Ledus dziļurbums
Ledus kodols ir garš ledus gabals, kas ņemts no ledāja. Ledu urbj ļoti dziļi, lai ledus kodols sasniegtu veco ledu ledāja dibenā. Parasti ledus kodolus ņem no Antarktikas, Grenlandes vai ļoti augstiem kalniem.
Sniegs nokrīt uz zemes un uzkrājas (kļūst dziļāks). Sniegam krītot vairāk, apakšējie slāņi kļūst blīvāki (plānāki), jo sniega svars ir lielāks. Galu galā paliek tikai ledus, un viss gaiss aiziet prom. Jo dziļāks ir ledus, jo vecāks tas ir. Ledus kodolus var datēt, aplūkojot slāņus: bieži vien ledus kodolā var redzēt katru gadalaiku, jo tas veido slāni. Citos gadījumos ir grūtāk noskaidrot, cik vecs ir ledus. Var izmantot citas metodes, piemēram, mērīt elektrovadītspēju vai veidot matemātiskusmodeļus.
Zinātnieki pēta ledus kodolus, lai noskaidrotu, kāds bijis klimats pagātnē. Ledū glabājas tāda informācija kā gāzes, daļiņas, vulkānu pelni. Ūdens veidu, kas veido ledu, var izmantot, lai aprēķinātu Zemes temperatūru.
Ledus kodoli palīdz mums uzzināt, kāda temperatūra uz planētas bijusi pēdējo 800 tūkstošu gadu laikā. Mēs vairāk zinām par periodiski notiekošajiem ledus laikmetiem. Tas ir noderīgs papildinājums mūsu zināšanām par globālo sasilšanu.
Mazliet no ledus kodola, kurā redzami slāņi, kas veidojas katru gadu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ledus kodols?
A: Ledus kodols ir garš ledus gabals, kas ņemts no ledāja. To urbj ļoti dziļi, lai ledus kodols sasniegtu veco ledu ledāja dibenā.
J: No kurienes ņem lielāko daļu ledus serdes kodolu?
A: Ledus serdes parasti ņem no Antarktikas, Grenlandes vai ļoti augstiem kalniem.
J: Kā sniegs uzkrājas un kļūst par ledus kodolu?
A: Sniegs krīt uz zemes un uzkrājas (kļūst dziļāks). Kad sniega krīt vairāk, apakšējie slāņi kļūst saspiesti (plānāki), jo sniega svars ir lielāks. Galu galā paliek tikai ledus, un viss gaiss aiziet. Jo dziļāks ir ledus, jo vecāks tas ir.
J: Kā zinātnieki var datēt ledus kodolu?
A: Zinātnieki var datēt ledus kodolu, aplūkojot tā slāņus - bieži vien ledus kodolā var redzēt katru gadalaiku, jo tas veido slāni. Citos gadījumos var būt grūtāk noskaidrot ledus vecumu, tāpēc var būt jāizmanto citas metodes, piemēram, elektrovadītspējas mērījumi vai matemātisko modeļu veidošana.
Kādu informāciju zinātnieki iegūst, pētot ledus kodolu?
A: Pētot ledāja kodolu, zinātnieki var uzzināt par pagātnes klimatu, kā arī par vulkānu gāzēm, daļiņām un pelniem, kas ir iesprostoti ledāja kodola slāņos. Šie kanāli, kas veido aikocentru, nosaka Zemes temperatūru pēdējo 800 tūkstošu gadu laikā un uzzina vairāk par periodiskajiem laikmetiem.
J: Kā zināšanas par pagātnes klimatu palīdz mums izprast globālo sasilšanu?
A: Zināšanas par pagātnes klimatu palīdz mums labāk izprast globālo sasilšanu, sniedzot ieskatu par to, kā laika gaitā mainījies klimats un kādi faktori, iespējams, ir veicinājuši šīs pārmaiņas, lai labāk prognozētu nākotnes klimata pārmaiņu modeļus, ko izraisījusi cilvēka darbība, piemēram, fosilā kurināmā dedzināšana un mežu izciršana.
