņu Vilburu pagalmā. Viņa pārliecina viņu paraudzīties uz to no gaišās puses.

"Es varu runāt!" dzied cūciņa Vilbūra, kas iepriekš nespēja izrunāt vārdus. Zoss, sēžot uz olām, saprot, ka viņas jaunais kaimiņš, cūciņa Vilbūra, nav ēdis barību un šķiet, ka viņš ir skumjš. Viņa piedāvā viņam ausu, ja viņš nāks pie viņas un parunās, jo viņa nevar nokāpt no savām olām. Taču drīz vien viņa saprot, ka Vilburs nevar runāt. Viņa mudina viņu mēģināt... Un ar pāris nopūtas un "Wa...". Wa... Wa" "Wi... Wi... Will...bur.. WILBUR!" Pēkšņi, ar zosu palīdzību, Vilburs saprot, ka var runāt un teikt visu, ko vēlas. Vilburs dzied dziesmu par savām jaunajām runas prasmēm, vienlaikus ar savu sajūsmu pamodinot dažus citus fermas dzīvniekus.

"A Veritable Smorgasbord" stāstā ievada un dzied Zoss, un to atkal dzied Zoss un Templtons. To dzied vēl vienu reizi, šoreiz Templtons to dzied solo "dubultā laikā".

"Zuckerman's Famous Pig" ir nosaukums, kas dots cūkas varonim Vilbūrai, kurš viņu izglābj no nogalināšanas stāstā, un filmas fināla dziesmas tēma. Dziesmu sacerēja un aranžēja brāļi Šērmaņi (Sherman Brothers) barbershop kvarteta stilā, kas atbilst stāsta laikam un vietai. Dziesmu ieskaņoja grupa The Brady Kids, un producents Džekijs Millss to izvēlējās izdošanai savā pirmajā singlā, kas ņemts no The Brady Bunch Phonographic Album.

"We've Got Lots in Common" dzied Vilburs jaunajam zosītim Džeferijam, kurš, tāpat kā Vilburs, ir runcis. Vilburs nodod viņam vienu no Šarlotes mācībām. Arī pārējie pagalma dzīvnieki dzied līdzi. Filmas piegādātāju reklāmā ir redzams rets kadrs, kurā brāļi Šērmaņi dzied dziesmu "We've Got Lots In Common". Šajā daļā Ričards Šērmens spēlē klavieres, bet Roberts Šērmens stāv pār brāļa pleciem un dzied līdzi. Dziesma tika filmēta 1972. gadā kādā vārdā nenosauktā ierakstu studijā Losandželosā.

"Māte Zeme un Tēvs Laiks" stāstā ievada Šarlote, un otro reizi tā tiek dziedāta filmā, kad Šarlote mirst. Saskaņā ar Pītera F. Neimera (Peter F. Neumeyer) grāmatu The Annotated Charlotte's Web (Šarlotes tīkls ar anotācijām) daži grāmatas fani neatbalsta dziesmas ievietošanu filmā, jo tā sabojā spēcīgos E. B. Vaita vārdus no grāmatas: "...Un viņa vairs nekustējās.", kas daudziem cilvēkiem šķiet ārkārtīgi aizkustinoši. Brāļu Šērmanu tēvs, dziesmu autors Als Šērmans uzskatīja, ka "Šarlotes zirnekļa" dziesmu partitūra un jo īpaši "Māte zeme un tēvs laiks" ir brāļu labākais darbs. Dziesmas tekstā tiek runāts par domu, kas saistīta ar pārdomām par savu dzīvi. Sižetā dziesmu dzied Šarlote savas dzīves beigās. Ironiskā kārtā Als Šērmens nomira neilgi pēc filmas iznākšanas.

"There Must Be Something More" tiek ieviesta stāstā, kad Fern mācās par mīlestību no mazā runča, kuru viņa izglāba no "priekšlaicīgas nāves", kad viņas tēvs grasījās to "likvidēt". Fern to uzskatīja par netaisnību un attiecināja uz sevi, sakot tēvam, ja viņa būtu bijusi maza, vai viņš arī viņu būtu nogalinājis? Tēvs piekāpjas un ļauj viņai audzēt cūku, ko viņa nosauc par Vilburu. Ar Vilbūra starpniecību Fern mācās par mīlestību un dzīvi un dzied dziesmu, lai pateiktu Vilbūram, cik ļoti viņa viņu mīl. Dziesmā ir aprakstītas pirmās divas nedēļas, ko Vilburs nodzīvo kopā ar Fern. Dziesmu mātišķi dzied Fern mazulim Vilbūrai. Pēc tam dziesmu vēlreiz īsu brīdi dzied Vilburs, kad Fern kļūst mazliet vecāka un sāk izrādīt interesi par jauno "Henry Fussy". Pēkšņi Vilburs vairs nav tik svarīgs Fernas dzīvē. Šarlote paskaidro Vilbūrai, ka tāda ir pasaules daba.

"Charlotte's Web" ir filmas tituldziesma. Filmā šī dziesma tiek dziedāta kopā ar "Deep in the Dark". Dziesmas tituldziesmu, cita starpā, pārdziedāja grupa The Brady Bunch. Filmā Šarlote saka Vilbūrai, lai iet gulēt, un viņa viņu redzēs no rīta, un dzied dziesmu "Dziļi tumsā", lai liktu bariņu aizmigt.

Dziesmas tituldziesmu (kad mākslinieks dzied dziesmu, kas nav viņa paša dziesma), cita starpā, izpildīja grupa The Brady Bunch: The Brady Bunch Phonographic Album ietver trīs brāļu Šērmaņu dziesmas, tostarp "River Song" no Toma Sojera, "Zuckerman's Famous Pig" un "Charlotte's Web". Viņu dziesmas kaverversija ir iekļauta arī viņu "Greatest hits" albumā "It's a Sunshine Day": The Best of The Brady Bunch.