Muskmedūns
Muskusmeloni (Cucumis melo) ir melones paveids. Populārs muskusmelonu veids ir kantalūni, bet ir arī citi veidi, piemēram, meduspulkstenīšu melone. To izcelsme ir Persijā (Irānā) un tuvējās valstīs. Tās tika pārvestas uz rietumiem uz Eiropu netālu no Kristus dzimšanas laika. Nosaukums Cantaloupe cēlies no Itālijas pilsētas, kurā tās audzēja: Cantalupo nel Sannio
Muskusmelona nosaukums cēlies no vārdiem "musk", kas persiešu valodā nozīmē "smaržas", un "melone", kas ir franču valodā un cēlies no latīņu valodas vārda melonem (melo akuzatīvā formā - tiešā objekta funkcija teikumā), kas nozīmē "ķirbju auglis".
Vēsture
Muskusmelonu dzimtene ir Irāna, kā arī daļa Indijas un Afganistānas. Pirmo reizi muskusmeloni pieminēti Grieķijā 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Senā ēģiptiešu gleznā ir attēlots auglis, ko daži cilvēki uzskata par muskusmelonu. Mūsu ēras 1. gadsimtā romieši zināja par muskusmelonu, un gan grieķi, gan romieši atklāja, ka to var izmantot kā zāles vai ēst. Aptuveni šajā laikā arī Ķīna uzzināja par muskusmelonu.
Viduslaikos muskusmeloni izplatījās pa Eiropu līdz pat Spānijai, un 1494. gadā Kristofors Kolumbs to sēklas atveda uz Karību jūras reģionu. gadsimta 1600. gados to visā Ziemeļamerikā audzēja spāņi, angļi un Amerikas pamatiedzīvotāji. Līdz 1650. gadam muskusmelonus sāka audzēt Brazīlijā.
Garša
Muskusmelonu garša var būt ļoti atšķirīga atkarībā no katra augļa: daži ir saldi, bet citi pēc garšas vairāk atgādina gurķu dzimtas radinieku gurķus. Kāds spāņu rakstnieks 1513. gadā par muskusmeloniem teica, ka "labie [muskusmeloni] ir kā labas sievietes, bet sliktie - kā sliktas sievietes". Iespējams, gaidīja, ka visas melones būs saldas, taču, kā jau minēts iepriekš, tas tā nav.
