Mēdeja — grieķu mitoloģijas burve, Jāsona sieva un traģiskā atriebēja

Mēdeja — grieķu mitoloģijas burve, Jāsona sieva un traģiskā atriebēja; spēcīga un pretrunīga varone argonautu leģendās un antīkajās traģēdijās.

Grieķu mitoloģijā Mēdeja (/mɪˈdiːə/; grieķu: Μήδεια, Mēdeia, gruzīnu: მედეა, Medea) ir grieķu mitoloģijas burve. Viņa bija Kolhīdas ķēniņa Ēta meita, Circes māsasmeita, saules dieva Heliosa mazmeita. Viņa bija precējusies ar varoni Jāsonu, un viņai ar viņu bija divi bērni - Mermeros un Fēra. Eiripīda lugā "Mēdeja" Jāsons pamet Mēdeju, kad Korintas ķēniņš Kreons viņam piedāvā savu meitu Glaucu. Izrādē stāstīts, ka Mēdeja atriebj vīra nodevību, nogalinot viņu bērnus.

Mīti par Jāsonu tiek interpretēti kā daļa no mītu grupas, kas stāsta par to, kā tālā varoņlaikmeta hellēni pirms Trojas kara saskārās ar pirmsgrieķu "Pelasģu" kultūru izaicinājumiem kontinentālajā Grieķijā, Egejas jūrā un Anatolijā. Jāsons, Persejs, Tesejs un galvenokārt Hērakls ir tēli, kas atrodas uz sliekšņa starp veco šamaņu un zemes dievību pasauli un jauno bronzas laikmeta grieķu dzīvesveidu.

Mēdeja figurē mītā par Jāsonu un argonautiem, kas vislabāk zināms no vēlās literārās versijas, kuru 3. gadsimtā p. m. ē. izstrādāja Apolonijs no Rodas un sauca par Argonautiku. Tomēr, neraugoties uz tās pašapziņu un pētīto arhaisko leksiku, vēlā eposa pamatā bija ļoti seni, izkliedēti materiāli. Lielākajā daļā stāstu Mēdeja ir pazīstama kā burve un bieži tiek attēlota kā dievietes Hekates priesteriene vai ragana. Mīts par Jāsonu un Mēdeju ir ļoti vecs, sākotnēji tas tapis aptuveni laikā, kad Hēsiods rakstīja Teogoniju. Tas bija zināms Mazās Ilijas, kas ir daļa no eposu cikla, autoram.

Izcelsme, ģimene un raksturs

Mēdeja bieži tiek raksturota kā ārējā — gan ģeogrāfiski (kolhīdiete, kas nāk no tālām, brīnumainām zemēm), gan kultūras ziņā (burve, priesteriene Hekatei). Viņas izcelsme — Ēta meitas un Heliosa mazmazmeitas statusa kombinācija — norāda uz savienojumu starp dievišķo un šamanisko spēku tradīciju. Klasiskajos avotos viņa ir vienlaikus aizraujoša, grēcīga, gudra un bīstama; literatūrā Mēdeja simbolizē spēcīgu sievieti, kuras rīcība izaicina sabiedrības normas.

Loma Argonautu stāstā

Argonautikas un citi mīti apraksta Mēdeju kā Jāsona sabiedroto, kura, aizrauta ar mīlestību pret viņu (bieži dievišķas iejaukšanās rezultātā), palīdz varonim iegūt Zelta ādu. Viņas palīdzība ietver burvestības, rituālus un padomus — piemēram, iedodot Jāsonam zāles, kas pasargā no ugunskuras vai padara viņu nedalāmu pret briesmām. Lai nodrošinātu bēgšanu, dažās versijās viņa nogalina savu brāli Absirtu (vai Abant) un izkliedē drupas, lai maldinātu sekotājus; citos stāstos brālis tiek nogalināts citādi vai pat nogalināts pretēji Mēdejas gribai. Pēc veiksmīgas bēgšanas Mēdeja un Jāsons ilgstoši mitinās kopā, bet viņu savienība vēlāk izjūk.

Eiripīda traģēdija un atriebība

Eiripīda traģēdijā "Mēdeja" tiek attēlota spēcīga, racionāli aprēķinoša, bet arī emocionāli satricināta sieviete, kuras mīlestība tiek nodevīga iznīcināta. Tajā Jāsons pamet viņu, lai apprecētu Korintas ķēniņa Ķreona meitu Glaucu. Mēdeja izstrādā dramatisku atriebību: viņa sūta Glaucai indētu tērpu (vai krānu) un nokauj Ķreonu; vispretrunīgākā un visbēdīgākā rīcība — bērnu nogalināšana — tiek attēlota kā viņas galvenā atriebības darbība. Avotos ir dažādas versijas: dažos tekstos bērnu slepkavība tiek piedēvēta Mēdejai, citos bērni tiek nogalināti vai pazuduši citā ceļā (piem., tiek nogalināti kreisie spēki vai vietējie iedzīvotāji).

Avoti un varianti

• Apolonija Argonautika (3. gs. p. m. ē.) sniedz detalizētu eposa versiju, kur Mēdeja palīdz Jāsonam ar burvestībām un bēgšanu.
• Eiripīda traģēdija (5. gs. p. m. ē.) koncentrējas uz ētisko un psiholoģisko aspektu — nodevību un atriebību.
• Vēl citās versijās (Pindars, Hēsiods, Apollodors u. c.) parādās atšķirīgi motīvi: Mēdejas laulības vēlāk ar Aegeju Atēnās, viņas atgriešanās Kolhidā vai bērnu liktenis, kas dažkārt tiek attiecināts uz korintiešiem.

Motīvi un interpretācijas

Mēdejas stāsts tiek plaši interpretēts kā stāsts par:

• kultūru un dzimumu konfliktu — svešzemnieces un vietējās sabiedrības sadursme;
• mīlestību, nodevību un tiesību uz atriebību;
• varas un zināšanu bīstamību — burvestību un zināšanu izmantošana privātai atriebībai;
• tēla pāreju starp dievišķo/primitīvo (šamaņu) un civilizēto pasauli.

Attēlojums mākslā un mūsdienu kultūrā

Mēdeja ir bijusi populārs motīvs antīkajā keramikā, glezniecībā un literatūrā, kā arī modernākos darbos — lugās, operās, romānos un filmās. Viņas tēls tiek izmantots, lai pētītu sievietes dusmas, morāles robežas un sabiedrības reakcijas uz ārkārtēju vardarbību. Eiripīda Mēdeja turpina iedvesmot dramatizācijas un diskusijas par stāsta ētiku un cilvēka rīcības robežām.

Kopsavilkums

Mēdeja ir daudzslāņains mitoloģisks tēls: burve, priesteriene, mīļotā, māte un atriebēja. Viņas stāsts — no palīdzības Jāsonam līdz ārkārtīgai atriebībai — palicis par vienu no spēcīgākajiem un diskutētākajiem antīkās pasaules mītiem, kas arī mūsdienās turpina raisīt pētījumus par dzimumu, kultūru un varu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Mēdeja grieķu mitoloģijā?

J: Ar ko Medeja apprecējās?

Jautājums: Cik bērnu Medei bija ar Jāsonu?

J: Par ko ir Eiripīda luga "Mēdeja"?

J: Kā tiek interpretēti mīti par Jāsonu?

J: Kas ir zināms par mītu par Jāsonu un Mēdeju?

J: Kā Medeja bieži tiek attēlota stāstos?

Meklēt pēc burta