Vjetnamas vēsture: no senajām dinastijām un kolonizācijas līdz Doi Moi

Vjetnamas vēsture: no senajām dinastijām un kolonizācijas līdz Doi Moi — cīņa par neatkarību, kari, Francijas un japāņu laikmets, reformas un strauja ekonomiskā atdzimšana.

Autors: Leandro Alegsa

Vjetnamas vēsture ir sena un sarežģīta — tā sākas pirms aptuveni 2700 gadiem, kad Dienvidaustrumāzijas upju ielejās veidojās agrākās sabiedrības. Vjetnamas teritoriju un kultūru ļoti spēcīgi ietekmēja kaimiņvalsts Ķīna: dažādos laikos vairākas Ķīnā bāzētas dinastijas tieši pārvaldīja Vjetnamu lielāko daļu perioda no 207. gada p.m.ē. līdz 938. gadam, kad Vjetnama atguva neatkarību pēc nozīmīgās Bạch Đằng kaujas un Ngô Quyền pārvarēšanas. Lai gan valsts bieži bija Ķīnas tributārija, vjetnamieši regulāri atvairīja ķīniešu iebrukumus un saglabāja savu etnisko un kultūras identitāti. No 1255. līdz 1285. gadam Vjetnamu trīs reizes mēģināja iekarot mongoļi; šo iebrukumu laikā vietējie valdnieki — īpaši dinastija Trần un ģenerālis Trần Hưng Đạo — guva slavas par uzvarām.

Neatkarība, dinastijas un reģionālā ietekme

Pēc 938. gada Vjetnama pārgāja savas neatkarības posmā, kurā izcēlās vairākas vietējās dinastijas, tostarp Lý, Trần, un vēlāk Lê un Nguyễn. Šie periodi iezīmēja administratīvu konsolidāciju, budisma izplatību, zemes reformas un kultūras attīstību. Imperators Trần Nhân Tông un viņa laikabiedri reizēm diplomātiski pielāgojās lielākām kaimiņpūtēm — piemēram, pakļaujot Vjetnamu Juaņas (Yuan) tributāram —, lai izvairītos no turpmākiem konfliktiem, samierinoties ar formālu pakļautību, bet saglabājot reālu iekšlietu suverenitāti.

Kolonizācija un Otrā pasaules kara laiks

19. gadsimta vidū un beigās Vjetnamas neatkarības periods uz laiku beidzās, kad valsti pakāpeniski kolonizēja Francija, izveidojot Franču Indočīnu. Francijas pārvaldība radīja plašas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas: modernizāciju pilsētās, eksporta lauksaimniecību un vietēšo kultūras ietekmju maiņu, kā arī spēcīgu pretestību no vietējām nacionālajām kustībām. Otrā pasaules kara laikā Japānas impērija okupēja Vjetnamu (1940–1945), izraidot frančus, lai gan japāņu okupācijas laikā saglabājās daļa franču administratoru un tiesiskais režīms bija sarežģīts.

Atjaunošana un Neatkarības cīņa

Pēc Otrā pasaules kara Francija mēģināja atjaunot savu koloniālo varu, bet pret to nostājās vietējā nacionālā kustība — Viet Minh zem Hō Či Mina vadības. Šīs pretestības rezultātā izcēlās Pirmais Indočīnas karš, kas beidzās ar franču sakāvi Dienbienfu 1954. gadā. Ženēvas vienošanās pēc tam sadalīja valsti divās daļās pie 17. paralēles, solot visu Vjetnamu apvienot ar demokrātiskām vēlēšanām.

Vjetnamas karš un valsts dalīšana

Tikko sadalījums izraisīja jaunas spriedzes, un, tā vietā, lai sekotu mierīgai atkalapvienošanai, konflikts pārauga plašā starptautiskā karam — Vjetnamas kara. Lai gan Ziemeļu Vjetnamu atbalstīja Ķīnas Tautas Republika un Padomju Savienība, Dienvidus atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis. Kara laikā (galvenokārt 1960.–1975. g.) nogalināto skaits sasniedza miljonus, izraisot milzīgas civilo upuru, plašu infrastruktūras iznīcināšanu un sociālo traumu. Karš beidzās ar Saigonas krišanu 1975. gada 30. aprīlī — daudziem tas asociējas ar dienvidu galvaspilsētas kritumu.

Pēckara periods, iekšējās represijas un starptautiskā izolācija

Pēc 1975. gada valsts tika apvienota kā Socialisma Republika Vjetnama, bet atjaunotā valsts cieta no plašām iekšējām represijām, reeducācijas nometnēm, centrālas ekonomikas politikas un starptautiskas izolācijas — daļēji sakarā ar Aukstā kara rivalitātēm un Vjetnamas iejaukšanos Kambodžā, kur 1978. gadā tika gāzts Pol Pota režīms. Ekonomiskā situācija bija smaga, radās barošanas trūkumi, un daudzi vjetnamieši pameta valsti kā tā dēvētie “laivu bēgļi”. 1979. gadā Vjetnamu skāra arī īslaicīgs karš ar Ķīnu.

Reformas: Doi Moi un ekonomiskā atmoda

1986. gadā Vjetnamas Komunistiskā partija uzsāka nozīmīgas ekonomiskās reformas — politiku, kas pazīstama kā Doi Moi (atjaunošana). Reformas atcēla daļu centrālplānošanas, veicināja privātā sektora attīstību, atvēra valsti ārvalstu tiešajām investīcijām, veicināja eksporta rūpniecību un lauksaimniecības produktivitāti. Rezultātā kopš 1980. gadu vidus Vjetnamā ir vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, nozīmīgs nabadzības samazinājums un integrēšanās pasaules tirgos — valstij izdevās normalizēt attiecības ar ASV (1995. gadā) un pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai 2007. gadā.

Mūsdienu izaicinājumi un sasniegumi

Vjetnama mūsdienās ir viens no straujāk augošajiem ekonomikā Dienvidaustrumāzijā: attīstās ražošana, tehnoloģijas, tūrisms un lauksaimniecība, palielinās ārvalstu investīcijas un dzīves līmenis. Tomēr pastāv būtiski politiski un sociāli izaicinājumi — valda viena partija, un cilvēktiesību pārkāpumi, vārda brīvības ierobežojumi, zemes tiesību strīdi un korupcija ir regulāri minēti starptautisko ziņojumu kontekstā. Tāpat valsts saskaras ar vides problēmām, klimata pārmaiņu radītajiem draudiem, pārapdzīvotību pilsētās un infrastruktūras vajadzībām.

Kopumā Vjetnamas vēsture ir stāsts par ilgstošu ārējo spiedienu un iekšējo pretošanos, par spēju atjaunoties un pielāgoties. No senajām dinastijām un cīņām par neatkarību līdz kolonizācijai, kara iznīcinājumam un vēlākai ekonomiskajai pārmaiņai — Vjetnama ir valsts ar dziļu vēsturisko atmiņu un dinamisku mūsdienu attīstību.

Văn Lang, pirmās Vjetnamas karalistes (2879-258 p.m.ē.), karte 500. gadā p.m.ē.Zoom
Văn Lang, pirmās Vjetnamas karalistes (2879-258 p.m.ē.), karte 500. gadā p.m.ē.

Agrīnās karaļvalstis

Cổ Loa, senā pilsētā, kas atradās netālu no mūsdienu Hà Nội, tika atrastas liecības par agrāko izveidojušos sabiedrību, kas nav aizvēsturiskā dzelzs laikmeta Đông Sơn kultūra Ziemeļvjetnamā.

Saskaņā ar mītu pirmie vjetnamieši bija cēlušies no pūķu valdnieka Lạc Long Quân un nemirstīgās fejas Âu Cơ. Lạc Long Quân un Âu CơA1↩ bija 100 dēli, pirms viņi nolēma šķirties. 50 no bērniem devās kopā ar māti uz kalniem, bet pārējie 50 devās kopā ar tēvu uz jūru. Vecākais dēls kļuva par pirmo agrīno vjetnamiešu karaļu līnijā, ko kopīgi dēvēja par Hùng karaļiem (Hùng Vương vai Hồng Bàng dinastija). Hùng karaļi savu valsti, kas atradās Sarkanās upes deltā mūsdienu Vjetnamas ziemeļu daļā, sauca par Văn Lang. Văn Lang iedzīvotāji bija pazīstami kā Lạc Việt.

 

Văn Lang karte, 500. g. p. m. ē.Zoom
Văn Lang karte, 500. g. p. m. ē.

Jautājumi un atbildes

J: Kad Vjetnama atguva neatkarību?


A: Vjetnama atguva neatkarību 938. gadā.

Jautājums: Cik daudzus mongoļu iebrukumus Vjetnama atvairīja?


A: Vjetnama atvairīja trīs mongoļu iebrukumus laikā no 1255. līdz 1285. gadam.

J: Kas okupēja Vjetnamu Otrā pasaules kara laikā?


A: Otrā pasaules kara laikā Japānas impērijas impērija padzina frančus un okupēja Vjetnamu.

J: Kas izraisīja Vjetnamas karu?


A: Valsts sadalīšana pēc Ženēvas vienošanās noveda pie Vjetnamas kara.

J: Kas kara laikā atbalstīja Ziemeļus un Dienvidus?


A: Ķīnas Tautas Republika un Padomju Savienība atbalstīja Ziemeļus, bet Amerikas Savienotās Valstis kara laikā atbalstīja Dienvidus.

J: Kad Vjetnamas Komunistiskā partija mainīja savu ekonomisko politiku? A: Vjetnamas Komunistiskā partija mainīja savu ekonomikas politiku 1986. gadā.

J: Kas ir noticis kopš 1980. gadu vidus attiecībā uz ekonomisko izaugsmi un politiskajām represijām Vjetnamā? A: Kopš 1980. gadu vidus Vjetnamā ir vērojama ievērojama ekonomiskā izaugsme un politisko represiju samazināšanās, lai gan ir palielinājies arī ziņojumu skaits par korupciju.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3