Dzērveņu mērce (dzērveņu želeja) — definīcija, vēsture un svētku lietošana

Uzzini visu par dzērveņu mērci (dzērveņu želeja) — definīcija, vēsture, receptes un svētku lietošana. No konservēšanas līdz Pateicības un Ziemassvētku tradīcijām.

Autors: Leandro Alegsa

Dzērveņu mērce jeb dzērveņu želeja ir no dzērvenēm gatavota mērce. To parasti ēd kopā ar tītaru Pateicības dienas svētku laikā Ziemeļamerikā vai Ziemassvētku vakariņu laikā Apvienotajā Karalistē. Dzērveņu mērci sāka darīt pieejamu visu gadu 1941. gadā, kad to sāka konservēt.

·        

Dzērveņu dzērvenes popping

·        

Dzērveņu mērces burka

·        

Dzērveņu želeja no kārbas, sagriezta šķēlēs

Kas tā ir un no kā sastāv

Dzērveņu mērce ir saldi-skāba, bieži želejaina piedeva, kuras pamatā ir svaigas vai saldētas dzērvenes. Parasti sastāv no dzērvenēm, cukura un ūdens; gatavojot mājās, bieži pievieno arī apelsīnu miziņu, garšvielas (piem., kanēli vai krustnagliņas) vai medu. Komerciālajās konservētajās versijās var būt arī želatīns vai pektīns, lai iegūtu vienmērīgāku, gludāku konsistenci.

Sastāvdaļu un formu variācijas

  • Vēlās, gabaliņos: dzērveņu mērce ar veseliem vai daļēji sadrupinātiem dzērvenēm, struktūra ir biezāka un rupjāka.
  • Želejveida (jellied): gluda, vienmērīga želeja, bieži izņemta no burkas un sagriezta šķēlēs — tā ir populāra Ziemeļamerikā.
  • Ar apelsīnu vai garšvielām: pievienots citrusaugļu sulas vai miziņas aromāts, reti arī ingvers vai vaniļa.
  • Samazinātas cukura vai bez cukura: tirgū pieejamas veselīgākas versijas, kas saldinātas ar saldinātājiem vai medu.

Vēsture īsumā

Dzērveņu lietošana pārtikā vietējām tautām Ziemeļamerikā ir sena — dzērvenes izmantoja gan pārtikai, gan medicīnā. Tradīcija pasniegt dzērveņu mērci kopā ar ceptu putnu (piemēram, tītaru) nostiprinājās Koloniālajā laikmetā. Masveida komerciālā pieejamība sākās 20. gadsimta sākumā, taču nozīmīgs pagrieziena brīdis bija 1941. gads, kad dzērveņu produktus sāka konservēt un iepakot tā, lai tie būtu pieejami visu gadu. Kopš tā laika konservētā dzērveņu mērce ir kļuvusi par tradicionālu svētku galdu elementu daudzās anglosakšu kultūrās.

Gatavošana mājās — vienkārša recepte

Vienkāršākā pamatrecepte:

  • 1 glāze ūdens
  • 1 glāze cukura (pēc garšas var samazināt)
  • 4 glāzes svaigu vai saldētu dzērveņu

Pagatavošana: uzvāra ūdeni un cukuru līdz izšķīst; pievieno dzērvenes un vāra 10–15 minūtes, līdz mērce sabiezē un dzērvenes sāk sprāgt. Pievieno apelsīna miziņu vai garšvielas pēc vēlēšanās. Ja vēlas gludāku želeju — sablenderē un caurdursta. Lai iegūtu stingrāku želeju, var pievienot pektīnu vai atdzesēt un ļaut sacietēt ledusskapī.

Lietošana un svētku tradīcijas

Tradicionāli dzērveņu mērci pasniedz kā piedevu pie ceptiem putniem (tītari, vistas). Tā arī tiek izmantota:

  • karstās vai aukstās mērcēs un glazūrās gaļai;
  • kūku, pīrāgu un cepumu pildījumos;
  • sāļo un saldā kombinācijā — kopā ar sieriem, sviestmaizēm vai jogurta desertiem;
  • kā elements svētku salātu vai dārzeņu trauku piedāvājumā.

Atsevišķās valstīs kārbas dzērveņu želeja tiek griezta šķēlēs un dekorēta uz šķīvja. Ziemeļamerika saista dzērveņu mērci ar Pateicības dienu, savukārt Lielbritānijā tā biežāk parādās kā Ziemassvētku vakariņu piedeva.

Uzturvērtība un drošība

Dzērvenes ir bagātas ar antioksidantiem, C vitamīnu un šķiedrvielām. Tomēr komerciālās mērces var saturēt ievērojamu daudzumu cukura — tas jāņem vērā, ja rūpējas par cukura uzņemšanu. Mērci, kas pagatavota mājās bez konservantiem, ieteicams glabāt ledusskapī 7–10 dienas; konservētas burkas vai skārda kārbas, kam nav bojājumu, var uzglabāt ilgāk, bet jāievēro ražotāja norādījumi.

Pievēršanās īpašām diētām

  • Vegāniem/veģetāriešiem: dzērveņu mērce parasti ir piemērota, ja tajā nav pievienota želatīna.
  • Bezglutēna diēta: tradicionālā mērce ir bez glutēna, bet rūpīgi jāpārbauda komerciālās sastāvdaļas.
  • Samazināta cukura versijas: pieejamas komerciāli vai var pagatavot mājās ar mazāku cukura daudzumu vai ar alternatīviem saldinātājiem.

Padomi un pārošana

  • Dzērveņu skābums labi kontrastē ar taukainiem un bagātīgiem ēdieniem — mērcē labi iederas cepts tītaru gaļas šķēlēs, brieža vai cūkgaļas glazūrās.
  • Pievienojot apelsīnu sulu vai miziņu, iegūst spilgtāku citrusīgu garšu, kas atsvaidzina tradicionālo sajūtu.
  • Ja izmanto kā desertu sastāvdaļu, kombinē ar vaniļas vai sāļā siera aromātiem (piem., brie vai maskarponē).

Dzērveņu mērce ir vienkārša, taču daudzpusīga piedeva — to var pielāgot gan klasiskiem svētku galdiem, gan mūsdienīgākām receptēm un veselīgākām izvēlēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dzērveņu mērce?


A: Dzērveņu mērce ir mērce, ko gatavo no dzērvenēm.

Q: Kad to parasti ēd?


A: Ziemeļamerikā to parasti ēd kopā ar tītaru Pateicības dienas svētku laikā, bet Apvienotajā Karalistē - Ziemassvētku vakariņu laikā.

Jautājums: Kad dzērveņu mērci sāka piedāvāt visu gadu?


A: Dzērveņu mērci sāka darīt pieejamu visu gadu 1941. gadā, kad to sāka konservēt.

J: Ko nozīmē dzērveņu dzērveņu pākšana?


A: Dzērveņu pākšana ir svaigu dzērveņu vārīšanas un saberzšanas process, kura laikā izdalās dzērveņu sula un veidojas bieza, želejveida konsistence.

J: Kā izskatās dzērveņu mērces burka?


A: Dzērveņu mērces burka izskatās kā burka, kas piepildīta ar biezu, sarkanu šķidrumu, kurā suspendēti veselu ogu gabaliņi.

J: Ar ko dzērveņu želejas konservi atšķiras no parastās dzērveņu mērces?


A: Konservēts dzērveņu želeja no parastās dzērveņu mērces atšķiras ar to, ka tā ir vārīta, līdz iegūst želejveida konsistenci, un tad iepildīta konservu kārbās vai burkās uzglabāšanai. Tā arī parasti ir pikantāka nekā parastās mērces, jo tajā ir lielāka cukura un citu konservācijas nolūkos izmantoto sastāvdaļu koncentrācija.

J: Kā jūs pasniedzat konservētu dzērveņu želeju? A: Konservētu dzērveņu želeju var pasniegt, sagriežot to plānās šķēlītēs un pasniedzot uz gaļas, salātiem vai desertiem, piemēram, saldējuma vai siera kūkas.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3