Zelta laikmets ir laiks ASV vēsturē. Tas ilga no Amerikas pilsoņu kara beigām līdz pat 19. gadsimta beigām. Tas atbilst britu Viktorijas laikmeta otrajai daļai.
Pirmo reizi Gilded Age nosaukumu izmantoja rakstnieks Marks Tvens (Mark Twain) grāmatā The Gilded Age: A Tale of Today (1873). Šajā laikā strauji attīstījās tehnoloģijas, paplašinājās dzelzceļi un notika industrializācija. Imigrantu ieradās miljoniem. Tā laika intensīvā politiskā partejiskums ietvēra strīdus par valūtu, tarifiem, politisko korupciju un patronāžu, dzelzceļu un biznesa trastu.
Ekonomiskā izaugsme un tehnoloģijas
Gilded Age laikā ASV pārvērtās no lauksaimniecības sabiedrības par rūpnieciski spēcīgu valsti. Rūpniecībā dominēja tērauda, naftas, dzelzceļu un mašīnbūves nozaru straujš pieaugums; svarīgas tehnoloģijas bija telefons, elektrība, žurnāltehnoloģijas un Bessemera tērauda ražošanas process. Liela kapitāla koncentrēšanās radīja milzīgas korporācijas un trastus, kuru vadībā bija tādi industriāļi kā John D. Rockefeller, Andrew Carnegie un J. P. Morgan. Šī modernizācija paātrināja preču ražošanu, padziļināja iekšējo tirgu un veicināja ASV kļūšanu par pasaules ekonomisko spēku.
Sociālā nevienlīdzība un darba kustība
Par spīti bagātības pieaugumam, liela daļa darba ņēmēju dzīvoja grūtos apstākļos: ilgas darba stundas, zemas algas, bīstami darba apstākļi un bērnu darbs bija ierasta prakse. Rūpnīcu, dzelzceļu un ostu darbinieki organizēja streikus un arodbiedrības — nozīmīgas organizācijas bija Knights of Labor un American Federation of Labor (AFL). Piemēri ar vardarbīgiem konfliktiem ietver Haymarket Riot (1886), Homestead Strike (1892) un Pullman Strike (1894). Šie konflikti rosināja sabiedrības diskusijas par darba tiesībām un valdības lomu darba strīdu regulēšanā.
Imigrācija, urbanizācija un pilsētu dzīve
Gilded Age laikā ieradās miljoniem imigrantu no Eiropas rietumiem, kā arī no Austrumeiropas un Dienvideiropas. Tas radīja strauju urbanizāciju — pilsētas pieauga, veidojās blīvi apdzīvoti strādnieku rajoni, jeb tenement mājas ar sliktu sanitāriju. Lai gan imigranti piemeklēja iespējas ekonomiskai uzplaukumam, daudzi saskārās ar nabadzību, diskrimināciju un sliktu dzīves kvalitāti. Tika paplašinātas sabiedriskās infrastruktūras — ūdenssaimniecība, kanalizācija un sabiedriskais transports —, taču problēmas saglabājās ilgstoši.
Politika, korupcija un reformas
Politiskā dzīve bija raksturīga ar augstu partejisko mobilizāciju un plašu patronāžas sistēmu. Korupcijas simbols bija nacionālā un pilsētu līmeņa partiju aparatūras, piemēram, Tammany Hall Ņujorkā. Reakcija pret korupciju un spiediens uz profesionālu valsts pārvaldi noveda pie publiskās pārvaldes reformām — būtisks likums bija Pendleton Civil Service Reform Act (1883), kas ierobežoja spoles sistēmu. Federālā līmeņa mēģinājumi ierobežot monopolus sākās ar Sherman Antitrust Act (1890), kas bija pirmais mēģinājums likumīgi regulēt trastu varu.
Rasismi un politiskā situācija dienvidos
Pēc Rekonstrukcijas beigām dienvidu štatos nostiprinājās Jim Crow likumi, kas institucionalizēja rasu segregāciju un ierobežoja afroamerikāņu pilsoniskās tiesības. Lai gan Gilded Age radīja ekonomiskas iespējas daudziem, afroamerikāņi un citas mazākumtautības bieži vien tika sociāli un politiski marginalizētas.
Mantojums
Gilded Age bija pretrunīgu pārmaiņu periods: no vienas puses, tas radīja tehnoloģisku progresu, industriālu izaugsmi un ASV kā globālas lielvalsts pamatus; no otras puses, tas atklāja dziļas sociālās plaisas—ekonomisko nevienlīdzību, vardarbīgus darba konfliktus un politisko korupciju. Vēsturnieki un kultūras darbinieki (piemēram, Marks Tvens) uzsvēra šī laika divdomību — spoža āriene, bet zem tās plašas sociālas problēmas. Gilded Age sekojošās reformas un strīdi — par darba tiesībām, antimonopolu regulējumu un pilsoniskajām brīvībām — ietekmēja 20. gadsimta sākuma politiku un sabiedrību.
