Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis — vācu filozofs, hegeliānisma dibinātājs
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis — vācu filozofs un hegeliānisma dibinātājs; dziļas pārdomas par vēsturi, politiku, reliģiju, mākslu un viņa ietekmi uz mūsdienu filozofiju.
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (1770. gada 27. augusts - 1831. gada 14. novembris) bija vācu filozofs, dzimis Štutgartē, Virtembergā, kas tagad atrodas Vācijas dienvidrietumos. Viņa domāšana veidoja hegeliānismu un bija centrāla vācu ideālisma attīstībā. Hēgeļa darbu sarežģītība — blīvā terminoloģija, garās sistemātiskās analīzes un dialektiskās metodes lietošana — padara viņa tekstus grūti lasāmus, taču tajos aplūkotas fundamentālas tēmas par vēsturi, politiku, reliģiju, mākslu, loģiku un metafiziku. Viņš ietekmēja daudzus rakstniekus un filozofus, gan tos, kuri viņam piekrita (Bredlijs, Sartrs, Kūns, Bauers, Štirners, Markss), gan tos, kuri viņam nepiekrita (Kierkegors, Šopenhauers, Nīče, Heidegers, Šelings).
Biogrāfija
Hēgelis studēja Tībingas (Tübingen) universitātē, kur iepazinās ar dzejnieku Frīdrihu Hēlderlinu un filozofu Vilhemu fon Šelingu. Pēc studijām viņš strādāja kā privāts skolotājs (piemēram, Berņē), vēlāk bija skolas direktors Nirnbergā, un tad ieguva universitātes amatus Jēnā, Heidelbergā un beigās Berlīnē, kur strādāja līdz mūža beigām. Viņa nozīmīgākie lekciju kursi — par loģiku, reliģijas filozofiju, mākslas filozofiju un filozofijas vēsturi — bieži ir saglabājušies pateicoties studentu pierakstiem. 1807. gadā Hēgelis publicēja Phänomenologie des Geistes, kas kļuva par vienu no viņa centrālajiem darbiem.
Pamatidejas
Hēgeļa filozofija balstās uz konceptu Geist (gars vai gara attīstība) un ideju, ka realitāte ir racionāla un attīstās dialektiskā procesā. Dialektika Hēgeļa izpratnē nav vienkārši tezē–antitezē–sintēzē reducējama shēma; tā ir dinamiska un konceptuāli smalka attīstības teorija, kur pretrunas un kontrastējošas attieksmes noved pie augstākas izpratnes. Viņš arī aizstāvēja ideju par absolūto ideālismu, kur loģika un metafizika saplūst — loģika tiek traktēta kā būtības zinātne. Hēgelis uzskatīja, ka vēsture un politiskās institūcijas attīstās racionālā virzienā, un viņa Philosophy of Right analizē brīvības, tiesību, ģimenes, civilsabiedrības un valsts attiecības.
Galvenie darbi
- Phänomenologie des Geistes (1807) — apziņas un gara attīstības analīze;
- Wissenschaft der Logik (Loģikas zinātne, 1812–1816) — sistemātiska kategoriju un domāšanas struktūru izpēte;
- Enzyklopädie der philosophischen Wissenschaften (1817) — īss viņa sistēmas pārskats;
- Grundlinien der Philosophie des Rechts (Philosofijas pamati par tiesībām, 1820) — politiskās un ētiskās teorijas darbs;
- lektoru piezītes un lekciju kursi par mākslu, reliģiju un filozofijas vēsturi — svarīgs materiāls Hēgeļa domas izpratnei.
Ietekme un kritika
Hēgeļa domāšana ietekmēja plašu intelektuālo spektru: no konservatīviem un liberāliem politiskajiem teoretizējumiem līdz radikālām interpretācijām. Viņa dialektiskā metode būtiski ietekmēja tādus domātājus kā Markss, kurš pārveidoja Hēgeļa dialektiku par dialektisko materialismu. No otras puses, daudzi filozofi un kultūras teorētiķi Hēgeli kritizēja par abstraktumu, valdošo iekārtu attaisnošanu vai pārāk lielu sistēmiskumu. Eksistenciālisti (piem., Kierkegors) un pesimisti kā Šopenhauers uzsvēra atšķirības no Hēgeļa pieejas. Mūsdienās Hēgeļa darbi joprojām tiek plaši pētīti — gan kā kultūras un politikas ietekmju avots, gan kā sarežģīta, bagāta filozofiska sistēma, kas piedāvā instrumentus domāšanai par vēsturi, brīvību un racionālo attīstību.
Kopsavilkums: Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis ir viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta filozofiem; viņa sistēma par gara attīstību, dialektiku un absolūto ideālismu turpina ietekmēt filozofiju, politiku un humanitārās zinātnes.
Georgs Vilhelms Frīdrihs Frīdrihs Hēgelis
Galvenie darbi
- Dvēseles fenomenoloģija (Phänomenologie des Geistes Dažreiz tulkojama kā Prāta fenomenoloģija) 1807 (Tas ir problēmas piemērs: Phänomenologie des Geistes angļu valodas tulkotāji nav pārliecināti, vai "Geist" vajadzētu tulkot ar "Garu" vai ar "Prātu", lai gan angļu valodā termini "Spirit" un "Mind" ir krasi atšķirīgi.)
- Loģikas zinātne (Wissenschaft der Logik) 1812-1816 (pēdējais pirmās daļas izdevums 1831)
- Filozofijas zinātņu enciklopēdija (Enzyklopaedie der philosophischen Wissenschaften) 1817-1830
- Tiesību filozofijas pamati (Grundlinien der Philosophie des Rechts) 1821
- Lekcijas par estētiku
- Lekcijas par vēstures filozofiju (tulkotas arī kā Lekcijas par pasaules vēstures filozofiju) 1830
- Lekcijas par reliģijas filozofiju
- Lekcijas par filozofijas vēsturi
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis?
A: Georgs Vilhelms Frīdrihs Frīdrihs Hēgelis bija vācu filozofs, dzimis Štutgartē, Virtembergā (tagad Vācijas dienvidrietumos), kurš aizsāka filozofisko virzienu, kas pazīstams kā hegeliānisms un tiek uzskatīts par vācu ideālisma daļu.
J: Par ko rakstīja Hēgelis?
A: Viņš rakstīja par vēsturi, politiku, reliģiju, mākslu, loģiku un metafiziku.
J: Cik grūti ir lasīt Hēgeļa grāmatas?
A: Tas var būt diezgan sarežģīti, jo viņa grāmatās vienlaicīgi tiek aplūkotas daudzas dažādas idejas.
J: Kas bija daži no cilvēkiem, kurus ietekmēja Hēgeļa darbi?
A: Cilvēki, kas viņam piekrita, bija Bredlijs, Sartrs, Kngs, Bauers, Štirners un Markss; savukārt tie, kas viņam nepiekrita, bija Kjerkegors, Šopenhauers, Nīče, Heidegers un Šelings.
J: Kad dzimis Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis?
A: Viņš dzimis 1770. gada 27. augustā.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 1831. gada 14. novembrī.
J: Kur viņš dzimis?
A:Viņš dzimis Štutgartē, Virtembergā (tagad Vācijas dienvidrietumos).
Meklēt