LZ 129 Hindenburg bija liels vācu dirižablis, kas tika uzbūvēts 1936. gadā. To nosauca par godu vācu feldmaršalam un valstsvīram Paulam fon Hindenburgam. Šādus dirižabļus sauc par Cepelīniem. Kopā ar citu Cepelīnu LZ 130 Graf Zeppelin tas bija lielākais dirižablis pasaulē tā uzbūvēšanas laikā. Hindenburg būvēja firmā Luftschiffbau Zeppelin Friedrichshafen, to projektēja speciālistu komanda, un pirmais lidojums notika 1936. gada martā.

Zeppelin ieguva lielu publicitāti un kļuva ļoti slaveni. Bokseris Makss Šmēlings ar to lidoja atpakaļ uz Vāciju pēc uzvaras pār Džo Luisu Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas bija klāt arī 1936. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, kas notika Berlīnē. Šī uzmanība bija daļa no Zeppelin kompānijas plāna piedāvāt savu dirižabļu floti transatlantiskai satiksmei. Hindenburg kursēja regulāros transatlantiskos reisos starp Vāciju un ASV (galvenais galamērķis — Lakehurst, Ņūdžersija) un arī reģionālajos reisos uz Dienvidameriku, piedāvājot greznu iekšējo aprīkojumu ar ēdamzāli, atpūtas telpām un kabīnēm pasažieriem.

Tehniskie dati un konstrukcija

  • Garums: aptuveni 245 metri.
  • Diametrs: ap 41 metri.
  • Gāzes tilpums: aptuveni 200 000 m³ (hidrogēns — tā bija galvenā pacelšanas gāze, jo helijs Vācijai tolaik nebija pieejams eksportam).
  • Rāmis: alumīnija sakausējums (duralumīnijs) karkass, pārklāts ar auduma apvalku, kas bija apstrādāts ar ķīmiskām vielām.
  • Kapacitāte: greznas pasažieru kajītes — līdz vairākiem desmitiem pasažieru (aptuveni līdz ~72 atkarībā no konfigurācijas) un liela apkalpe.
  • Īpašības: ērta iekārta, ēdamzāles, atpūtas telpas, pieejami transatlantiski reisi.

Ekspluatācija un slava

Hindenburg bija tehnoloģiski iespaidīgs sava laika pasažieru transporta līdzeklis. Tā lidojumi piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, un dirižablim bieži piešķīra propagandisku nozīmi 1930. gadu Vācijā. Papildus transatlantiskajiem reisem Hindenburg piedāvāja arī promenerācijas un demonstrācijas lidojumus, kļūstot par simbolu gan sasniegumiem aviācijā, gan laikmeta ambīcijām.

Traģēdija 1937. gada maijā

Hindenburg visplašāk tiek atcerēts pēc traģiskās ugunsnelaimes 1937. gada 6. maijā, kad dirižablis, mēģinot nosēsties Lakehurst aviobāzē, aizdegās un strauji sagruva. Notikums tiešraidē un radio pārraidē tika fiksēts ar dramatisku komentāru — Herbert Morrison slavens izsaukums "Oh, the humanity!" vēlāk kļuva par traģēdijas simbolu. Šajā katastrofā gāja bojā 36 cilvēki; ievērojami daudzi nodarbojās arī ar izdzīvošanu un ārstēšanu.

Ugunsnelaimes cēloņi joprojām tiek pētīti un par tiem diskutē. Plaši pieņemtā skaidrojuma versija norāda uz hidrogēna noplūdi un aizdegšanos, kuru varēja pastiprināt auduma pārklājuma un koris ar viegli uzliesmojošām vielām vai statiskā elektrība. Katastrofa dramatiski samazināja sabiedrības uzticību dirižabliem kā drošam pasažieru transportam, un tā būtiski paātrināja pasažieru dirižabļu ekspluatācijas beigšanos.

Mantojums

Hindenburg traģēdija atstāja dziļu nospiedumu gan tehniskajā vēsturē, gan kultūrā — tā ir bieži minēta kā piemērs riskam, kas saistīts ar viegli uzliesmojošām gāzēm un ar drošības standartiem aviācijā. Mūsdienās Hindenburg un citas Cepelīnu ēras ierīces tiek izstādītas un pētītas muzejos, piemēram, Zeppelin muzejos Vācijā, kur apmeklētāji var iepazīties gan ar tehniskajiem risinājumiem, gan ar vēsturisko kontekstu.