Purva bļodspīles
Purva bļodspīles ir zivju suga. Tās ir daļa no zivju dzimtas, kas pazīstama kā gobiju dzimtas zivis. Tās ir abinieces: tās var izmantot krūšu spuras, lai "staigātu" pa sauszemi. Tās ir pielāgojušās starpplūdmaiņu biotopiem. Tās ir vietas, kur okeāna plūdmaiņas ieplūst un izplūst. Lielākā daļa zivju, kas dzīvo šajos biotopos, slēpjas zem slapjām jūras aļģēm vai paisuma un bēguma baseinos, lai paliktu mitras vai slapjas, kad plūdmaiņa beidzas. Bļodspīles ir aktīvas, kad tās atrodas ārpus ūdens. Tās ēd un mijiedarbojas cita ar citu. Tās aizstāv savas teritorijas.
Purvainās plēves ir sastopamas tropu, subtropu un mērenā klimata joslās. Tās dzīvo Indoklusā okeāna un Āfrikas Atlantijas okeāna piekrastes tuvumā.
Pielāgojumi
Dūņsvārces daudzējādā ziņā atšķiras no savām radniecīgajām sugām - gobijām. Gobiji dzīvo tikai jūrā, bet dubļu dzelkņi dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī. Tās ir daudz pielāgojušās dzīvei uz sauszemes. Tās ir šādas:
- Anatomiskie (ķermeņa) un uzvedības pielāgojumi ļauj tiem labāk pārvietoties pa sauszemi un ūdeni. Šīs zivis izmanto spuras, lai pārvietotos lēcienos. No tā arī cēlies to nosaukums - "dubļsikspārnis". Tās var arī pagriezt savu spēcīgo ķermeni, lai lēktu gaisā līdz pat 2 pēdām (60 cm).
- Purvaino gliemežvāki var elpot caur ādu un mutes gļotādu (gļotādu) un rīkles gļotādu (rīkles gļotādu). Tās to var darīt tikai tad, kad ir mitras. Tas nozīmē, ka dubļu plīvurpūces var dzīvot tikai mitrās vietās.
Šis elpošanas veids ir līdzīgs tam, kā elpo abinieki. To sauc par ādas elpošanu. Vēl viena svarīga adaptācija, kas palīdz elpot ārpus ūdens, ir paplašinātās žaunu kameras. Tās tur saglabā gaisa burbuļus. Kad zivs atrodas virs ūdens, šīs lielās žaunu kameras cieši aizveras. Tas saglabā mitrumu žaunās un ļauj tām darboties. Tās darbojas kā akvalangista cilindri. Tie nodrošina skābekli elpošanai arī uz sauszemes.
- Tās izrok dziļas alas mīkstos nogulumos vai okeāna vai ezera dibenā. Tas ļauj zivīm termoregulēt jeb uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru. Tās var arī izvairīties no okeāna plēsējiem paisuma un bēguma laikā, kad tās ierokas zem ūdens. Šajās nārstos tās arī dēj olas.
Pat tad, kad to nārsts ir zem ūdens, dubļu ķērpjiem tā iekšpusē ir gaisa kabata. Tas ļauj tiem elpot, ja ūdenī ir maz skābekļa.
Mudskipper
Periophthalmus gracilis, dubļu ķemmīšgliemezis. Tas dzīvo no Malaizijas līdz Austrālijas ziemeļiem.
Sugas
Periophthalmus ģints (tuvu radniecīgu sugu grupa) ir visdaudzveidīgākā un visplašāk izplatītā dūņu ķemmīšgliemežu grupa. Pastāv astoņpadsmit dažādi veidi. Periophthalmus argentilineatus ir viena no visizplatītākajām un pazīstamākajām sugām. Tā sastopama mangrovju ekosistēmās un dubļainajās platībās Austrumāfrikā un Madagaskarā uz austrumiem no Bengālijas Sundarbāna, Dienvidaustrumāzijā līdz pat Austrālijas ziemeļiem, Ķīnas dienvidaustrumos un Japānas dienvidos, kā arī Samoa un Tongas salās. Tā izaug līdz aptuveni 9,5 cm garai zivij, un tā ir gaļēdājs oportūnistisks barotājs, kas nozīmē, ka tā apēd visu, kas tai gadās pa rokai. Tā barojas ar sīku barību, piemēram, nelieliem krabjiem un citiem posmkājiem. Cita suga, Periophthalmus barbarus, ir vienīgā zivjērgliemezis, kas dzīvo Āfrikas rietumu piekrastes apgabalos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dubļu vulkāni?
A.: Purva bļodspīles ir zivju suga, kas var izmantot krūšu spuras, lai "staigātu" pa sauszemi.
Q: Kurai zivju saimei pieder dūņu ķemmīšgliemezis?
A: Purva bļodspuru zivis ir daļa no zivju dzimtas, kas pazīstama kā gobiju dzimtas zivis.
J: Ko nozīmē, kad saka, ka dubļzivis ir abinieces?
A: Tas nozīmē, ka dubļpīles var izdzīvot gan ūdenī, gan uz sauszemes.
J: Kur sastopamas dūņsvārces?
A: Purva bļodspuru zivis ir sastopamas tropu, subtropu un mērenā klimata joslās. Tās dzīvo Indoklusā okeāna un Āfrikas Atlantijas okeāna piekrastes tuvumā.
J: Kā lielākā daļa zivju, kas dzīvo starpplūdmaiņu biotopos, izdzīvo, kad plūdmaiņa beidzas?
A: Lielākā daļa zivju, kas dzīvo starpplūdmaiņu biotopos, slēpjas zem slapjām jūras aļģēm vai paisuma un bēguma baseinos, lai paliktu mitras vai slapjas, kad plūdmaiņa beidzas.
J: Ko dara dūņu ķemmīšgliemeži, kad tie ir ārpus ūdens?
A: Kad bļodspīles ir ārpus ūdens, tās ir aktīvas. Tās ēd un mijiedarbojas cita ar citu, kā arī aizstāv savu teritoriju.
J: Kādiem biotopiem ir pielāgojušās dūņu plīvurpūces?
A: Purva bļodspārņi ir pielāgojušies starpplūdmaiņu biotopiem, t. i., vietām, kur okeāna plūdmaiņas ieplūst un izplūst.
