Kas ir BRICS? Definīcija, dalībvalstis un vēsture

Uzzini, kas ir BRICS: definīcija, dalībvalstis, vēsture un to loma globālajā ekonomikā — ātra, skaidra pārskata ceļvedis.

BRICS tiek izmantots, lai runātu par Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas valstīm. Daudzi ekonomisti uzskata, ka visas šīs valstis atrodas līdzīgā ekonomiskās attīstības posmā. Kad cilvēki raksta par šīm valstīm, viņi parasti raksta "BRICS" vai "BRICS valstis".

Šo akronīmu izgudroja Džims O'Nīls, ekonomists, kurš strādāja Goldman Sachs. In 2001viņš uzrakstīja rakstu, ko nosauca par "Labākas globālās ekonomikas veidošana BRIC".

Meksika un Dienvidkoreja bija vienīgās citas valstis, kuru ekonomikas ir līdzīgas BRIC valstīm. Taču O'Nīls šīs valstis neiekļāva, jo uzskatīja, ka tās jau ir attīstītākas, jo tās jau ir ESAO dalībvalstis.

Kas ir BRICS — definīcija un mērķi

BRICS ir neoficiāla starptautiska grupa, kuras dalībvalstis apvieno gan liela ekonomiskā apjoma potenciāls, gan augsts iedzīvotāju skaits. Galvenie BRICS mērķi un darbības virzieni ir:

• ekonomiskā sadarbība un tirdzniecības attīstība starp dalībvalstīm;
• finanšu sadarbība, tostarp alternatīvu finanšu instrumentu un institūciju veidošana (piemēram, Jaunattīstības banka);
• politiskā dialoga veicināšana par globālajiem jautājumiem un reģionālajiem konfliktu risinājumiem;
• centieni samazināt atkarību no esošajām starptautiskajām finanšu struktūrām un paplašināt daudzpolaritāti pasaules politikā.

Dalībvalstis un to īss apraksts

BRICS tradicionāli ietver piecas valstis, kas oriģināli tika minētas akronīmā:

• Brazīlija — liela teritorija Dienvidamerikā, ar nozīmīgu lauksaimniecības un izejvielu sektoru;
• Krievija — plaša teritorija ar lieliem energoresursu krājumiem (gāze, nafta);
• Indija — liels iedzīvotāju skaits, ātri augoša pakalpojumu un tehnoloģiju nozare;
• Ķīna — otra lielākā pasaules ekonomika pēc IKP un būtisks rūpniecības un eksporta centrs;
• Dienvidāfrika — vadošā ekonomika Āfrikas rietumu daļā, pievienojās grupai vēlāk, paplašinot BRIC uz BRICS.

Vēsture — no BRIC līdz BRICS

Ideja par BRIC aizsākās 2001. gadā, kad Džims O'Nīls lietoja šo akronīmu, lai aprakstītu valstis ar potenciālu straujiem ekonomiskiem pieaugumiem. Tomēr akronīms pārauga arī politiskā un diplomātiskā sadarbībā. Pāreja no koncepta uz faktisku sadarbību notika pakāpeniski:

• 2006.–2009. gados šīs valstis sāka regulāri komunicēt un rīkot kopīgas sanāksmes, tostarp ārlietu ministru līmenī;
• 2009. gadā tika rīkota pirmā līderu tikšanās, kas nostiprināja formālāku sadarbības modeli;
• 2010. gadā pie grupas tika pievienota Dienvidāfrika, un akronīms kļuva par BRICS;
• 2014. gadā Sanktpēterburgā/Foraltazā (Fortaleza) virzienā tika dibināta Jaunattīstības banka (New Development Bank), lai finansētu infrastruktūras projektus un attīstības iniciatīvas dalībvalstīs.

Institucionālā sadarbība un instrumenti

BRICS nav starptautiska organizācija ar pastāvīgu valdību, tā ir elastīga platforma sadarbībai. Galvenie instrumenti ir:

• gada BRICS samiti valstu līderu līmenī;
• ministru un darba grupu sanāksmes specifiskās jomās (ekonomika, izglītība, veselība, enerģētika u. c.);
• Jaunattīstības banka (New Development Bank) — finansējums infrastruktūras projektiem un attīstībai;
• Rezervju līnija (Contingent Reserve Arrangement), kas paredzēta finanšu stabilitātes atbalstam dalībvalstīs ārkārtas situācijās.

Kritika un ierobežojumi

BRICS efektivitātei ir gan stiprās, gan vājās puses:

• Dalībvalstu ekonomiskie, politiskie un sociālie profili ir ļoti atšķirīgi, kas apgrūtina vienotu politiku;
• konflikti un starptautiskas sankcijas (piem., attiecībā uz Krieviju pēdējos gados) var sarežģīt kopēju darbību;
• daži kritiķi apgalvo, ka BRICS vairāk ir simboliska platforma nekā praktisku risinājumu sniedzējs lielām globālām problēmām;
• spriedze starp dalībvalstu nacionālajām interesēm var ierobežot sadarbības apjomu un ticamību ilgtspējīgiem kopprojektiem.

Kāpēc BRICS ir nozīmīgs globālajā politikā?

BRICS valstis kopā veido ievērojamu daļu pasaules iedzīvotāju un ekonomiskās ražošanas. Sadarbība starp šīm valstīm ietekmē tirdzniecības plūsmas, enerģijas tirgus, starptautiskos finanšu risinājumus un diplomātiskos līdzsvarus. BRICS arī ietekmē diskusijas par globālo pārvaldību un starptautisko institūciju reformu.

Nākotnes perspektīvas

BRICS nākotne būs atkarīga no spējām atrast kopīgas intereses un efektīvi īstenot kopprojektus, kā arī no globālās politiskās situācijas. Potenciālie virzieni:

• dziļāka ekonomiskā integrācija un tirdzniecības instrumentu attīstība;
• jaunu finanšu rīku un tehnoloģiju izmantošana starp dalībvalstīm;
• plašāka sadarbība ilgtspējīgas attīstības, veselības un klimata jomās;
• iespējamā paplašināšanās ar jaunām dalībvalstīm un partnerībām.

Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar laika grafiku ar svarīgākajiem datumiem, diagrammu par ekonomisko rādītāju salīdzinājumu vai īsām profila vēstulēm par katru dalībvalsti.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē BRICS?

J: Kāpēc šīs piecas valstis bieži tiek apvienotas vienā grupā?

J: Kas ir Džims O'Nīls un kāda ir viņa loma termina "BRICS" izveidē?

Jautājums: Kāpēc sākotnējā BRICS akronīmā nebija iekļautas Meksika un Dienvidkoreja?

J: Kāda nozīme ir tam, ka tā ir daļa no ESAO?

J: Kāda ir pašreizējā ekonomiskā situācija BRICS valstīs?

J: Vai ir kādas citas valstis, kas ekonomiskās attīstības ziņā ir līdzīgas BRICS valstīm?

Meklēt pēc burta