Purva bļodspīles — abinieces gobiju suga, kas dzīvo starp plūdmaiņām
Purva bļodspīles — unikāla abinieces gobiju suga, kas staigā pa sauszemi starp plūdmaiņām. Iepazīsti tās uzvedību, pielāgošanos un dzīvesvietas Indoklusa un Atlantikas piekrastēs.
Purva bļodspīles ir gobiju dzimtas zivju suga, kas izceļas ar amfibiālām uzvedības īpašībām — tās spēj īslaicīgi uzturēties ārpus ūdens un pārvietoties pa sauszemi, izmantojot savas krūšu spuras kā "kājām". Šīs zivis ir labi pielāgojušās dzīvei starpplūdmaiņu biotopiem, kur ūdens līmenis mainās atkarībā no plūdmaiņām. Šie biotopi veidojas vietās, kur okeāna plūdmaiņas ieplūst un izplūst, radot paisumu un bēgumu zonu ar seklām bedrēm, seklām lagūnām un jūras aļģu paklājiem.
Uzvedība un fizioloģija
Purva bļodspīles bieži ir aktīvas arī tad, kad tās atrodas ārpus ūdens — tām ir iespēja elpot skābekli no gaisa un mitras virsmas, izmantojot gan žaunas, gan īpašas gļotādu virsmas. Tās meklē barību, mijiedarbojas savā starpā un aizstāv savas teritorijas. Lai saglabātu mitrumu un izvairītos no izžūšanas, tās slēpjas zem jūras aļģēm vai paliek paisuma un bēguma baseinos un citos mitros slēptuvēs, līdz plūdmaiņa atgriežas.
Barība un ekoloģiskā loma
Purva bļodspīles barojas ar maziem bezmugurkaulniekiem — tām priekšroka bieži ir mazajiem vēžveidīgajiem, tārpiem, gliemenēm un reizēm maziem zivju mazuļiem. Tādējādi tās ir svarīga ķēdes saikne starp bentiskajiem kukaiņiem un plēsīgākiem sugas pārstāvjiem (piemēram, putniem un lielākām zivīm), veicinot enerģijas plūsmu piekrastes ekosistēmā.
Izplatība
Purva bļodspīles ir sastopamas tropu, subtropu un mērenā klimata joslās. Tās dzīvo piekrastes ūdeņos un pludmales zonās, īpaši Indoklusā okeāna un Āfrikas Atlantijas okeāna piekrastes tuvumā, kā arī citviet, kur ir piemērotas starpplūdmaiņu joslas.
Vairošanās
Daudzas gobiju sugas, tajā skaitā purva bļodspīles, mājo uz substrāta, kur tēvi vai mātītes ligzdas dējumus sargā līdz mazuļi izšķiļas. Olu daudzums, dējumā esošo olšūnu novietojums un vecāku uzvedība var atšķirties starp sugām, taču teritoriālā aizsardzība un ligzdošanas vietu izvēle ir svarīgas pēcnācēju izdzīvošanai.
Draudi un aizsardzība
Šīs zivis ir jutīgas pret piekrastes biotopu iznīcināšanu — piemēram, piekrastes meliorāciju, piesārņojumu, lielu tūrisma spiedienu un klimata pārmaiņu izraisīto jūras līmeņa un temperatūras svārstībām. Vietējā ietekme var samazināt slēptuves un barības resursus, kas apdraud populācijas ilgtspēju. Dažas sugām potenciāli nepieciešama uzraudzība un aizsardzības pasākumi, lai saglabātu veselas piekrastes kopienas.
Vispārīgi runājot, purva bļodspīles ir interesantas sava adaptīvā dzīvesveida dēļ — tās demonstrē, kā mazs piekrastes organisms var veiksmīgi izmantot gan ūdens, gan mitras sauszemes iespējas, lai sameklētu barību, reproducētos un pārvaldītu teritorijas.
Pielāgojumi
Dūņsvārces daudzējādā ziņā atšķiras no savām radniecīgajām sugām - gobijām. Gobiji dzīvo tikai jūrā, bet dubļu dzelkņi dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī. Tās ir daudz pielāgojušās dzīvei uz sauszemes. Tās ir šādas:
- Anatomiskie (ķermeņa) un uzvedības pielāgojumi ļauj tiem labāk pārvietoties pa sauszemi un ūdeni. Šīs zivis izmanto spuras, lai pārvietotos lēcienos. No tā arī cēlies to nosaukums - "dubļsikspārnis". Tās var arī pagriezt savu spēcīgo ķermeni, lai lēktu gaisā līdz pat 2 pēdām (60 cm).
- Purvaino gliemežvāki var elpot caur ādu un mutes gļotādu (gļotādu) un rīkles gļotādu (rīkles gļotādu). Tās to var darīt tikai tad, kad ir mitras. Tas nozīmē, ka dubļu plīvurpūces var dzīvot tikai mitrās vietās.
Šis elpošanas veids ir līdzīgs tam, kā elpo abinieki. To sauc par ādas elpošanu. Vēl viena svarīga adaptācija, kas palīdz elpot ārpus ūdens, ir paplašinātās žaunu kameras. Tās tur saglabā gaisa burbuļus. Kad zivs atrodas virs ūdens, šīs lielās žaunu kameras cieši aizveras. Tas saglabā mitrumu žaunās un ļauj tām darboties. Tās darbojas kā akvalangista cilindri. Tie nodrošina skābekli elpošanai arī uz sauszemes.
- Tās izrok dziļas alas mīkstos nogulumos vai okeāna vai ezera dibenā. Tas ļauj zivīm termoregulēt jeb uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru. Tās var arī izvairīties no okeāna plēsējiem paisuma un bēguma laikā, kad tās ierokas zem ūdens. Šajās nārstos tās arī dēj olas.
Pat tad, kad to nārsts ir zem ūdens, dubļu ķērpjiem tā iekšpusē ir gaisa kabata. Tas ļauj tiem elpot, ja ūdenī ir maz skābekļa.
Mudskipper
Periophthalmus gracilis, dubļu ķemmīšgliemezis. Tas dzīvo no Malaizijas līdz Austrālijas ziemeļiem.
Sugas
Periophthalmus ģints (tuvu radniecīgu sugu grupa) ir visdaudzveidīgākā un visplašāk izplatītā dūņu ķemmīšgliemežu grupa. Pastāv astoņpadsmit dažādi veidi. Periophthalmus argentilineatus ir viena no visizplatītākajām un pazīstamākajām sugām. Tā sastopama mangrovju ekosistēmās un dubļainajās platībās Austrumāfrikā un Madagaskarā uz austrumiem no Bengālijas Sundarbāna, Dienvidaustrumāzijā līdz pat Austrālijas ziemeļiem, Ķīnas dienvidaustrumos un Japānas dienvidos, kā arī Samoa un Tongas salās. Tā izaug līdz aptuveni 9,5 cm garai zivij, un tā ir gaļēdājs oportūnistisks barotājs, kas nozīmē, ka tā apēd visu, kas tai gadās pa rokai. Tā barojas ar sīku barību, piemēram, nelieliem krabjiem un citiem posmkājiem. Cita suga, Periophthalmus barbarus, ir vienīgā zivjērgliemezis, kas dzīvo Āfrikas rietumu piekrastes apgabalos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dubļu vulkāni?
A.: Purva bļodspīles ir zivju suga, kas var izmantot krūšu spuras, lai "staigātu" pa sauszemi.
Q: Kurai zivju saimei pieder dūņu ķemmīšgliemezis?
A: Purva bļodspuru zivis ir daļa no zivju dzimtas, kas pazīstama kā gobiju dzimtas zivis.
J: Ko nozīmē, kad saka, ka dubļzivis ir abinieces?
A: Tas nozīmē, ka dubļpīles var izdzīvot gan ūdenī, gan uz sauszemes.
J: Kur sastopamas dūņsvārces?
A: Purva bļodspuru zivis ir sastopamas tropu, subtropu un mērenā klimata joslās. Tās dzīvo Indoklusā okeāna un Āfrikas Atlantijas okeāna piekrastes tuvumā.
J: Kā lielākā daļa zivju, kas dzīvo starpplūdmaiņu biotopos, izdzīvo, kad plūdmaiņa beidzas?
A: Lielākā daļa zivju, kas dzīvo starpplūdmaiņu biotopos, slēpjas zem slapjām jūras aļģēm vai paisuma un bēguma baseinos, lai paliktu mitras vai slapjas, kad plūdmaiņa beidzas.
J: Ko dara dūņu ķemmīšgliemeži, kad tie ir ārpus ūdens?
A: Kad bļodspīles ir ārpus ūdens, tās ir aktīvas. Tās ēd un mijiedarbojas cita ar citu, kā arī aizstāv savu teritoriju.
J: Kādiem biotopiem ir pielāgojušās dūņu plīvurpūces?
A: Purva bļodspārņi ir pielāgojušies starpplūdmaiņu biotopiem, t. i., vietām, kur okeāna plūdmaiņas ieplūst un izplūst.
Meklēt