Brīvība no bailēm — Rūzvelta ceturtā brīvība un ANO deklarācija

Brīvība no bailēm — Rūzvelta ceturtā brīvība un ANO deklarācija: vēsturiska analīze par cilvēktiesībām, starptautisko drošību un tās ietekmi uz mūsdienām.

Brīvība no bailēm ir cilvēka pamattiesības un viens no pamatprincipiem, kas nosaka drošības un cilvēktiesību ideju mūsdienu starptautiskajā tiesībā. Amerikas prezidents Franklins D. Rūzvelts šo tiesību nosauca par vienu no četrām brīvībām, kurām vajadzētu būt cilvēkiem visā pasaulē. Rūzvelts ar šīm četrām brīvībām iepazīstināja savā 1941. gada 6. janvāra uzrunā par stāvokli Savienībā, kas tāpēc arī tiek dēvēta par runu par četrām brīvībām. Uzrunas mērķis bija gan ētisks (izklāstīt, par ko vērts cīnīties), gan politisks — sagatavot sabiedrību atbalstam ārpolitikas soļiem, piemēram, atbalstam Eiropas sabiedroto centieniem un Lend-Lese programmai.

Rūzvelta formulējumā brīvība no bailēm galvenokārt attiecās uz pasaules mēroga bruņojuma samazināšanu un starpvalstu drošību — lai neviena valsts nevarētu izmantot militāru spēku pret savu kaimiņu. Tomēr jēdzienam ir gan kolektīva, gan individuāla dimensija: tas nozīmē ne tikai valstu savstarpējo drošību, bet arī cilvēku tiesības dzīvot bez bailēm no vardarbības, pāridarījumiem, vajāšanas un represijām.

Šīs tiesības, tāpat kā pārējās trīs no Rūzvelta četrām brīvībām, iedvesmoja starptautiskās tiesības un ir atspoguļotas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ko 1948. gada 10. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja. ANO Deklarācijas ievadā tiešā tekstā minētas brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma (freedom from fear and want), kas norāda uz to, ka Rūzvelta idejas palīdzēja formulēt plašāku starptautisku apņemšanos aizsargāt gan drošību, gan labklājību.

Savā runā Rūzvelts šādi raksturoja savas ceturtās tiesības:

Ceturtā ir brīvība no bailēm, kas, pārtulkots pasaules terminos, nozīmē pasaules mēroga bruņojuma samazināšanu līdz tādam līmenim un tik pamatīgi, ka neviena nācija nebūs spējīga veikt fiziskas agresijas aktu pret jebkuru kaimiņu jebkurā pasaules vietā.

- Franklins D. Rūzvelts, 1941. gada 6. janvāris

Vēsturiskais un politiskais konteksts

Rūzvelta runa notika pirms ASV tiešas iesaistes Otrajā pasaules karā, un četras brīvības kļuva par spēcīgu morālu pamatojumu atbalstam pret fašismu un totalitārisma draudiem. Ideja par bruņojuma samazināšanu un kolektīvo drošību vēlāk atspoguļojās starptautiskās institūcijās, piemēram, ANO veidošanā un vēlākajos bruņojuma kontroles un neizplatīšanas pasākumos.

Iekļaušana un nozīme ANO dokumentos

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ievadā tiešām min "freedom from fear", kas savā būtībā atspoguļo Rūzvelta domu, ka drošība ir pamattiesību daļa. Deklarācija uzsver, ka cilvēki visā pasaulē ir pelnījuši dzīvot brīvi no bailēm, kas savukārt veicina citus pamattiesību aizsardzības pasākumus. Praktiski tas nozīmē, ka starptautiskā kooperācija, cilvēktiesību uzraudzība un bruņojuma kontrole tiek uzskatīti par instrumentiem, lai nodrošinātu šo brīvību.

Interpretācijas un mūsdienu skatījums

• Starptautiskā drošība: Risinājumi ietver starptautiskas līgumattiecības un bruņojuma samazināšanas sarunas (piem., START, CFE, NPT), kā arī kolektīvās drošības mehānismus.
• Individuālā drošība: Mūsdienu cilvēktiesību diskursos brīvība no bailēm nozīmē aizsardzību pret karu, noziegumiem, vardarbību ģimenē, politisku represiju un terorismu.
• Cilvēksegsības pieeja (human security): plašākā izpratnē tā iekļauj drošību no badā, slimībām un sociālās neaizsargātības — aspekti, kas bieži tiek sasaistīti ar Rūzvelta citā brīdī izteikto brīvību no trūkuma.

Kritika un debatēs

Jēdzienam ir arī kritiķi. Daži norāda, ka "brīvība no bailēm" ir pārāk vispārīgs formulējums, kuru var izmantot gan taisnīgu aizsardzību, gan iejaukšanos un represijas attaisnošanai (piem., ārvalstu militāras intervences vārdā vai valsts drošības pretekstā ierobežojot politiskās brīvības). Cits kritikas vektors attiecas uz to, ka bruņojuma samazināšana prasa starptautisku uzticēšanos un verificēšanas mehānismus, kurus bieži ir grūti īstenot.

Kultūras ietekme un literatūra

1943. gadā Normans Rokvels uzgleznoja darbu "Brīvība no bailēm", kas ir viena no četrām viņa gleznām par Rūzvelta četrām brīvībām. Rockwell gleznas kļuva plaši pazīstamas un tika izmantotas kara fonda vākšanā (war bond drives), palīdzot vizuāli popularizēt Rūzvelta idejas.

Aung San Suu Kyi šīs tiesības ir daudzkārt minējusi savās runās un 1991. gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu "Freedom from Fear" (latviski bieži tulkota kā "Brīvība no bailēm"), kurā runā par varas ļaunumu, pilsonisko drosmi un cilvēktiesībām.

Vēsturnieks Deivids M. Kenedijs (David M. Kennedy) savā plaši pazīstamajā grāmatā "Freedom from Fear: The American People in Depression and War, 1929–1945" (izdevums 1999) izpētīja ASV sabiedrību Laikā no Lielās depresijas līdz Otrā pasaules kara beigām, analizējot, kā ekonomiskie un militārie izaicinājumi ietekmēja sabiedrības dzīvi un uztveri par drošību.

Mūsdienu nozīme un piemēri

Praktiski brīvība no bailēm tiek meklēta un uzturēta caur starptautisku sadarbību (ANO, starptautiskās tiesas, bruņojuma kontroli), tautu iekšpolitikas pasākumiem (tiesiskums, policijas atbildība, sociālā aizsardzība) un pilsoniskās sabiedrības darbību. Piemēri ir miera uzturēšanas misijas, humanitārās palīdzības operācijas, starptautiskas tiesvedības pret kara noziedzniekiem un līgumi par kodolieroču neizplatīšanu.

Secinājumā, brīvība no bailēm ir daudzslāņaina ideja — tā aptver gan kolektīvas drošības mērķus starp valstīm, gan individuālu cilvēku tiesību aizsardzību. Tā turpina ietekmēt starptautisko politiku, tiesību sistēmas un pilsonisko diskursu par to, kas ir nepieciešams, lai cilvēki varētu dzīvot droši un bez pastāvīga baiļu nospiedošā spiediena.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kurš minēja tiesības uz brīvību no bailēm?

J: Kad šīs tiesības pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācija?

J: Kā Rūzvelts raksturoja savas ceturtās tiesības?

J: Kas uzzīmēja Brīvību no bailēm?

Jautājums: Kas uzrakstīja grāmatu, kuras nosaukums ir "Brīvība no bailēm"?

J: Kā tiek saukta Rūzvelta runa par četrām brīvībām?

Meklēt pēc burta