Doktors Živago (1965) — Deivids Līns | romantiskā drāma pēc Pasternaka
"Doktors Živago" ir 1965. gadā uzņemtā romantiskā drāmas filma. Filma stāsta par dzīvi Krievijā pirms Pirmā pasaules kara un tā laikā, kā arī Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1922. gadam. Filmas pamatā ir tāda paša nosaukuma romāns. Tā autors ir Boriss Pasternaks. Padomju Savienībā filma tika aizliegta. Filmu tur nedrīkstēja uzņemt, un pēc tās iznākšanas to nedrīkstēja izrādīt kinoteātros. Krievijā tā pirmo reizi tika demonstrēta 1994. gadā. Filmas režisors bija Deivids Līns.
Kad filma iznāca uz ekrāniem, kritiķi sūdzējās, ka tās garums pārsniedz trīs stundas. Kritiķi arī uzskatīja, ka vēsture filmā nav izstāstīta pareizi. Laika gaitā viedokļi mainījās. Tagad sabiedrība to uzskata par vienu no labākajām Deivida Līna filmām. Amerikas Filmu institūts 1998. gadā to ierindoja 39. vietā starp visu laiku izcilākajām amerikāņu filmām.
Sižets īsumā
Filmas centrā ir ārsts un dzejnieks Jurijs Živago, kurš dzīvo un mīl sarežģītos revolūcijas un kara laikos. Stāsts sākas pirms Pirmā pasaules kara, turpinās cauri 1917. gada notikumiem un Krievijas pilsoņu karam, rādot, kā vēsturiskie pārvērtību viļņi ietekmē cilvēku likteņus. Jurijs apprecas ar savu bērnības draudzeni Tonju, taču viņa dzīvē ienāk spēcīga, sarežģīta mīlestība pret Laru, kas veido filmas emocionālo asi.
Veidotāji un galvenie aktieri
- Režisors: Deivids Līns.
- Scenārija autors: Robert Bolt.
- Galvenās lomas: Omar Sharif (Jurijs Živago), Julie Christie (Lara), Geraldine Chaplin (Tonja), Rod Steiger (Komarovskis), Tom Courtenay (Pavel/Strēlnikovs).
- Operatora darbs: Freddie Young — filma slavena ar plašajiem, episkajiem kadrējumiem un krāsu izmantojumu.
- Mūzika: Maurice Jarre — īpaši atpazīstamā melodija, pazīstama kā "Laras tēma", kļuva par vienu no kino mūzikas klasikas paraugiem.
Tematika un vizuālais stils
Filma apvieno romantisku stāstu ar vēsturisku fona attēlojumu. Deivids Līns izmanto plašas ainavas, detalizētas dekorācijas un sarežģītas masu skatuves, lai uzsvērtu kontrastu starp individuālo likteni un lielo vēstures plūsmu. Mūzikas un skaņu partitūra pastiprina filmas emocionālo noskaņu; Laras tēma kļuva par populāru motīvu arī ārpus filmas.
Kritika, ietekme un popularitāte
Sākotnējā kritika bija maisīta — daži pārmeta filmam pārspīlētu garumu un romantisku idealizāciju, citi slavēja vizuālo izpildījumu un aktierspēli. Laika gaitā filma nostiprināja savu vietu kā kinematogrāfijas klasika. Tā ir plaši citēta, adaptēta radio, televīzijai un koncertiem, un tās mūzika tiek bieži atskaņota. Komerciāli filma bija liels panākums un ilgi atradās to filmu sarakstos, kas ieguvušas nozīmīgus kases ieņēmumus; dažādos vērtējumos un sarakstos tā tiek ierindota augstās vietās starp visu laiku populārākajiem un ietekmīgākajiem kinodarbiem.
Cenzūra un demonstrēšana Padomju Savienībā
Kā norādīts iepriekš, filma Padomju Savienībā tika aizliegta. Aizliegumu ietekmēja gan politiskie iemesli, gan attieksme pret pašas Borisa Pasternaka romānu — Pasternaks saņēma Nobela prēmiju, kas radīja politisku spiedienu, un ilgu laiku viņa darbs un ar to saistītie projekti netika oficiāli pieņemti. Filmā attēlotie mīlas un individuālās brīvības motīvi režīmā tika vērtēti kā nevēlami. Oficiāla demonstrēšana Krievijā notika tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma — pirmoreiz 1994. gadā.
Apbalvojumi
Filma saņēma plašu atzinību arī profesionālajā aprindā. Tā ieguva piecas "Oskara" balvas, tostarp par mūziku un operatora darbu, un tika nominēta vairākās citās kategorijās. 1966. gadā tā tika iekļauta Kannu kinofestivālā. Šīs atzinības apliecina filmas tehnisko meistarību, vizuālo mērogu un muzikālo risinājumu veiksmīgumu.
Vēl par filmu
- Filma bieži tiek minēta kā viens no Deivida Līna karjeras virsotnēm un kā viens no lielajiem episkajiem romantiskajiem darbiem kino vēsturē.
- Tā pastāv vairākās ilguma un rediģējumos versijās — tradicionāli skatītāji atceras filmas plašo garumu (vairākas stundas), kas ļauj izspēlēt romāna bagātību uz ekrāna.
- Ja interesē filmas detaļas (kases ieņēmumi, nominācijas pa kategorijām, restaurācijas un izdevumi mājas kino lietošanai), ieteicams skatīt specializētas kino datubāzes un oficiālos izdevumus, kuros šie dati ir precīzi dokumentēti.
Doktors Živago paliek nozīmīgs darbs, kas savieno literatūru un kinematogrāfiju, skatītājiem piedāvājot gan intīmas, gan epopejiskas pieredzes — mīlestības, zaudējuma un vēsturiskās pārmaiņas gaismā.
Cast
- Omars Šarifs - Dr. Jurijs Živago
- Džūlija Kristī - Lara Antipova
- Rods Steigers - Viktors Ipolitovičs Komarovskis
- Aleks Giness - ģenerālis Jevgrāfs Živago
- Geraldine Chaplin - Tonija Gromeko
- Toms Kortnijs - Paša Antipovs / "Streļņikovs"
- Rita Tušingema - Tānija Komarova / "Meitene"
- Džefrijs Roklends - Saša
Džeraldīne Čaplina ar Omāru Šarifu filmā "Doktors Živago
Fona informācija
Romāns "Doktors Živago" 1957. gadā tika publicēts ārpus Krievijas, Rietumu valstīs. Grāmata izraisīja gan atzinību, gan pretrunas. Daļa Borisa Pasternaka stāsta jau kādu laiku pēc Otrā pasaules kara bija pieejama samizdata formātā. Taču romāns tika uzrakstīts tikai 1956. gadā.
Grāmatu nācās kontrabandas ceļā izvest no Padomju Savienības, jo tās valdība to aizliedza, jo tā bija vērsta pret komunismu. Uzticams draugs to nogādāja itāļu izdevējam, kurš to iespieda un izdeva. Daudzi cilvēki uzzināja par šo grāmatu, jo Padomju Savienība bija vērsusies pret šo romānu. Tā kļuva ļoti populāra nekomunistiskajā pasaulē. Grāmata 26 nedēļas atradās New York Times bestselleru saraksta augšgalā.
Lielisks dzejnieks, kurš rakstīja par to, ko viņš juta, Pasternaks 1958. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Lai gan balva tika piešķirta par dzeju, bija zināms, ka galvenokārt par "Doktoru Živago". Padomju Savienība šo Nobela prēmiju uztvēra kā personisku uzbrukumu savai valdībai. Viņu vadītāji uzskatīja Pasternaku par nodevēju, tāpēc viņš atteicās pieņemt balvu. Sabiedrība tagad uzskatīja, ka Pasternaks ir aukstā kara simbols, kas simbolizē sacelšanos pret padomju komunismu.
Filmas sižets dažos aspektos bija tāds pats kā romānā, taču tika veiktas dažas izmaiņas. Daudzi kritiķi norādīja, ka filmā pārāk daudz uzmanības pievērsts Živago un Laras mīlas stāstam. Tas mazināja nozīmi Krievijas revolūcijas notikumiem un pilsoņu karam, ko tā izraisīja.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Doktors Živago?
A: "Doktors Živago" ir 1965. gadā uzņemtā romantiskā drāmas filma.
J: Par ko ir šī filma?
A: Filma stāsta par dzīvi Krievijā pirms Pirmā pasaules kara un tā laikā, kā arī Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1922. gadam.
J: Kas sarakstīja romānu, pēc kura motīviem ir uzrakstīts "Doktors Živago"?
A: Filmas pamatā ir tāda paša nosaukuma romāns. Tā autors ir Boriss Pasternaks.
J: Vai filma bija aizliegta Padomju Savienībā?
A: Jā, filma Padomju Savienībā bija aizliegta. Filmu tur nedrīkstēja uzņemt, un pēc tās iznākšanas to nedrīkstēja izrādīt kinoteātros.
J: Kā kritiķi sākotnēji uztvēra filmu "Doktors Živago"?
A.: Kad filma iznāca uz ekrāniem, kritiķi sūdzējās, jo tās garums bija vairāk nekā trīs stundas. Kritiķi arī uzskatīja, ka filmā vēsture nav izstāstīta pareizi.
J: Kā filmu tagad vērtē publika un kritiķi?
A.: Laika gaitā viedokļi mainījās. Tagad sabiedrība to uzskata par vienu no labākajām Deivida Līna filmām.
J: Vai "Doktors Živago" ir saņēmis kādu balvu?
A: Jā, filma saņēma piecas "Oskara" balvas. Tā tika iekļauta 1966. gada Kannu kinofestivālā.
