Langstons Hjūzs (Langston Hughes, 1902. gada 1. februāris — 1967. gada 22. maijs) bija amerikāņu dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs un īsstāstu autors. Hjūzs bija viens no rakstniekiem un māksliniekiem, kuru daiļradi dēvēja par Harlemas renesansi, un viņš kļuva par vienu no pazīstamākajām balsīm afroamerikāņu literatūrā 20. gadsimta pirmajā pusē.

Hjūzs uzauga kā nabadzīgs zēns no Misūri. Viņa senči bija afrikāņu pēcnācēji, kas pirmsākumos tika atvesti uz Ameriku kā vergi. Tā laika valodā afroamerikāņus bieži apzīmēja ar terminu "negro", kas mūsdienās vairs netiek lietots, jo tas tiek uzskatīts par aizskarošu. Lai gan daudziem melnādainajiem amerikāņiem saikne ar Āfriku laika gaitā bija izplūdusi, tā ietekmēja viņu kultūru un īpaši mūziku. Hjūzs bija neparasts savā laikā arī tāpēc, ka ceļoja uz Rietumāfriku un citām pasaules daļām, lai labāk izprastu savu izcelsmi un kultūru. Ar saviem dzejoļiem, lugām un stāstiem viņš palīdzēja melnādainajiem amerikāņiem redzēt sevi kā daļu no plašākas kultūras kopienas, un viņa radošais darbs veicināja to, ka daudzi sāka runāt par afroamerikāņu identitāti ar lepnumu.

Agrīnā dzīve un izglītība

Langstons Hjūzs dzimis Džoplinā (Joplin), Misūri štatā. Bērnību viņš pavadīja dažādās vietās, ieskaitot Lautensu un Klīvlendu. Pusaudža gados viņš studēja Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, kur nonāca Harlemas kultūras apritē. Pēc ceļojumiem kā jūrnieks un dažādiem darbiem Hjūzs turpināja izglītību un 1929. gadā ieguva grādu Lincoln University (Pensilvānijā).

Literārais stils un galvenās tēmas

Hjūza dzejā bieži skanēja džeza un blues ritmi, valoda bija tuvāka runātai ikdienas leksikai — viņš izmantoja tautas balss, sarunvalodu un afrikāņu izcelsmes attēlojumu, lai paustu gan sāpes, gan humora izjūtu. Galvenās tēmas:

  • rasu nevienlīdzība un cīņa pret diskrimināciju;
  • melnādainās kopienas ikdienas dzīve un lepnums par savu identitāti;
  • darba ļaudis, ekonomiskās grūtības un cerība;
  • mūzikas, īpaši džeza un blues, ietekme uz literāro formu.

Galvenie darbi

Hjūzs publicēja gan dzeju, gan prozu, dramatisku un eseistisku darbu. Starp nozīmīgākajiem ir:

  • "The Negro Speaks of Rivers" (1921) — viens no agrīnākajiem un pazīstamākajiem dzejoļiem, kas pirmoreiz iznāca žurnālā The Crisis;
  • The Weary Blues (1926) — dzejoļu krājums, kas nostiprināja viņa slavu Harlemas renesanses laikā;
  • Not Without Laughter (1930) — romāns, kas attēlo melnādainās ģimenes dzīvi Midwestern štatos;
  • The Ways of White Folks (stāstu krājums) un luga Mulatto — darbi, kas aplūko rases attiecības un sociālo spriedzi;
  • esejas, romāni, bērnu grāmatas un lugas, kas parāda viņa plašo radošo diapazonu.

Sabiedriskais darbs, ietekme un mantojums

Hjūzs ne tikai rakstīja, bet arī aktīvi iesaistījās literārajā dzīvē, atbalstot jaunus rakstniekus un cenšoties padarīt afroamerikāņu pieredzi redzamu plašākai auditorijai. Viņa darbi ietekmēja gan literatūru, gan mūziku un vizuālās mākslas, un viņš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Harlemas renesanses kultūras līderiem. Daudzi vēlākie dzejnieki un prozaiķi — gan afroamerikāņu, gan citu izcelsmju — min Hjūzu kā iedvesmas avotu.

Langstons Hjūzs nomira 1967. gadā, taču viņa darbi un idejas turpina iedvesmot lasītājus un rakstniekus visā pasaulē. Viņa spējas apvienot mūzikas ritmus ar tiešu sociālu vēstījumu padara viņa radošo mantojumu par svarīgu 20. gadsimta amerikāņu literatūras daļu.