Das Lied der Deutschen ("Vācu tautas dziesma"), pazīstama arī kā Deutschlandlied ("Vācijas dziesma"), ir Jozefa Haidna un Hofmana fon Fallerslēbena sarakstīta dziesma. Daļa no šīs dziesmas ir Vācijas valsts himna (Vācijas himna).

Šīs dziesmas rindiņa "Einigkeit und Recht und Freiheit" ("Vienotība, taisnīgums un brīvība") ir Vācijas devīze.

Vēsture un izcelsme

Melodija, ko izmanto Deutschlandlied, radās 18. gadsimtā — to sacerēja komponists Jozefa Haidna kā himnu Habsburgu impērijas imperatoram (vēlāk pazīstama kā "Gott erhalte Franz den Kaiser"). Dzejoļu tekstu 1841. gadā sarakstīja Hofmana fon Fallerslēbena, kurš centās izteikt vācu tautas vienotības ideju tajos laikos, kad Vācija bija sadalīta daudzos mazākos valdījumos.

Teksts, strofas un nozīme

Deutschlandlied sastāv no trim strofas. Galvenās tēmas ir:

  • pirmā strofa — ziņojums par Vācijas vienotību pāri reģionālajām interesēm (frāze "Deutschland über alles" bieži tiek kļūdaini izprasta ārpus vēsturiskā konteksta);
  • otrā strofa — atsaucas uz vācu sievietēm, uzticību, vīnu un dziesmu (kultūras elementi);
  • trešā strofa — uzsver vienotību, taisnīgumu un brīvību, kas mūsdienās tiek uzskatīts par dziesmas ētisko kodolu.

Mūsdienu oficiālajā lietošanā tiek izmantota tikai trešā strofa; tās centrālā rindiņa "Einigkeit und Recht und Freiheit" kļuvusi par valsts devīzi, kas pauž demokrātiskas vērtības.

Politiskā un kultūras nozīme

20. gadsimtā dziesmai bija sarežģīta un pretrunīga vēsture. Pirmā strofa tika izmantota un ideoloģiski pārveidota nacistu laikos, kas pēc Otrā pasaules kara radīja lielu nepatiku pret šīs strofas publisku lietošanu. Pēc kara Rietumvācija un Austrumvācija rīkojās atšķirīgi: Rietumvācija 1952. gadā pieņēma, ka oficiāli tiek lietota tikai trešā strofa, savukārt Austrumvācija lietoja citu himnu.

Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā kopš 1991. gada trešā strofa turpināja kalpot par vienīgo valsts himnu. Mūsdienās Vācija himnu izmanto valsts ceremonijās, sporta pasākumos un citos oficiālos brīžos — tomēr publiskajā telpā parasti tiek izvairīts no pirmās strofas, jo tā asociējas ar nacistisko ideoloģiju.

Mūzika un izpildījums

Haydna melodija ir melodiski vienkārša un viegli atpazīstama, tādēļ tā ātri ieguva plašu popularitāti. Oficiālie izpildījumi himnai parasti sākas un beidzas ar trauslu un cienīgu aranžējumu, kas uzsver ceremonialitāti. Himna tiek izpildīta instrumentāli un vokāli atbilstoši protokola prasībām valsts līmeņa pasākumos.

Strīdi un mūsdienu skatījums

Diskusijas par Deutschlandlied joprojām pastāv — tās centrā ir vēstures atbildība un simbolu interpretācija. Lai izvairītos no vēsturiskas aizskaršanas, sabiedrībā un politikā tiek uzsvērti trešās strofas demokrātiskie uzskati: vienotība, tiesiskums un brīvība;

Daudzi Vācijas iedzīvotāji un politiķi uzskata, ka, pareizi lietojot un skaidrojot vēsturisko kontekstu, himna var kalpot kā līmeņrādītājs mūsdienu demokrātiskajām vērtībām, vienlaikus atzīstot un atgādinot par pagātnes kļūdām.

Norādes

  • Melodijas autors: Jozefa Haidna.
  • Teksta autors: Hofmana fon Fallerslēbena.
  • Valsts himnas oficiālais saturs: kopš 20. gadsimta otrās puses un īpaši no 1952. gada tiek oficiāli lietota tikai trešā strofa.