N-11: Nākamie vienpadsmit valstis — definīcija un loma pasaules ekonomikā

Atklāj N-11 valstu lomu globālajā ekonomikā: izaugsme, investīciju iespējas un nākotnes tirgi, kas mainīs 21. gadsimtu.

Nākamais vienpadsmitnieks (jeb N-11) ir grupa vienpadsmit valstu, kas Goldman Sachs 2005. gadā tika identificētas kā nākotnes ekonomiskā potenciāla kandidātes. Šajā grupā ietilpst Bangladeša, Ēģipte, Indonēzija, Irāna, Irāna, Meksika, Nigērija, Pakistāna, Filipīnas, Dienvidkoreja, Turcija, VjetnamaDienvidkoreja -, kas, pēc Goldman Sachs investīciju bankas teiktā, 21. gadsimtā kopā ar BRICS valstīm var kļūt par vienām no pasaules lielākajām ekonomikām. Banka 2005. gada 12. decembrī izvēlējās šīs valstis, jo tās uzskatīja par perspektīvām vietām, kur ieguldīt naudu, un paredzēja, ka to ekonomikas var ātri augt un bagātināt sabiedrību.

Kas pamato N-11 izvēli?

Galvenie kritēriji, ko Goldman Sachs izmantoja, bija demogrāfiskā struktūra (liels un darbspējīgs iedzīvotāju skaits), straujas urbanizācijas iespējas, pieaugošas ražošanas un eksporta iespējas, dabas resursu bagātība un potenciāls īstenot ekonomiskās reformas. Šie faktori kopā ar salīdzinoši zemām darbaspēka izmaksām un pieaugošu iekšējo pieprasījumu rada priekšnoteikumus ilgtermiņa izaugsmei.

N-11 loma globālajā ekonomikā

N-11 valstis var ietekmēt pasaules ekonomiku vairākos veidos:

• Izaugsmes virzītāji: lielas un strauji augošas ekonomikās notiek investīciju pieplūdums, kas veicina globālo pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem.
• Ražošanas attīstība: daudzas N-11 valstis kļūst par ražošanas centriem vai pakārtotajiem piegādātājiem globālajām vērtību ķēdēm.
• Tirgus paplašināšanās: pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, pieaug arī vietējais patēriņš, kas piesaista ārvalstu uzņēmumus un investīcijas.
• Resursu piegāde: valstis ar bagātīgiem dabas resursiem (piem., Nigērija, Meksika, Indonēzija) ietekmē globālās izejvielu tirgus svārstības.

Izaicinājumi un riski

Lai gan potenciāls ir liels, N-11 valstīm ir arī būtiski izaicinājumi:

• Institucionālās vājības: vāja tiesiskā aizsardzība, korupcija un nestabila politiskā vide var ierobežot investīcijas.
• Infrastruktūras deficīts: ceļi, ostas, enerģētikas tīkli un pilsētas pakalpojumi bieži vien neatbilst straujām attīstības prasībām.
• Sociālās problēmas: nevienlīdzība, zema izglītības līmeņa daļas un veselības aprūpes izaicinājumi var mazināt cilvēkkapitāla potenciālu.
• Ārējie faktori: globālas krīzes, tirdzniecības konflikti vai sankcijas (piem., pret Irānu) var ierobežot izaugsmi.
• Vides jautājumi: klimata izmaiņas, piesārņojums un ilgtspējīgas resursu izmantošanas trūkums var ierobežot attīstību.

Atšķirības starp N-11 un BRICS

BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) ir jau kļuvušas par nozīmīgām globālām spēlētājām. N-11 ir plašāka grupa ar lielāku heterogenitāti: tajā ir gan ļoti ātri augoši eksportētāji (piem., Vjetnama), gan relatīvi attīstītākas ekonomikas (piem., Dienvidkoreja), gan valstis ar smagām institucionālām problēmām. Tādēļ N-11 nepārstāv vienotu bloku, bet gan kopumu ar dažādiem ceļiem un tempumiem uz ekonomisko attīstību.

Ko nozīmē investors un lēmumu pieņēmējam?

Investoriem N-11 piedāvā iespējas un riskus. Labas prakses piemēri ir diversifikācija portfelī, ilgtermiņa skatījums, uzmanība valsts riska faktoriem (politiskā stabilitāte, valūtas svārstības, tiesiskā aizsardzība) un ieguldījumi sektoros ar pievienoto vērtību (tehnoloģijas, ražošana, infrastruktūra). Turklāt būtiski novērtēt arī sociālos un vides riskus, kas var ietekmēt atdevi.

Secinājums

N-11 ir svarīgs koncepts, kas palīdz saprast potenciāli strauji augošas valstis ārpus labi zināmajiem BRICS klāstiem. Katra no šīm valstīm — no Bangladešas līdz Vjetnamai un Nigērijai — piedāvā unikālu kombināciju no priekšrocībām un izaicinājumiem. Lai gan ne visas N-11 valstis obligāti sasniegs ļoti augstu līmeni tajā pašā tempā, kopumā šī grupa norāda uz multipolāru pasaules ekonomikas attīstības iespēju, kas investoriem un politikas veidotājiem prasa uzmanīgu, bet stratēģisku pieeju.

Meklēt pēc burta