Golodomors

Holodomors (ukraiņu: Голодомор, kas nozīmē "bada slepkavība") bija cilvēku izraisīts bads, kas notika Ukrainā 1932. un 1933. gadā. Tajā laikā Ukraina bija Padomju Savienības sastāvā. Holodomora laikā bada nāvē nomira apmēram septiņi miljoni cilvēku.

Josifs Staļins bija Padomju Savienības (komunistiskās valsts) vadītājs un diktators. Viņš lika Padomju Savienības lauksaimniekiem mainīt saimniekošanas veidu, pēc tam viņš centās panākt, lai lauksaimnieki strādātu vairāk valdības īpašumā esošajās saimniecībās par mazāku samaksu. Daudzi cilvēki Ukrainā tam negribēja piekrist. Kad Ukrainā sākās bads, Staļins atteicās palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem. Tā vietā valdība atņēma cilvēkiem pārtiku. Bija aizliegts (pretlikumīgi) paņemt pārtiku no lauku zemes. Valdība arī centās aizliegt cilvēkiem pārvietoties pa valsti, lai meklētu pārtiku.

Zinātnieki un politiķi, lietojot vārdu "golodomors", apgalvo, ka bada izraisītie aspekti bija genocīds; daži uzskata, ka milzīgie cilvēku upuri bija salīdzināmi ar holokaustu. Viņi apgalvo, ka padomju politika bija uzbrukums ukraiņu nacionālisma uzplaukumam un tāpēc ir genocīds.

Citi pētnieki apgalvo, ka golodomors bija negaidītas sekas straujajai un masveida industrializācijai, ko sāka Staļins un kas radīja radikālas ekonomiskās pārmaiņas zemniekiem un valstij, un tas netika darīts apzināti.

Holodomora upuru attēli

Garāmgājēji ignorē bada nomocīta vīrieša līķi uz ielas Harkovā, Ukrainā, 1932. g.

Garāmgājēji ignorē badā mirušo zemnieku līķus uz ielas Harkovā, Ukrainā, 1933. g.

Bērni kopj sasalušus kartupeļus kolhoza laukā Udačnes ciematā, Doņeckas apgabalā, Ukrainā, 1933. gadā.

Holodomora piemiņas vietu attēli

Pasākums "Aizdedz sveci" pie Holodomora piemiņas vietas Kijevā, Ukrainā

Piemineklis golodomora upuriem Kijevā, Ukrainā

Piemiņas vieta Andruševkas ciema kapsētā, Vinņicas apgabals, Ukraina

Piemiņas krusts Dņepros, Ukrainā

Holodomora memoriāls Vindzorā, Ontario, Kanādā

Ukrainas un Austrālijas mākslinieka Leonīda Deņisenko plakāts

Ukrainas 1993. gada pastmarka.

Viktors Janukovičs un Dmitrijs Medvedevs pie pieminekļa "golodomora" upuriem Kijevā, Ukrainā

	To valstu saraksts, kuras oficiāli atzīst golodomoru par genocīdu
Andora, Argentīna, Austrālija, Beļģija, Brazīlija, Čehija, Ekvadora, Kanāda, Kolumbija, Ekvadora, Kanāda, Igaunija, Gruzija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Meksika, Moldova, Paragvaja, Peru, Polija, Slovākija, Spānija, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Vatikāns .

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir holodomors?

A: Holodomors bija cilvēku izraisīts bads, kas notika Ukrainā 1932. un 1933. gadā, kad tā bija Padomju Savienības sastāvā. Šajā laikā bada nāvē nomira apmēram septiņi miljoni cilvēku.

J: Kas šajā laikā bija Padomju Savienības vadītājs?

A: Josifs Staļins šajā laikā bija Padomju Savienības, kas bija komunistiska valsts, vadītājs un diktators.

Jautājums: Ko Staļins darīja ar Padomju Savienības lauksaimniekiem?

A.: Staļins lika lauksaimniekiem mainīt lauksaimniecības metodes un centās panākt, lai viņi strādātu vairāk valdības īpašumā esošajās saimniecībās par mazāku samaksu.

J: Kā Staļins reaģēja uz badu Ukrainā?

A: Tā vietā, lai palīdzētu cilvēkiem Ukrainā, Staļina valdība atņēma viņiem pārtiku un aizliedza no laukiem vākt pārtiku. Viņi arī centās aizliegt cilvēkiem pārvietoties, meklējot pārtiku.

Vai ir diskusijas par to, vai to, kas notika šajā laikā, var uzskatīt par genocīdu?

A: Jā, daži pētnieki apgalvo, ka to, kas notika šajā laikā, var uzskatīt par genocīdu, jo tas bija uzbrukums ukraiņu nacionālismam, bet citi saka, ka tās bija negaidītas sekas straujajai industrializācijai, ko sāka Staļins un kas radīja radikālas ekonomiskās pārmaiņas, bet tas netika darīts ar nolūku.