Drosera
Drosera, dažkārt sauktas par saulgriežiem, ir plēsīgi augi. Lai notvertu un sagremotu savu upuri, tās izmanto biezu lipīgu gļotu, ko sauc par gļotādu.Gļotāda ir piestiprināta pie īpašiem matiņiem, ko sauc par trihomiem. Tie ir vieni no izplatītākajiem plēsīgajiem augiem. To ir vismaz 188 sugas. Tie sastopami visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Daudzas rasenes sugas parasti dzīvo divus vai vairāk gadus. Citas dzīvo tikai vienu gadu un vairojas ar sēklām. Dažas rasenes sugas var dzīvot 50 gadus.
Apraksts
Tās zinātniskais nosaukums cēlies no grieķu δρόσος: "drosos" = "rasa, rasas pilieni". Tās nosaukums angļu valodā ir sundew, no latīņu valodas ros solis, kas nozīmē "saules rasa". Abi nosaukumi raksturo saldi smaržojošu, lipīgu gļotu (gļotu), kas nokļūst uz katra zieda stublāja taustekļu galiem. Šīs gļotas krīt pa augu, dienu un nakti piesaistot cukuru mīlošus kukaiņus. Gļotām ir enzīmi, kas tās sagremo, lai augi no tām varētu iegūt nepieciešamo slāpekli. Tāpat kā visi augi, arī rasene pati ražo savu pārtiku, un slāpekli un citas barības vielas tā tikai iegūst no kukaiņiem. Šie sīkie ziedošie augi ir aptuveni 5 collas (127 mm) augsti, aptuveni tikpat augsti kā pieauguša cilvēka roka, lai gan dažas kāpostojošās rasenes var būt daudz augstākas. Viena no rasas sugām, Drosera erythrogyne, izauga līdz 9 m (30 pēdām). Rudzupuķu saknes nav ļoti spēcīgas. Tās parasti ir paredzētas tikai ūdens uzņemšanai un rosiņas noturēšanai stingri pie zemes.
Ko viņi ēd
Muša, tauriņš vai cits nektāru mīlošs kukaiņš atradīs no auga izdalījušās gļotādas saldo smaržu. Uzkāpjot uz krāsainā galotnes, kukaiņš uzreiz pieķeras. Augam ir šūnas, kas ražo vairāk gļotu vietā, kur kukaiņš ir nokļuvis. Gļotādas gļotas pilnībā apņem kukaiņu. Tad rasas augs aptin kukaiņu ar saviem ārējiem taustekļiem, uzsūcot barības vielas. Tas ap kukaiņu savelk savus taustekļus diezgan ātri: dažām sugām tas aizņem tikai dažas sekundes. Dažas sugas, piemēram, Drosera glanduligera, var savilkt savus taustekļus pret upuri mazāk nekā sekundes laikā. Daudzas rasenes var saliekt daļu no sevis tā, lai upuris būtu pēc iespējas lipīgāks. Viena no sugām, Drosera capensis, patiesībā aptin savu lapu ap upuri 30 minūtēs, kā redzams attēlā pa labi. Parasti upuris iet bojā apmēram 15 minūšu laikā. Pēc tam rasene apēd visu kukaiņu, izņemot ārējo eksoskeletu. Kad augs ir beidzis ēst, tas atver savus taustekļus un nomet eksoskeletu uz zemes.
Rudzupuķes, kas ēd dambriežus.
Citi lietojumi
Rudzupuķes jau izsenis tiek izmantotas arī augu izcelsmes zālēs. Mūsdienās tās joprojām izmanto klepus, astmas un plaušu infekciju ārstēšanai.
Tā kā tās ir gaļēdājas (ēd dzīvas radības) un to taustekļu gļotu, kas atgādina rasas gļotas, skaistuma dēļ, rasenes ir iecienītas arī kā dekoratīvie augi. Tomēr tās var būt diezgan grūti audzēt: tām nepieciešams daudz ūdens (augsnei parasti jābūt ļoti mitrai), un šim ūdenim jābūt tīram (bez minerālvielām), jo tas var apturēt to augšanu vai pat nogalināt.
Daļas no rasas ēda arī Austrālijas aborigēni.
Drosera filiformis var. tracyii
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Drosera?
A: Drosera ir plēsīgi augi, kurus dažkārt sauc par saulgriežiem.
J: Kā Drosera ķer un sagremo savu upuri?
A: Lai noķertu un sagremotu savu upuri, Drosera izmanto biezu lipīgu gļotu, ko sauc par gļotādu un kas ir piestiprināta pie īpašiem matiņiem, ko sauc par trihomiem.
J: Cik izplatītas ir Drosera?
A: Drosera ir vieni no visizplatītākajiem plēsīgajiem augiem, kuru ir vismaz 188 sugas.
J: Kur sastopamas Drosera?
A: Drosera ir sastopamas visā pasaulē, izņemot Antarktīdu.
J: Cik ilgi parasti dzīvo daudzas rasas sugas?
A: Daudzas saulgriežu sugas parasti dzīvo divus vai vairāk gadus.
J: Kā vairojas dažas saulgriežu sugas?
A: Dažas saulgriežu sugas vairojas ar sēklām.
J: Kāds ir maksimālais dzīves ilgums dažām rasenes sugām?
A: Dažas rasenes sugas var nodzīvot līdz 50 gadiem.
