Ebreju kalendārs

Pamatnoteikumi

Ebreju kalendārs ir Mēness un Saules kalendārs, kas ir atkarīgs gan no Mēness, gan no Saules. Ebreju kalendāra mēneši ir balstīti uz jaunā mēness parādīšanos. Tajā pašā laikā Pashā svētkiem ir jābūt pavasarī. Šī iemesla dēļ ebreju kalendāra gadu skaits ir atkarīgs no saules.

Viens saules (saules) gads ilgst aptuveni 365 dienas, bet divpadsmit mēness (mēness) mēneši ilgst tikai aptuveni 354 dienas. Šī iemesla dēļ ebreju kalendārs katrā 19 gadu ciklā septiņas reizes pievieno papildu mēnesi. Saskaņā ar šo noteikumu vidējais ebreju kalendārais gads ir apmēram tikpat garš kā saules gads, proti, 365 dienas.

Septiņu dienu nedēļa tiek izmantota, lai noteiktu šabata, atpūtas dienas, dienu. Nedēļa nav atkarīga no Saules gada vai Mēness mēneša. Tā vietā tā ir atkarīga no septiņu dienu skaitīšanas, kas, kā uzskata, aizsākās jau senos laikos. Nedēļa ir arī svarīga ebreju kalendāra daļa.

Zodiaka mozaīkas grīda 6. gadsimta sinagogā Beit Alfa, Izraēlā.


Šis skaitlisn2 no viduslaiku ebreju kalendāra atgādināja ebrejiem par palmas zaru (lulavu), mirtu zariņiem, vītolu zariem un citronu (etrogu), ko izmanto Sukkota svētku laikā.

Vēsture

Saskaņā ar Exodus grāmatu ebreji izmantoja Mēness kalendāru kopš brīža, kad viņi pameta Ēģipti. Pirmais bauslis, ko jūdu tauta saņēma kā tauta, bija bauslis par jaunā mēness noteikšanu. Ļoti drīz pēc tam ebreji saņēma bausli par to, ka Lieldienas jāsvin pavasarī.

Tanakā (Ebreju Bībelē) mēneši parasti ir numurēti, nevis nosaukti. (Tanahā pirms Babilonijas trimdas ir tikai četri mēnešu nosaukumi (sk. tabulu). Mūsdienu ebreju kalendāra mēnešu nosaukumi tika pārņemti no Babilonijas kalendāra mēnešu nosaukumiem Babilonijas trimdas laikā (6. gs. p.m.ē.).

Sākumā jaunais mēnesis sākās tad, kad liecinieki ieradās Sanhedrīnā (augstā rabīnu tiesa) un liecināja, ka redzējuši debesīs jaunu pusmēnesi. Sanhedrīns arī nolēma, kad kalendāram jāpievieno papildu mēnesis, lai pavasarī varētu svinēt Lieldienas. (Sk. Metoniskais cikls.) Pēc Otrā tempļa sagraušanas 70. gadā pēc Kristus dzimšanas sanhedrīnam kļuva grūtāk tikties un uzklausīt lieciniekus. Šī iemesla dēļ Sanhedrīns izveidoja fiksētu, uz noteikumiem balstītu kalendāra formu. Maimonīds pilnībā aprakstīja mūsdienu ebreju kalendāru ap 1178. gadu pēc Kristus dzimšanas.

Mūsdienu ebreju kalendārā gadi tiek skaitīti kā Anno Mundi (latīņu valodā "pasaules gads"). Tas atspoguļo tradicionālo gadu skaitīšanu kopš pasaules radīšanas, kā aprakstīts 1. Mozus grāmatā. Šis gads ir anno mundi 5780.

Karaītu jūdaismā

Nelielajā karaītu jūdaisma kopienā kalendārs ir ļoti līdzīgs. Tomēr karaīti izmanto lieciniekus, lai noteiktu jaunā pusmēness datumu. Viņi joprojām izmanto miežu nogatavošanos, lai izlemtu, vai gadam pievienot papildu mēnesi. Šo iemeslu dēļ karaītu kalendārs var nedaudz atšķirties no galvenā jūdu kalendāra.

Ebreju kalendāra nedēļas dienas

Nedēļas diena( ivrits)	Tulkojums	Diena sākas no saulrieta	Diena turpinās līdz saulrietam
יום ראשון yom rishon	pirmā diena	Sestdiena	Svētdiena
יום שני yom sheni	otrā diena	Svētdiena	Pirmdiena
יום שלישישי yom shelishi	trešā diena	Pirmdiena	Otrdiena
יום רביעיעי yom revi'i	ceturtā diena	Otrdiena	Trešdiena
יום חמישישי yom hamishi	piektā diena	Trešdiena	Ceturtdiena
יום שששי yom shishi	sestā diena	Ceturtdiena	Piektdiena
שבת šabats	Šabats  (sabats)	Piektdiena	Sestdiena

Sīkāka informācija

Diena un nedēļa

Ebreju kalendārā dienas nozīme ir pārņemta no ebreju Bībeles: "Un bija vakars, un bija rīts, viena diena". Tā kā "vakars" ir pirms "rīta", diena ebreju kalendārā sākas vakarā. Daudzos gadījumos diena ebreju kalendārā sākas ar saulrietu. Bet, ja ir svarīgi pārliecināties, ka iepriekšējā diena ir pilnībā beigusies, diena sākas ar krēslas iestāšanos.

Cilvēki, kas drukā kalendārus vai raksta kalendāra programmas datoriem, šo noteikumu ignorē. Viņi uzskata, ka ebreju kalendāra datums un Gregora kalendāra datums, kuram ir viens un tas pats pusnakts, ir viena un tā pati diena. Viņi pieņem, ka cilvēki, kas lasa ebreju kalendāru, zina saulrieta likumu. Kad drukātā kalendārā parādās svētki, dzimšanas diena vai gadadiena, tā patiesībā sākas iepriekšējā dienā, saulrieta rītā.

Ebreju kalendārā katra septītā diena ir šabats - atpūtas diena. Nedēļa ir cikls, kurā tiek skaitītas septiņas dienas, kas beidzas ar šabatu. Nedēļu neietekmē nekādi citi kalendāra aprēķini. Ebreju valodā vienīgais nedēļas pirmo sešu dienu nosaukums ir skaitīšanas nosaukums: "Pirmā diena", "Otrā diena" utt. Vienīgā nedēļas diena ar īpašu nosaukumu ir septītā diena - Šabats. (Skatīt tabulu iepriekš.)

Molad

Ebreju kalendārā gada un mēneša aprēķins sākas ar molad. Molad ir vārds ebreju valodā, kas nozīmē "dzimšana". Šis vārds attiecas uz jaunā mēness "piedzimšanu" katru mēnesi. Mūsdienu ebreju kalendārā izmanto aprēķināto molad: vidējo cikla garumu no jauna mēness līdz jaunam mēnesim daudzu gadu laikā. Molada garums ir 29 dienas, 12 stundas, 44 minūtes, 3¹ ⁄₃ sekundes.

Parastie un garie gadi

Gads ar 12 Mēness mēnešiem būtu 354 dienas garš, bet ebreju kalendārajam gadam jābūt Saules gadam - aptuveni 365 dienas garam. Turklāt ebreju kalendārajā gadā ir jābūt vai nu 12, vai 13 mēnešiem. Nav pieļaujams, ka mēnesim ir "daļa", tāpēc trīspadsmitais mēnesis tiek pievienots septiņas reizes katrā deviņpadsmit gadu ciklā. Tas ir Metoniskā cikla - senatnē labi zināma kalendārā cikla - pielāgojums^{n 2} . Saskaņā ar tradīciju^{n 3} , ebreju kalendārs pievieno papildu mēnesi cikla 3., 6., 8., 11., 14., 17. un 19. gadā.

Roš Hašanas aprēķināšana šim un nākamajam gadam

Ebreju kalendāra mēnešiem ir jābūt Mēness mēnešiem. Šī iemesla dēļ Roš Ha-Šana, ebreju jaunā gada, aprēķins sākas ar Tišreja mēneša moladu. Sākot no tā, kalendāra noteikumi pieļauj divus galvenos iemeslus, lai aizkavētu Roš Ha-Šana par vienu vai vairāk dienām:

1. Roš Ha-Šana atlikšana, ja moladas laiks (Jeruzalemē) ir pēc plkst. 12:00. Ja nebūtu šī noteikuma, Roš Ha-Šana būtu dienu pirms moladas pasaules daļās uz austrumiem no Jeruzalemes.
2. Roš Ha-Šana pārcelšana uz vēlāku laiku, lai tā nesāktos svētdien, trešdien vai piektdien. Šis noteikums neļauj Jom Kipuram būt dienu pirms vai pēc Šabata. Tas arī neļauj Hošana Rabba, Sukkot septītajai dienai, būt Šabata dienā.
   Kad Roš Ha-Šana šim gadam ir aprēķināta, Roš Ha-Šana nākamajam gadam tiek aprēķināta, sākot ar laiku 12 vai 13 molad periodiem nākotnē.

Kad ir zināmi šā un nākamā gada Roš Ha-Šana datumi, ir viegli aprēķināt kalendāru starp tiem.

Kalendāra aprēķināšana

Moladas ilgums ir nedaudz vairāk par 29¹ ⁄₂ dienām. Tā kā mēnesim jābūt ar veselu dienu skaitu, kalendāra aprēķināšana sākas ar 30 un 29 dienu pārmaiņus gariem mēnešiem. Tādējādi vidējais mēneša ilgums ir 29¹ ⁄₂ dienas un 12 mēnešu kopējais ilgums ir 354 dienas. Sākot no tā, mēnešu garumu maina šādi:

• Kad tiek pievienots papildu mēnesis, tas ir sestais mēnesis (skaitot no Tišreja), un tam vienmēr ir 30 dienas.
• Ja dienu skaits starp šo un nākamo Roš Ha-Šanu ir 355 dienas parastā gadā (vai 385 dienas pārceltajā gadā), ir nepieciešama papildu diena. To pievieno Hešvānam (otrajam mēnesim, skaitot no Tišreja), kuram tad ir 30 dienas.
• Ja dienu skaits starp šo un nākamo Roš Ha-Šanu ir 353 dienas parastā gadā (vai 383 dienas pārceltajā gadā), ir nepieciešams par vienu dienu mazāk. Tā tiek atņemta no Kisleva (trešais mēnesis, skaitot no Tišreja), kuram tad ir 29 dienas.

(Skatīt mēnešu tabulu iepriekš.)

Kalendāra mēneši un astronomiskais jaunais mēness

Ebreju kalendārā mēneša pirmā diena, kas pazīstama kā Roš Hodeša (רׂאשׁ חוֹדֶש), vienmēr ir tuvu astronomiskajam jaunmēnesim. Bieži vien tas nav tieši astronomiskajā jaunmēnesī. Tam ir divi iemesli:

1. Kalendāra aprēķinu pamatā ir vidējais mēness cikla ilgums. Atsevišķu mēness ciklu faktiskais ilgums laika gaitā mainās.
2. Noteikumi par Roš Ha-Šana atlikšanu (skat. iepriekš) attālina Roš Hodešu no astronomiskā jaunā mēness. Cilvēki, kas izstrādāja aprēķinus, nolēma, ka Roš Hodeša tuvu jaunajam mēnesim ir mazāk svarīga nekā citi faktori.