Idomeneo

Operas stāsts

1. darbība

Pēc sengrieķu stāsta motīviem veidotā stāsta darbība norisinās Krētas salā īsi pēc Trojas kara. Ilija ir Trojas karaļa Priama meita, kurš zaudējis karu. Ilija ir aizvesta uz Krētu. Viņa mīl Kretas karaļa Idamanta dēlu, princesi Idamantu, bet nevēlas viņam atzīt, ka viņu mīl. Idamante ir laipns un atbrīvo Trojas gūstekņus. Viņš saka Ilijai, ka tā nav viņa vaina, ka viņu tēvi bija ienaidnieki. Gan trojieši, gan krētieši (Krētas iedzīvotāji) priecājas par atgriezušos mieru, taču grieķu ķēniņa Agamemnona meita Elektra ir greizsirdīga uz Iliju. Viņu kaitina tas, ka Idamants bijis laipns un atlaidis gūstekņus brīvībā. Arbace, karaļa uzticamais draugs, atnes ziņu, ka Idamenejs, atgriežoties no Trojas uz Krētu, ir noslīcis jūrā. Elektra, noraizējusies, ka Trojas karaliene Ilija drīz kļūs par Krētas karalieni, jūt, kā viņu mocās Hades dusmas.

Idomeneo nav pazudis jūrā, bet gan Neptūna (jūras dieva) izglābts un izskalots Krētas pludmalē. Tur viņš atceras Neptūnam doto solījumu: viņš bija apsolījis upurēt (nogalināt dievu labā) pirmo sastapto radību, neatkarīgi no tā, vai tā būtu cilvēks vai dzīvnieks. Pirmais cilvēks, ko viņš sastop, ir viņa paša dēls Idamante. Tā kā abi sen viens otru nav redzējuši, sākumā viņi viens otru neatpazīst. Kad Idamenejs beidzot saprot, ka tas ir viņa paša dēls, kurš viņam jānogalina, viņš liek Idamantei aiziet prom un nekad vairs viņu neredzēt. Idamante nesaprot, kāpēc tēvs tā saka. Viņš ir briesmīgi satraukts, bet aizbēg. Kretiešu karavīri izkāpj no Idamenēo kuģa, viņus sagaida sievas un visi slavē Neptūnu.

2. darbība

Karaļa pilī Idomenejs jautā Arbacei, kas viņam jādara, jo viņš nav paklausījis dievam. Arbace saka, ka Neptūns būtu priecīgs, ja varētu upurēt vēl vienu upuri, ja vien Idamante tiktu nosūtīts trimdā (uz citu valsti). Idamenejs liek dēlam aizvest Elektru uz viņas mājām - Argosu. Idomeneo laipnie vārdi Ilijai liek viņai ļoti laipni teikt, ka, tā kā viņa ir zaudējusi visu, viņš būs viņas tēvs un Krēta būs viņas valsts. Kad viņa aiziet, Idamenejs saprot, ka Idamanta nosūtīšana trimdā ir padarījusi Iliju nelaimīgu. Elektra ir laimīga, ka kopā ar Idamantu dosies uz Argosu.

Sidonas ostā Idomenejs atvadās no dēla un saka viņam, lai viņš valda kā labs ķēniņš. Tomēr, pirms kuģis var izbraukt, sākas vētra un parādās jūras čūska. Tas ir vēstnesis no Neptūna, kurš ir dusmīgs uz Idomeneju. Idomenejs piedāvā dievam savu dzīvību.

3. darbība

Karaliskajā dārzā Ilija lūdz maigajiem vējiem aiznest viņas mīlestību Idamantei. Idamante saka, ka viņam jāiet cīnīties ar čūsku. Kad viņš saka, ka gribētu mirt, jo Ilija viņu nemīl. Tas liek Ilijai viņam teikt, ka viņa viņu mīl. Viņus pārsteidz Elektra un Idomenejs. Kad Idamante jautā tēvam, kāpēc viņš viņu sūta prom, Idamenejs nevar viņam pateikt patiesību. Ilija lūdz Elektrai kādu laipnību, bet Elektra tagad ir neprātīgi greizsirdīga uz Iliju un vēlas atriebties. Arbace atnāk ar ziņu, ka ļaudis Neptūna augstā priestera vadībā kliedz, ka vēlas Idomeneo. Augstais priesteris stāsta ķēniņam, ka Neptūna briesmonis visu iznīcina, un lūdz Idomeneo pateikt tā cilvēka vārdu, kura upuri dievs pieprasa. Kad karalis pasaka, ka upuris ir viņa paša dēls, ļaudis ir šausmās.

Ārpus tempļa karalis un augstais priesteris kopā ar Neptūna priesteriem lūdzas, lai dievs būtu laipns un žēlsirdīgs. Arbace atnes ziņu, ka Idamante ir nogalinājis briesmoni. Idamenejs tagad ir noraizējies, ka Neptūns vēlēsies vēl lielāku atriebību. Idamante ienāk upurēšanas drēbēs, sakot, ka saprot tēva briesmīgās raizes un ir gatavs mirt. idamenēo traģiski atvadās no sava dēla un grasās viņu nogalināt, kad Ilija iziet priekšā un piedāvā mirt viņa vietā. Neptūns tagad maina savu lēmumu. Mēs dzirdam viņa balsi, kas saka, ka viņš piedos, ja Idamenejs atteiksies no karaļa amata un ļaus Idamantam un Ilijai valdīt kā karalim un karalienei. Visi ir laimīgi, izņemot Elektru, kura vēlas mirt. Idamenejs saka, ka Idamante un viņa līgava ir jaunie valdnieki. Tauta aicina mīlestības un laulības dievu svētīt karalisko pāri un iedvest mieru.