Das Lied der Deutschen (Deutschlandlied) — Vācijas himna: vēsture un nozīme
Vācijas himnas "Das Lied der Deutschen" vēsture un nozīme — no Haidna melodijas līdz devīzei "Einigkeit, Recht und Freiheit". Uzzini dziesmas politisko un kultūras ietekmi.
Das Lied der Deutschen ("Vācu tautas dziesma"), pazīstama arī kā Deutschlandlied ("Vācijas dziesma"), ir Jozefa Haidna un Hofmana fon Fallerslēbena sarakstīta dziesma. Daļa no šīs dziesmas ir Vācijas valsts himna (Vācijas himna).
Šīs dziesmas rindiņa "Einigkeit und Recht und Freiheit" ("Vienotība, taisnīgums un brīvība") ir Vācijas devīze.
Vēsture un izcelsme
Melodija, ko izmanto Deutschlandlied, radās 18. gadsimtā — to sacerēja komponists Jozefa Haidna kā himnu Habsburgu impērijas imperatoram (vēlāk pazīstama kā "Gott erhalte Franz den Kaiser"). Dzejoļu tekstu 1841. gadā sarakstīja Hofmana fon Fallerslēbena, kurš centās izteikt vācu tautas vienotības ideju tajos laikos, kad Vācija bija sadalīta daudzos mazākos valdījumos.
Teksts, strofas un nozīme
Deutschlandlied sastāv no trim strofas. Galvenās tēmas ir:
- pirmā strofa — ziņojums par Vācijas vienotību pāri reģionālajām interesēm (frāze "Deutschland über alles" bieži tiek kļūdaini izprasta ārpus vēsturiskā konteksta);
- otrā strofa — atsaucas uz vācu sievietēm, uzticību, vīnu un dziesmu (kultūras elementi);
- trešā strofa — uzsver vienotību, taisnīgumu un brīvību, kas mūsdienās tiek uzskatīts par dziesmas ētisko kodolu.
Mūsdienu oficiālajā lietošanā tiek izmantota tikai trešā strofa; tās centrālā rindiņa "Einigkeit und Recht und Freiheit" kļuvusi par valsts devīzi, kas pauž demokrātiskas vērtības.
Politiskā un kultūras nozīme
20. gadsimtā dziesmai bija sarežģīta un pretrunīga vēsture. Pirmā strofa tika izmantota un ideoloģiski pārveidota nacistu laikos, kas pēc Otrā pasaules kara radīja lielu nepatiku pret šīs strofas publisku lietošanu. Pēc kara Rietumvācija un Austrumvācija rīkojās atšķirīgi: Rietumvācija 1952. gadā pieņēma, ka oficiāli tiek lietota tikai trešā strofa, savukārt Austrumvācija lietoja citu himnu.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā kopš 1991. gada trešā strofa turpināja kalpot par vienīgo valsts himnu. Mūsdienās Vācija himnu izmanto valsts ceremonijās, sporta pasākumos un citos oficiālos brīžos — tomēr publiskajā telpā parasti tiek izvairīts no pirmās strofas, jo tā asociējas ar nacistisko ideoloģiju.
Mūzika un izpildījums
Haydna melodija ir melodiski vienkārša un viegli atpazīstama, tādēļ tā ātri ieguva plašu popularitāti. Oficiālie izpildījumi himnai parasti sākas un beidzas ar trauslu un cienīgu aranžējumu, kas uzsver ceremonialitāti. Himna tiek izpildīta instrumentāli un vokāli atbilstoši protokola prasībām valsts līmeņa pasākumos.
Strīdi un mūsdienu skatījums
Diskusijas par Deutschlandlied joprojām pastāv — tās centrā ir vēstures atbildība un simbolu interpretācija. Lai izvairītos no vēsturiskas aizskaršanas, sabiedrībā un politikā tiek uzsvērti trešās strofas demokrātiskie uzskati: vienotība, tiesiskums un brīvība;
Daudzi Vācijas iedzīvotāji un politiķi uzskata, ka, pareizi lietojot un skaidrojot vēsturisko kontekstu, himna var kalpot kā līmeņrādītājs mūsdienu demokrātiskajām vērtībām, vienlaikus atzīstot un atgādinot par pagātnes kļūdām.
Norādes
- Melodijas autors: Jozefa Haidna.
- Teksta autors: Hofmana fon Fallerslēbena.
- Valsts himnas oficiālais saturs: kopš 20. gadsimta otrās puses un īpaši no 1952. gada tiek oficiāli lietota tikai trešā strofa.
Vēsture
Šo mūziku 1797. gadā Haidns sarakstīja kā Austrijas himnu. Tās nosaukums bija "Gott erhalte Franz den Kaiser" ("Dievs pasargā mūsu imperatoru Franci"). Mūsdienās izmantotos vārdus 1841. gadā sarakstīja dzejnieks Augusts Heinrihs Hofmans fon Fallerslebens.
Mūsdienās pirmā rindkopa "Vācija, Vācija pāri visam" dažiem cilvēkiem izklausās pārāk spēcīga, un bieži tiek pārprasta. Kad Fallerslebens to rakstīja, viņš vēlējās vienotu Vāciju. Tajā laikā Vācija nebija viena valsts, bet gan daudzas mazas valstis. Tāpēc "Vācija pāri visam" nozīmēja, ka vissvarīgākais ir vienota Vācija. Turklāt dzejnieks atradās Helgolandē, kur cilvēki runāja vāciski, bet valdīja briti.
Fallerslēbena mūzika bija ļoti populāra Vācijā 19. gadsimta otrajā pusē. Toreiz šī dziesma nebija valsts himna, bet gan dziesma cilvēkiem, kas mīlēja ideju par stipru un vienotu Vāciju. Tā 1918. gadā aizstāja Vācijas impērijas himnu "Heil Dir im Siegerkranz" ("Slava kara uzvarētājam"), kad imperators Vilhelms II zaudēja varu Pirmā pasaules kara beigās. 1921. gadā dzejnieks Alberts Matai (Albert Matthai) uzrakstīja "ceturto strofu", jaunu daļu jeb pantu, kurā bija vārdi par toreizējo grūto dzīvi Vācijā. Tā netika dziedāta pārāk bieži.
Hitlera laikā tika izmantota tikai pirmā dziesmas daļa. Tai bieži sekoja nacistu partijas dziesma. Šī dziesmas daļa dažiem cilvēkiem, kuri nebija vācieši, sagādāja grūtības, jo tajā ir vārdi, kas raksturo Vāciju kā valsti, kuras sastāvā bija arī zeme, kas atradās citās valstīs.
Pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās valstīs. 1949. gadā jaunā Rietumvācija centās iegūt jaunu valsts himnas dziesmu. Tika izvēlēta cita dziesma, kuras autors bija dzejnieks Rūdolfs Aleksandrs Šrēders. Tā nebija ļoti populāra. Visbeidzot par valsts himnu kļuva Fallerslebenas dziesmas trešā daļa.
Citā Vācijas daļā, Austrumvācijā, tika izmantoti dzejnieka Johannesa R. Behera vārdi ("Auferstanden aus Ruinen" - "Pārbūvēts no drupām") un Hansa Eislera dziesma. Tā nebija ļoti populāra, un no 20. gadsimta 70. gadiem vārdi netika dziedāti, jo tika dziedāta rinda "Vācija, [mūsu] vienotā tēvzeme".
Pēc Austrumvācijas un Rietumvācijas atkalapvienošanās 1990. gadā Fallerslēbenas dziesma atkal kļuva par Vācijas valsts himnu, taču tiek izmantota tikai tās trešā daļa. Mūsdienās dziesmas pirmā daļa ir populāra nacionālistu ekstrēmistu vidū.
|
|
Dziesmas vārdi vācu valodā
td>
Aizvērt tulkojumu
Pirmā strofa
Deutschland, Deutschland über alles,
über alles in der Welt,
wenn es stets zu Schutz und Trutze
brüderlich zusammenhält.
Von der Maas bis an die Memel,
von der Etsch bis an den Belt,
|: Deutschland, Deutschland über alles,
über alles in der Welt! :|
Vācija, galvenokārt Vācija,
augstāk par visu pasaulē,
kad vienmēr aizsardzībai
mēs esam kopā kā brāļi.
no Mēzas upes (Vācijas rietumos) līdz Nemenas upei (Polijas austrumos),
no Adidžes upes (Itālijas robeža) līdz Beltam (jūra pie Dānijas).
|: Vācija, galvenokārt Vācija,
augstāk par visu pasaulē. :|
Otrā strofa
Deutsche Frauen, deutsche Treue,
deutscher Wein und deutscher Sang
sollen in der Welt behalten
ihren alten schönen Klang,
uns zu edler Tat begeistern
unser ganzes Leben lang. -
|:
deutscher Wein und deutscher Sang! :|
Vācu sievietes, vācu uzticība,
Vācu vīns un vācu dziesmas
jāturpina saņemt apstiprinājumu
visā pasaulē,
un palīdziet mums paveikt lielisku darbu
visu mūsu dzīvi.
|: Vācu sievietes, vācu uzticība,
Vācu vīns un vācu dziesmas! :|
Trešā pantiņa - Vācijas valsts himna
Einigkeit und Recht und Freiheit
für das deutsche Vaterland!
Danach lasst uns alle streben
brüderlich mit Herz und Hand!
Einigkeit und Recht und Freiheit
sind des Glückes Unterpfand;
|: blüh im Glanze dieses Glückes,
blühe, deutsches Vaterland. :|
Vienotība, taisnīgums un brīvība
par Vācijas tēvzemi;
Pēc tiem visi kopā centīsimies,
kā brāļi, ar sirdi un rokām.
Vienotība, taisnīgums un brīvība
ir veiksmes ķīla;
|: Uzplaukiet šādas laimes krāšņumā,
plauksti, Vācijas tēvzeme. :|
Saistītās lapas
Meklēt