Agrīnais dinastiskais periods (Ēģipte)

Kultūras attīstība

Apmēram 3600 gadu pirms mūsu ēras neolīta ēģiptiešu sabiedrības Nīlas upes krastos audzēja labību un nodarbojās ar lopkopību. Īsi pēc 3600. gada p. m. ē. ēģiptiešu sabiedrība sāka strauji augt un attīstīties. Viņi izgatavoja jauna stila keramiku un sāka izmantot varu. Ēģiptieši sāka celtniecībā izmantot saulē kaltētus ķieģeļus. Viņi sāka izmantot arī arkas un padziļinātas sienas dekoratīvam efektam.

Sabiedrības un pilsētas Nīlas augšteces jeb Augšigiptes krastos sāka apvienoties. Tas notika arī Nīlas deltā jeb Ēģiptes lejasdaļā. Starp Augšējo un Lejējo Ēģipti bieži notika kari. Valdīšanas laikā Augšējā Ēģiptē karalis Narmers sakāva savus ienaidniekus deltā. Viņš apvienoja Augšigiptes un Lejigiptes karalisti savā valdījumā. Attēlos Narmērs ir attēlots ar dubultu kroni, ko dēvē par pšentu, ar Augšigiptes lotosa ziedu un Lejigiptes papirusa niedrēm. Šos vienotās Ēģiptes simbolus izmantoja visi nākamie valdnieki. Mitoloģijā lejas Ēģiptes dievs Hors uzvarēja cīņā pār augšējās Ēģiptes dievu Setu. Tas palīdzēja aizsākt ideju, ka Ēģiptes ķēniņi ir dievi un dievišķi, kas turpinājās 3000 gadu. Tas bija Ēģiptes valdības pamats. Nila upes sabiedrību apvienošanās ir saistīta arī ar Sahāras izžūšanu.

Bagātiem cilvēkiem sāka būt sarežģītākas apbedīšanas prakses. Ēģiptieši sāka būvēt mastabas, kas kļuva par paraugu vēlākajām celtnēm, piemēram, Vecās karaļvalsts Pakāpienu piramīdai. Labības kultūru audzēšana un centrālās kontroles izmantošana, lai organizētu lauksaimniecības strādniekus, palīdzēja valstij gūt panākumus nākamos 800 gadus.

Šķiet skaidrs, ka Ēģipte bija kultūras un ekonomikas ziņā vienota jau ilgi pirms tās pirmais ķēniņš valdīja no Memfisas pilsētas. Politiskā apvienošanās bija lēns process, kas ilga aptuveni gadsimtu. Vietējās teritorijās izveidojās tirdzniecības tīkli, un valdības spēja organizēt lauksaimniecības strādniekus plašā mērogā. Dievišķā karaļnācija kļuva nozīmīga, jo visā valstī izplatījās tādu dievu kā Hors, Sets un Neits kults.

Ēģiptes rakstības sistēma tika attīstīta tālāk. Sākotnēji ēģiptiešu rakstība bija daži simboli, kas attēloja dažādu priekšmetu daudzumu. Trešās dinastijas beigās tā bija izaugusi līdz vairāk nekā 200 simboliem - gan fonogrammām, gan ideogrammām.

Pirmais faraons

Ēģiptiešu vēsturnieks Maneto gandrīz trīs tūkstošus gadu vēlāk sacīja, ka Meness bija pirmais Divu zemju karalis. Meness, iespējams, ir Narmers, agrākais reģistrētais pirmās dinastijas karalis Narmera vārds ir Dena un Ka'a karaļu sarakstos. Pirmās dinastijas karaļi uzskatīja Narmeru par nozīmīgu dibinātāju. Narmers ir arī agrākais karalis, kas saistīts ar varas simboliem pār abām zemēm. Narmera paletē, īpašā kosmētikas paletē, kas bija paredzēta rituālam lietojumam, viņš attēlots ar Pschent - dubulto Augšējās un Zemās Ēģiptes kroni. Vēl viena teorija paredz, ka Narmers bija pēdējais protodinastiskā perioda karalis un ka Menes bija Hor-Aha.