Rasenes (Drosera): plēsīgie augi — sugas, dzīvesveids un izplatība
Uzzini rasenes (Drosera) sugas, medību trikus, dzīves ciklus un izplatību — no viengadīgām līdz 50 gadu ilgām sugām visā pasaulē.
Drosera, dažkārt sauktas par saulgriežiem, ir plēsīgi augi, kas piesaista un notver kukaiņus ar lipīgu vielu. Lai notvertu un sagremotu savus upuri, tās izmanto biezu, lipīgu gļotu, ko sauc par gļotādu. Gļotāda atrodas uz īpašiem matiņiem — trihomiem, kuru galos izdalās lipīgās šķidrās vielas. Rasenes ir vienas no izplatītākajām un daudzveidīgākajām plēsīgajiem augiem — to skaits pārsniedz sugas, tomēr precīzs skaitlis atkarīgs no taksonomijas (plašāk tiek minēti aptuveni 190–200 un vairāk sugu).
Izskats un uzbūve
Rasenu lapas parasti ir pārklātas ar sīkām, žāklainām trihomu galviņām, kas izdalās lipīgs sekrēts. Šī gļotāda ne tikai tur upuri — tā arī satur fermentus, kas palīdz sagremot olbaltumvielas un citus organiskos savienojus. Dažām sugām lapas ir plati izkliedētas, citām tās veido rozetes vai garus, stiegras dzinumus.
Barošanās mehānisms
Kad kukainis pieskaras lipīgajai gļotādai, tas tiek notverts un bieži vien aktivizē apkārtējos trihomus, kas var locīties uz upura, palielinot saskaršanās laukumu. Pēc tam uz gļotādas darbojas hidrolītiskie fermenti (proteāzes, fosfāzes u. c.), kas noārdā barības vielas, kuras augi absorbē caur lapiņu virsmu.
Dzīvesveids un izplatība
Rasenas sastopamas gandrīz visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Tās aug dažādās biotopos — purvos, mitrās pļavās, smilšainās un skābās augsnēs, uz akmeņainām klintīm un pat koku stumbriem (epifītiskas sugas). Rasenu sugas ir pielāgojušās zemam slāpekļa daudzumam augsnē, tāpēc papildus iegūst barības vielas no notvertajiem kukaiņiem.
Dzīves ilgums un vairošanās
Daudzas rasenu sugas ir daudzgadīgas un var dzīvot vairākus gadus, dažas — pat 50 gadus vai ilgāk savstarpējas aprūpes apstākļos. Citām sugām ir viengadīgs cikls: tās vairojas galvenokārt ar sēklām un mirst pēc sēklu izveides. Vairošanās veidi ietver arī vegetatīvo dalīšanos, risomas, lapu spraudeņus un dažkārt augu atzarošanu.
Sugu dažādība un piemēri
- Mazās sugas ar apaļām rozetēm (piem., Drosera rotundifolia) — bieži sastopamas purvos un mitrās pļavās.
- Garveidīgās sugas (piem., Drosera capensis, populāra dārzā) — tām ir garas, lipīgas lapas, un tās labi pavairot telpās.
- Klimatoīdās un epifītiskās sugas, kas aug tropu mežos uz koku stumbriem vai akmeņainām virsmām.
Kultivēšana un aizsardzība
Rasenas pieprasa mitru, skābu substrātu, daudz gaismas (daudzas sugas) un mērenu temperatūru. Pārāk barotas augsnes vai laistīšana ar cietu ūdeni var kaitēt. Daudzas sugas ir populāras hobijā, taču ir arī aizsargājamas — to dabiskais biotops tiek apdraudēts ar purvu nosusināšanu, piekrastes teritoriju apbūvi un vākšanu dabā.
Nozīme un pētījumi
Rasenas interesē zinātniekus, jo tās parāda unikālas adaptācijas barības iegūšanai skaidri slāpekļa nabadzīgās vidēs. Tās tiek pētītas arī biokosmētikā un fermentu študijās. Dažas sugas izmantotas tradicionālajā medicīnā vai kā paraugs evolūcijas un ekoloģijas pētījumiem.
Kopumā rasenas ir daudzveidīgs un adaptīvs augu ģints, kas piesaista uzmanību gan ar savu skaistumu, gan ar neparasto plēsīgumu.
Apraksts
Tās zinātniskais nosaukums cēlies no grieķu δρόσος: "drosos" = "rasa, rasas pilieni". Tās nosaukums angļu valodā ir sundew, no latīņu valodas ros solis, kas nozīmē "saules rasa". Abi nosaukumi raksturo saldi smaržojošu, lipīgu gļotu (gļotu), kas nokļūst uz katra zieda stublāja taustekļu galiem. Šīs gļotas krīt pa augu, dienu un nakti piesaistot cukuru mīlošus kukaiņus. Gļotām ir enzīmi, kas tās sagremo, lai augi no tām varētu iegūt nepieciešamo slāpekli. Tāpat kā visi augi, arī rasene pati ražo savu pārtiku, un slāpekli un citas barības vielas tā tikai iegūst no kukaiņiem. Šie sīkie ziedošie augi ir aptuveni 5 collas (127 mm) augsti, aptuveni tikpat augsti kā pieauguša cilvēka roka, lai gan dažas kāpostojošās rasenes var būt daudz augstākas. Viena no rasas sugām, Drosera erythrogyne, izauga līdz 9 m (30 pēdām). Rudzupuķu saknes nav ļoti spēcīgas. Tās parasti ir paredzētas tikai ūdens uzņemšanai un rosiņas noturēšanai stingri pie zemes.
Ko viņi ēd
Muša, tauriņš vai cits nektāru mīlošs kukaiņš atradīs no auga izdalījušās gļotādas saldo smaržu. Uzkāpjot uz krāsainā galotnes, kukaiņš uzreiz pieķeras. Augam ir šūnas, kas ražo vairāk gļotu vietā, kur kukaiņš ir nokļuvis. Gļotādas gļotas pilnībā apņem kukaiņu. Tad rasas augs aptin kukaiņu ar saviem ārējiem taustekļiem, uzsūcot barības vielas. Tas ap kukaiņu savelk savus taustekļus diezgan ātri: dažām sugām tas aizņem tikai dažas sekundes. Dažas sugas, piemēram, Drosera glanduligera, var savilkt savus taustekļus pret upuri mazāk nekā sekundes laikā. Daudzas rasenes var saliekt daļu no sevis tā, lai upuris būtu pēc iespējas lipīgāks. Viena no sugām, Drosera capensis, patiesībā aptin savu lapu ap upuri 30 minūtēs, kā redzams attēlā pa labi. Parasti upuris iet bojā apmēram 15 minūšu laikā. Pēc tam rasene apēd visu kukaiņu, izņemot ārējo eksoskeletu. Kad augs ir beidzis ēst, tas atver savus taustekļus un nomet eksoskeletu uz zemes.
Rudzupuķes, kas ēd dambriežus.
Citi lietojumi
Rudzupuķes jau izsenis tiek izmantotas arī augu izcelsmes zālēs. Mūsdienās tās joprojām izmanto klepus, astmas un plaušu infekciju ārstēšanai.
Tā kā tās ir gaļēdājas (ēd dzīvas radības) un to taustekļu gļotu, kas atgādina rasas gļotas, skaistuma dēļ, rasenes ir iecienītas arī kā dekoratīvie augi. Tomēr tās var būt diezgan grūti audzēt: tām nepieciešams daudz ūdens (augsnei parasti jābūt ļoti mitrai), un šim ūdenim jābūt tīram (bez minerālvielām), jo tas var apturēt to augšanu vai pat nogalināt.
Daļas no rasas ēda arī Austrālijas aborigēni.
Drosera filiformis var. tracyii
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Drosera?
A: Drosera ir plēsīgi augi, kurus dažkārt sauc par saulgriežiem.
J: Kā Drosera ķer un sagremo savu upuri?
A: Lai noķertu un sagremotu savu upuri, Drosera izmanto biezu lipīgu gļotu, ko sauc par gļotādu un kas ir piestiprināta pie īpašiem matiņiem, ko sauc par trihomiem.
J: Cik izplatītas ir Drosera?
A: Drosera ir vieni no visizplatītākajiem plēsīgajiem augiem, kuru ir vismaz 188 sugas.
J: Kur sastopamas Drosera?
A: Drosera ir sastopamas visā pasaulē, izņemot Antarktīdu.
J: Cik ilgi parasti dzīvo daudzas rasas sugas?
A: Daudzas saulgriežu sugas parasti dzīvo divus vai vairāk gadus.
J: Kā vairojas dažas saulgriežu sugas?
A: Dažas saulgriežu sugas vairojas ar sēklām.
J: Kāds ir maksimālais dzīves ilgums dažām rasenes sugām?
A: Dažas rasenes sugas var nodzīvot līdz 50 gadiem.
Meklēt