Artūrs Rubinšteins (1887. gada 28. janvāris — 1982. gada 20. decembris) bija poļu izcelsmes amerikāņu pianists, kurš izpelnījās plašu starptautisku atzinību par savu muzikālo temperamentu, skanējuma tīrību un izcilu Šopēna interpretāciju — daudzus viņu uzskata par izcilāko Šopēna mūzikas atskaņotāju 20. gadsimtā. Viņa skatuves karjera ilga vairāk nekā astoņus gadu desmitus, un viņš atstāja plašu ierakstu mantojumu.
Rubinšteins dzimis Lodzā, Polijā, ebreju ģimenē kā jaunākais bērns. Viņa tēvs bija bagāts fabrikas īpašnieks, un ģimenes apstākļi deva iespēju jaunajam Artūram saņemt agrīnu mūzikas izglītību. Lai gan ir dažādas vārda formas (piem., Artūrs, Arthur vai Arturo), ierakstos un afišās Rietumos viņa vārds parādījies vairākās variācijās; ASV impresārijs Sols Huroks ietekmēja arī tā lietojumu koncertreklāmās.
Rubinšteins sāka mācīties klavierspēli jau ļoti agri — tiek ziņots, ka viņš spēlēja no apmēram divu gadu vecuma; formālākas studijas turpinājās Varšavā, un astoņu gadu vecumā viņš devās uz Berlīni, kur turpināja izglītību. Berlīnē viņš kā jauns pianists debitēja 1898. gadā, un 1906. gadā jau sniedza savu pirmo nozīmīgo koncertu Karnegija zālē (Carnegie Hall) Ņujorkā, kas bija nozīmīgs solis viņa starptautiskajā karjerā.
Karjera, repertuārs un ieraksti
Visu mūžu Rubinšteins bija slavens kā solists, biežiā koncertbiedrs un klavierkoncertu izpildītājs, kā arī kā kamermūziķis. Viņa repertuārs bija plašs — tajā iekļāvojās klasiskā un romantiskā mūzika, ar īpašu akcentu uz Šopēnu, taču viņš regulāri atskaņoja arī citus nozīmīgus autorus. Rubinšteins bija ļoti pieprasīts visā pasaulē, veica plašas koncerttūres un atstāja bagātīgu ierakstu mantojumu, kas joprojām tiek augstu vērtēts mūzikas cienītāju un kritiķu vidū.
Viņa spēles stils izcēlās ar muzikālu dzeju, elastīgu frazējumu un dabisku ritmisko jutību, kas ļāva viņa Šopēna interpretācijām šķist izteiksmīgām un personiskām. Rubinšteins arī piedalījās daudzos kamermūzikas projektos un sadarbojās ar citām pazīstamām personībām klasiskās mūzikas pasaulē.
Personīgā dzīve, atzinības un vēlākie gadi
Rubinšteins 1946. gadā naturalizējās par ASV pilsoni, un viņa starptautiskā karjera turpinājās visā 20. gadsimtā. Viņš saņēma daudz apbalvojumu un augstu atzinību gan no publikas, gan no muzikālajām institūcijām. Bez koncertdarbības viņš atstāja arī rakstisku liecību par savu dzīvi un uzskatiem par mūziku, kas interesentiem sniedz dziļāku ieskatu viņa personībā un mākslā.
Astoņdesmit deviņu gadu vecumā Rubinšteins nostājās aiz matu malas no skatuves (savā karjerā viņš ilgi turējās kā aktīvs solists), un 1982. gada 20. decembrī viņš mira Ženēvā, Šveicē, deviņdesmit piecu gadu vecumā. Viņa ķermenis tika kremēts. Pirmajā nāves gadadienā viņa pelni tika apglabāti Jeruzalemē - kā norādīts viņa testamentā - zemes gabalā, ko tagad dēvē par "Rubinšteina mežu" ar skatu uz Jeruzalemes mežu.
Rubinšteins tiek atcerēts kā viena no 20. gadsimta izcilākajām pianisma personībām — mākslinieks, kurš ar savu interpretāciju dziļumu un siltumu iedvesmoja klausītājus visā pasaulē un atstāja nenovērtējamu mantojumu klasiskās mūzikas izpildījumā.
