Jean Anthelme Brillat-Savarin — franču gastronoms un jurists (1755–1826)
Jean Anthelme Brillat-Savarin — franču gastronoms un jurists; viņa slavenais citāts "Pastāsti man, ko tu ēd..." iedvesmo mūsdienu gastronomiju un sieru tradīcijas.
"Pastāsti man, ko tu ēd, un es tev pateikšu, kas tu esi."
Brillat-Savarin
Par Normandijas sieru sk. Brillat-Savarin sieru.
Žans Antelms Briljē-Savarēns (1755. gada 1. aprīlis, Belleja, Aina - 1826. gada 2. februāris, Parīze) bija franču jurists un politiķis, kurš kļuva slavens kā epikīrs un gastronoms: "Grimods un Briljē-Savarēns. Divi rakstnieki savā starpā faktiski izveidoja visu gastronomiskās esejas žanru."
Biogrāfija — īss pārskats
Žans Antelms Briljē-Savarēns izcēlās kā jurists un sabiedriska rakstura personība, taču visplašāko slavu ieguva ar savām pārdomām par ēdienu, gaumi un dzīves baudām. Viņa darbu "Physiologie du goût" (latviski bieži tulkots kā "Garšas fizioloģija") uzskata par klasiķi gastronomijas literatūrā. Grāmata pirmoreiz tika publicēta 1825. gadā un ātri kļuva par atsauci gan gardēžiem, gan tiem, kas pētīja kultūras paradumus saistībā ar ēdienu.
Darbs un galvenās idejas
Brillat-Savarenam bija raksturīga skaidra, asprātīga un aforistiska valoda. Viņa pieeja gastronomijai apvienoja empīrisku novērojumu, filozofiskas pārdomas un juridiskas secināšanas manieri. Galvenie motīvi viņa darbā:
- Ēdiens kā kultūras un rakstura izpausme: ēdiena izvēle atspoguļo personas ieradumus, varējumu un raksturu;
- Priekšroka kvalitātei: pārtikas produktu izcelsme un svaigums — vissvarīgākie faktori garšas nodrošināšanai;
- Bauda un mērenība: ēdiena baudīšana ir cienījama dzīves daļa, tomēr Brillat-Savarenam bija atzinība arī pārdomātai mērenībai;
- Gastronomiskā zinātne: viņš centās formulēt vispārīgus principus par to, kā un kāpēc mēs ēdam, tādējādi nostādot gastronomiju tuvāk intelektuālai disciplīnai.
Izlases aforismi un citāti
Brillat-Savarena darbs ir pilns īsu, kodolīgu teicienu, kas ievērojami ietekmējuši kulinārijas domāšanu. Daži pazīstamākie:
- "Pastāsti man, ko tu ēd, un es tev pateikšu, kas tu esi."
- "Gastronomija ir zinātne par labiem ēdieniem un to ietekmi uz cilvēka ķermeni un prātu."
- "Pēc laba ēdiena nekas nav grūtāk par piecelties no galda."
Mantojums un ietekme
Brillat-Savarenam ir liela ietekme uz gastronomijas attīstību — gan kā žanra izveidotājam, gan kā domātājam, kurš saistīja ēdienu ar kultūru un identitāti. Viņa domas iedvesmoja gan kulinārijas aprindas, gan literātus un filozofus, un mūsdienu ēdiena rakstnieki bieži atsaucas uz viņa aforismiem. Viņa "Physiologie du goût" joprojām tiek lasīta un citēta visā pasaulē.
Brillat-Savarin siers
Vēl viena Brillat-Savarena mantojuma liecība ir tāda pati nosaukuma siers — Brillat-Savarin sieru, kas radies Francijā un tiek asociēts ar bagātīgu, krēmīgu tekstūru un augstu tauku saturu. Siers tika nosaukts viņa godā, atspoguļojot saikni starp viņa vārdu un tēlu kā izcilam garšu un kulinārijas baudu cienītājam.
Pēcnācēji un mūsdienu nozīme
Brillat-Savarenam piedēvē ideju, ka gastronomija var būt gan prieka avots, gan objekts nopietnai analīzei. Mūsdienu šefpavāri, pārtikas kritiķi un kulinārijas vēsturnieki turpina atsaukties uz viņa darbu, meklējot iedvesmu ēdiena filozofijai, ēdienkartes koncepcijai un galda kultūras normām. Viņa uzsvars uz izcilu izejvielu kvalitāti un saprātīgu baudu joprojām ir svarīgs mūsdienu gastronomijas diskursā.
Izlasāmai literatūrai
Ja vēlaties iepazīties ar Brillat-Savarena domām pilnībā, ieteicams izlasīt oriģinālo darbu "Physiologie du goût" (latviskos izdevumus un tulkojumus meklēt grāmatnīcās vai bibliotēkās). Tur atradīsiet gan eseju krājumu, gan daudz aforismu, kas precīzi raksturo viņa redzējumu par ēdienu, sabiedrību un labu dzīvi.
Brillē-Savarēna krūšutēls Belē, Francijā.
Biogrāfija
Brillē-Savarēns dzimis Belē pilsētā Ainā, kur Ronas upe atdalīja Franciju no Savojas. Viņš studēja jurisprudenci, ķīmiju un medicīnu Dižonā un praktizēja savā dzimtajā pilsētā. Dzimis kā Žans Antelms Briljē, bet pieņēma savu otro uzvārdu, jo tante vārdā Savarēns atstāja viņam visu savu īpašumu ar nosacījumu, ka viņš pieņems viņas vārdu. 1789. gadā, sākoties Franču revolūcijai, viņš tika nosūtīts kā deputāts uz Ģenerālo pilnsapulci, kas drīz kļuva par Nacionālo Satversmes sapulci, un kļuva pazīstams ar dažām savām runām, īpaši ar vienu, kurā atbalstīja nāvessodu. Viņš atgriezās Belē un gadu bija ievēlēts par mēru. Vēlākā revolūcijas posmā par viņa galvu tika izsludināta prēmija, un viņš sākumā meklēja politisko patvērumu Šveicē. Vēlāk viņš pārcēlās uz Holandi un pēc tam uz jaunatklātajām Amerikas Savienotajām Valstīm, kur trīs gadus dzīvoja Bostonā, Ņujorkā, Filadelfijā un Hartfordā, pārtiekot no ienākumiem, kas gūti, sniedzot franču valodas un vijoļspēles stundas. Kādu laiku viņš bija pirmā vijole Parka teātrī Ņujorkā.
1797. gadā viņš atgriezās Francijā direktoriāta vadībā un ieguva tiesneša amatu, kuru ieņēma līdz mūža galam, - Kasācijas tiesas tiesneša amatu. Viņš publicēja vairākus darbus par tiesībām un politisko ekonomiju. Viņš palika vecpuisis, bet mīlestību uzskatīja par sesto maņu: viņa uzraksts Fiziognomijas viņa skaistajai māsīcai Žuljetei Rekamjē skan šādi.
"Madam, laipni pieņemiet un laipni lasiet veca cilvēka darbu. Tas ir cieņas apliecinājums draudzībai, kas aizsākās jūsu bērnībā, un, iespējams, vēl sirsnīgāku jūtu veltījums... Kā es varu pateikt? Manā vecumā cilvēks vairs neuzdrošinās iztaujāt savu sirdi."
Viņa slavenais darbs "Garšas fizioloģija" (Physiologie du goût) tika publicēts 1825. gada decembrī, divus mēnešus pirms viņa nāves. Pilns nosaukums ir Physiologie du Goût, ou Méditations de Gastronomie Transcendante; ouvrage théorique, historique et à l'ordre du jour, dédié aux Gastronomes parisiens, par un Professeur, membre de plusieurs sociétés littéraires et savantes. " Grāmata nav iznākusi kopš tās pirmās izdošanas neilgi pirms Brillat-Savarin nāves. Tās ievērojamāko tulkojumu angļu valodā veica pārtikas rakstnieks un kritiķis M. F. K. Fišers, kurš atzīmēja: "Es uzskatu sevi par svētītu tulkotāju vidū." Viņas tulkojums pirmo reizi tika publicēts 1949. gadā. Epikūra filozofija slēpjas katras lapas aizmugurē; Brillat-Savarins bija apmierināts ar visvienkāršāko maltīti, ja vien tā bija meistarīgi izpildīta:
Cilvēki, kas cieš no gremošanas traucējumiem vai iereibuši, pilnīgi nezina patiesos ēšanas un dzeršanas principus.
Franču gastronoma Žana Antelma Briljē-Savarēna (Jean Anthelme Brillat-Savarin, 1755-1826) grāmatas "La Physiologie du Goût" ("Garšas fizioloģija") titullapa ar autora portretu. Izdevums 1848. gadā.
Citāti
- Viņš salīdzināja pēcgaršu, ēdiena smaržu vai aromātu ar mūzikas enharmoniju (Meditācija ii): "ja nebūtu smaržas, kas jūtama mutes aizmugurē, garšas sajūta būtu tikai strupa un nepilnīga."
- Brillat-Savarēns, ka viņš ir kaislīgs siera cienītājs, atzīmēja: "Deserts bez siera ir kā skaista sieviete tikai ar vienu aci."
- "Jauna trauka atklāšana cilvēcei sagādā lielāku laimi nekā jaunas zvaigznes atklāšana."
- "Pastāsti man, ko tu ēd, un es tev pateikšu, kas tu esi."
- "Kādam vīram, kurš mīlēja vīnu, pēc vakariņām desertā piedāvāja vīnogas. "Liels paldies," viņš sacīja, atgrūzdams šķīvi malā, "es neesmu pieradis vīnu dzert tabletēs.""
- "Uzņemt viesus nozīmē rūpēties par viņu laimi visu laiku, kamēr viņi atrodas zem jūsu jumta.""
- "Pavārmāksla ir viena no senākajām mākslām, kas mums ir sniegusi vissvarīgāko pakalpojumu pilsoniskajā dzīvē."
- "Galda prieks pieder visiem laikmetiem, visiem apstākļiem, visām valstīm un apgabaliem; tas sajaucas ar visiem pārējiem priekiem un beidzot paliek, lai mierinātu mūs par to aiziešanu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Žans Antelms Briljē-Savarēns (Jean Anthelme Brillat-Savarin)?
A: Žans Antelms Brilē-Savarēns bija franču jurists un politiķis, kurš bija slavens kā epikūrnieks un gastronoms.
Q: Kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis 1755. gada 1. aprīlī Bellejā, Ainā.
J: Kāds ir slavenais viņam piedēvētais citāts?
A: Viņam piedēvētais slavenais citāts ir: "Pastāsti man, ko tu ēd, un es tev pateikšu, kas tu esi".
J: Kāds siera veids ir nosaukts viņa vārdā?
A: Viņa vārdā ir nosaukts Normandijas siers - Brillat-Savarin siers.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 1826. gada 2. februārī Parīzē.
J: Kā viņš kļuva slavens?
A: Viņš kļuva slavens kā epikīrs un gastronoms.
J: Kas par viņu rakstīja un faktiski izveidoja visu gastronomiskās esejas žanru?
A: Grimods un Brillat-Savarēns rakstīja viens par otru un faktiski izveidoja visu gastronomiskās esejas žanru.
Meklēt