Ēģiptes agrīnais dinastiskais periods: apvienošanās, 1.–2. dinastija un Memfisa
Iepazīstieties ar Ēģiptes agrīno dinastisko periodu — apvienošanos, Pirmo un Otro dinastiju, Memfisu un senās civilizācijas attīstību mākslā, arhitektūrā un reliģijā.
Ēģiptes agrīnais dinastiskais periods tradicionāli tiek datēts aptuveni no apvienošanās brīža ap 3100. g. p. m. ē. līdz aptuveni 2686. g. p. m. ē., kad sākas Vecā karaliste. Šajā posmā Zemākā un Augšējā Ēģipte tika apvienotas kā viena valsts — tā sauktās Divas zemes — un valdīja pirmās divas dinastijas. Apvienošana tradicionāli tiek saistīta ar karaļa likteni, kuram mūsdienu avotos bieži piešķir vārdus kā Meneša vai Narmera.
Apvienošanās un valdnieku loma
Kapitalizējot varu, valdnieks (faraons) kļuva par centrālo varas figūru — gan politiski, gan reliģiski. Faraons tika uztverts kā dievības pārstāvētājs uz zemes, kas nodrošināja auglību, kārtību un saucamo Maāt (taisnīgumu, kosmisko kārtību). Pirmās dinastijas valdnieki izveidoja pamatu majestātiskai valdībās institūcijai, attīstot simboliku (piemēram, serechu un vēlāk karalisko titulātu).
Memfisa un administrācija
Divu zemju administratīvais centrs tika pārcelts no Tinisa uz Memfisu, kas kļuva par lielu politisku un ekonomisku centru. No Memfisas tika organizēta valsts pārvalde, iekasēti nodokļi un vadītas militāras un ekonomiskas ekspedīcijas. Valdības pārvaldē izveidojās birokrātiska sistēma ar vietvalžiem (nomarchiem), ierēdņiem un amatniekiem, kas darbojās gan reģionālā, gan centrālā līmenī.
Sabiedrība, ekonomika un tīklojums
- Agrārā ekonomika balstījās uz Nīlas plūdu ciklu — lauksaimniecība (graudi, dārzeņi) bija ekonomikas pamats, un pārtikas uzkrājumi nodrošināja valsts darbību.
- Tika attīstīta amatniecība: metālapstrāde (varš, sudrabs un zelts), keramikas ražošana, tekstilrūpniecība, koka darbarīki un akmens apstrāde.
- Saišu un tirdzniecības ceļu dēļ notika apmaiņa ar kaimiņu reģioniem — Dzintara ceļš uz Eiropu, ekspedīcijas uz Sinai (dzintars, turkīzs), Libānijas ciedru koksne un Subsahāras preces.
Māksla un arhitektūra
Šajā periodā nostiprinājās daudz no senās Ēģiptes vizuālās valodas elementiem: standartizēti proporciju principi figūru attēlošanā, reljefi, hierātiskā perspektīva un simboliskie atribūti. Arhitektūra sākotnēji izmantoja galvenokārt koka, māla ķieģeļu un smilšakmens konstrukcijas; drīzāk parādījās arī lieli akmens būvju elementi. Svarīgas arhitektūras liecības ir:
- mirstīgās būves — agrīnie kapeņu kompleksi un mastabas (lielas taisnstūrveida kapenes) Saqqarā un Abidosā;
- valdošo centru palāti un rituālās ēkas, kas bieži bija vienkāršākas konstrukcijas nekā vēlākās piramīdas;
- kapu dekori un priekšmeti — zīmējumi, koka priekšmeti, metāla rotas, kas demonstrē amatnieku meistarību.
Reliģija un funērarās prakses
Reliģija kļuva par valsts dzīves centrālo elementu: dievības (vietējie dievi un vēlīnāku laikmeta dievību priekšteči) tika saistītas ar pilsētām un funkcijām. Kapu un mumificēšanas prakses attīstījās līdzinoties vēlīnākiem laikiem: augsts statusa mirušo aprakšanas cienījums, kapa inventārs, rituāli, lai nodrošinātu mirušā pāreju uz pēcnāves pasauli. Šajā periodā valdošie pilnvarnieki sāka būvēt arvien lielākas kapenes, kas bija priekšgājēji vēlākajām piramīdām.
Rakstība, administrācija un zinātnes sākumi
Tieši pirms un agrīnajā dinastiskajā periodā sākās rakstības un reģistrēšanas sistēmas izmantošana — hieroglifi un vienkāršākas ierakstu formas administratīvām vajadzībām. Izmantoja arī uzskaites zīmes uz keramikas traukiem un apzīmējumus uz etiķetēm. Hieroglifu izmantošana ļāva dokumentēt nodokļu iekasēšanu, preču kustību, īpašumtiesības un valdnieku titulēšanu. Par ikdienas runas valodu zināšanas ir ierobežotas, taču valodas attīstība ir redzama epigrāfiskajos un onomastiskajos materiālos.
Pirmā un Otrā dinastija — svarīgākie notikumi
Pirmās dinastijas valdnieki (piemēram, Narmer/Menešs, Hor-Aha, Djer, Den u. c.) nostiprināja varu, paplašināja administratīvo tīklu un attīstīja kapu kompleksus Abidosā un Saqqarā. Otrā dinastija turpināja šo konsolidāciju, tomēr pēdējās tās fāzēs redzamas arī iekšpolitiska spriedze un reorganizācijas tendences, kas sagatavoja ceļu Vecajai karalistei un tās centralizētajai būvniecības praksei, tai skaitā piramīdu celtniecībai.
Noslēgums un pāreja uz Veco karalisti
Aptuveni 2686. g. p. m. ē. beidzas agrīnais dinastiskais periods un sākas Vecā karaliste, kurā valsts varas institūcijas, arhitektūra (īpaši piramīdas) un rituāli sasniedz jaunu attīstības līmeni. Tomēr agrīnā dinastiskā perioda ieguldījums — politiskā apvienošanās, birokrātiskā organizācija, rakstības un mākslas kanonu izveide — palika kā pamats visai vēlākai sensenajai Ēģiptei.
Vispārīgi šo laiku raksturo centralizētas valdības izveide, paplašināta administrācija, attīstīta amatniecība un rituālu tradīcijas, kas darīja Ēģipti par vienu no visstabilākajām un ilgdzīvotākajām senajām civilizācijām.
Thinis
Memphis
Nekhen
Tēbas
Naqada
Ēģiptes karte, kurā attēlotas svarīgākās agrīnā dinastiskā perioda pilsētas. (klikšķināmā karte)
Plāksne, kas izgatavota agrīnā dinastiskā perioda laikā. Uz tās attēlots vīrietis laivā blakus hipopotamam un krokodilam.
Kultūras attīstība
Apmēram 3600 gadu pirms mūsu ēras neolīta ēģiptiešu sabiedrības Nīlas upes krastos audzēja labību un nodarbojās ar lopkopību. Īsi pēc 3600. gada p. m. ē. ēģiptiešu sabiedrība sāka strauji augt un attīstīties. Viņi izgatavoja jauna stila keramiku un sāka izmantot varu. Ēģiptieši sāka celtniecībā izmantot saulē kaltētus ķieģeļus. Viņi sāka izmantot arī arkas un padziļinātas sienas dekoratīvam efektam.
Sabiedrības un pilsētas Nīlas augšteces jeb Augšigiptes krastos sāka apvienoties. Tas notika arī Nīlas deltā jeb Ēģiptes lejasdaļā. Starp Augšējo un Lejējo Ēģipti bieži notika kari. Valdīšanas laikā Augšējā Ēģiptē karalis Narmers sakāva savus ienaidniekus deltā. Viņš apvienoja Augšigiptes un Lejigiptes karalisti savā valdījumā. Attēlos Narmērs ir attēlots ar dubultu kroni, ko dēvē par pšentu, ar Augšigiptes lotosa ziedu un Lejigiptes papirusa niedrēm. Šos vienotās Ēģiptes simbolus izmantoja visi nākamie valdnieki. Mitoloģijā lejas Ēģiptes dievs Hors uzvarēja cīņā pār augšējās Ēģiptes dievu Setu. Tas palīdzēja aizsākt ideju, ka Ēģiptes ķēniņi ir dievi un dievišķi, kas turpinājās 3000 gadu. Tas bija Ēģiptes valdības pamats. Nila upes sabiedrību apvienošanās ir saistīta arī ar Sahāras izžūšanu.
Bagātiem cilvēkiem sāka būt sarežģītākas apbedīšanas prakses. Ēģiptieši sāka būvēt mastabas, kas kļuva par paraugu vēlākajām celtnēm, piemēram, Vecās karaļvalsts Pakāpienu piramīdai. Labības kultūru audzēšana un centrālās kontroles izmantošana, lai organizētu lauksaimniecības strādniekus, palīdzēja valstij gūt panākumus nākamos 800 gadus.
Šķiet skaidrs, ka Ēģipte bija kultūras un ekonomikas ziņā vienota jau ilgi pirms tās pirmais ķēniņš valdīja no Memfisas pilsētas. Politiskā apvienošanās bija lēns process, kas ilga aptuveni gadsimtu. Vietējās teritorijās izveidojās tirdzniecības tīkli, un valdības spēja organizēt lauksaimniecības strādniekus plašā mērogā. Dievišķā karaļnācija kļuva nozīmīga, jo visā valstī izplatījās tādu dievu kā Hors, Sets un Neits kults.
Ēģiptes rakstības sistēma tika attīstīta tālāk. Sākotnēji ēģiptiešu rakstība bija daži simboli, kas attēloja dažādu priekšmetu daudzumu. Trešās dinastijas beigās tā bija izaugusi līdz vairāk nekā 200 simboliem - gan fonogrammām, gan ideogrammām.
Pirmais faraons
Ēģiptiešu vēsturnieks Maneto gandrīz trīs tūkstošus gadu vēlāk sacīja, ka Meness bija pirmais Divu zemju karalis. Meness, iespējams, ir Narmers, agrākais reģistrētais pirmās dinastijas karalis Narmera vārds ir Dena un Ka'a karaļu sarakstos. Pirmās dinastijas karaļi uzskatīja Narmeru par nozīmīgu dibinātāju. Narmers ir arī agrākais karalis, kas saistīts ar varas simboliem pār abām zemēm. Narmera paletē, īpašā kosmētikas paletē, kas bija paredzēta rituālam lietojumam, viņš attēlots ar Pschent - dubulto Augšējās un Zemās Ēģiptes kroni. Vēl viena teorija paredz, ka Narmers bija pēdējais protodinastiskā perioda karalis un ka Menes bija Hor-Aha.
Jautājumi un atbildes
J: Kad Ēģiptē sākās agrīnais dinastiskais periods?
A: Ēģiptes agrīnais dinastiskais periods sākās ap 3100. gadu pirms mūsu ēras.
J: Kā sauca apvienotās Zemās un Augšējās Ēģiptes valsti?
A: Apakš- un Augšigiptes apvienotā valsts tika saukta par Divām zemēm.
J: Kuras dinastijas valdīja agrīnā dinastijas perioda laikā?
A: Agrīno dinastiju laikā valdīja Pirmā un Otrā dinastija.
J: Kad beidzās agrīnais dinastiskais periods?
A: Agrīnais dinastiskais periods beidzās ap 2686. gadu p.m.ē., kad sākās Vecā karaliste.
J: Kura pilsēta nomainīja Tinisu kā Divu zemju galvaspilsētu?
A: Memfisa nomainīja Tinisu kā Divu zemju galvaspilsēta.
J: Kas valdīja apvienotajā Ēģiptē agrīnā dinastiskā perioda laikā?
A: Ēģiptes dievu ķēniņš valdīja apvienotajā Ēģiptē agrīnā dinastiskā perioda laikā.
J: Kādas bija senās Ēģiptes civilizācijas galvenās iezīmes, kas veidojās agrīnā dinastiskā perioda laikā?
A: Senās Ēģiptes civilizācijas galvenās iezīmes, piemēram, māksla, arhitektūra un reliģija, veidojās agrīnā dinastiskā perioda laikā.
Meklēt