Pastinaks (Pastinaca sativa) — sakņu dārzenis, izcelsme un izmantošana

Pastinaks (Pastinaca sativa) — Eirāzijas sakņu dārzenis; izcelsme un izmantošana: saldena ziemas garša, vēsturiska kultivācija Romā, kulinārijā un medicīnā.

Pastinaks (Pastinaca sativa) ir sakņu dārzenis.

Pastinaku dzimtene ir Eirāzija; kā dārzeņu to izmanto jau kopš seniem laikiem. To kultivēja romieši. To izmantoja kā saldinātāju, pirms Eiropā ieviesa cukurniedru cukuru.

Augs ir cieši saistīts ar burkāniem un pētersīļiem; visi pieder Apiaceae dzimtas augiem. Tās garajai bumbuļveida saknei ir krēmkrāsas miza un mīkstums. Atstāta zemē, lai tā nobriestu, pēc ziemas salnām tā kļūst saldāka garšas ziņā.

Izskats un botānika

Pastinaks ir divgadīgs vai daudzgadīgs augs (atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem). Pirmajā gadā attīstās bieza, gara sakne un lapu rozete, otrajā gadā — izaug stāvs ziedkāts ar nelielām dzeltenām vai gaiši baltām ziedkopām. Sakne parasti ir krēmkrāsas līdz dzeltenīgi brūna, formā variē no cilindriska līdz iegareni koniskai.

Audzēšana dārzā

• Sēšana: parasti sēj tieši dobē pavasarī, kad augsne ir iesilusi. Var sēt arī vasaras beigās vai rudenī, ja mērķis ir ziemas raža vai saldo garšu pēc sala. Sēklas dīgst lēni — dažreiz 2–4 nedēļas.
• Augsne: dod priekšroku dziļai, labi drenētai, smilšmāla augsnei bez akmeņiem, lai sakne var brīvi augt. Labāks pH ~6–7.5. Svarīgi augsni dziļi izart un sabrūkšķēt, lai saknes neizliektos.
• Atstarpes: starp rindām ap 30 cm, starp augiem pēc retināšanas ap 10–20 cm, atkarībā no vēlmes pēc lieluma.
• Laistīšana un mēslošana: regulāra mitruma nodrošināšana dīgšanas un augšanas laikā; pārlieku liels slāpekļa daudzums veicina tikai zaļumu, nevis sakņu attīstību. Izmantojiet kompostu vai labi sašķīdušu organisko mēslojumu.
• Sēklu dīgšana: var prast pacietību — virsējā augsnes kārta jānotur mitra. Dažkārt palīdz mulčēšana un viegla apsedzšana ar agrotīklu.
• Kaitēkļi un slimības: biežākie ir burkānu muša (carrot fly), dažādas sakņu puves un lapu slimības. Lai mazinātu risku, ievērojiet augu maiņu (rotāciju) un veiciniet augsnes veselību.

Ražas novākšana un glabāšana

Pastinaku parasti novāc rudenī vai pavasarī. Pēc salnām sakne kļūst saldāka, jo augs ģenerē cukurus, lai izdzīvotu. Daudzi dārznieki atstāj pastinakus zemē visu ziemu un izrok tos pakāpeniski, kad nepieciešams.

• Novākšana: uzmanīgi izrakt, lai nesaplēstu sakni. Ja sakne ir ļoti gara, var būt nepieciešams ar lāpstu atbrīvot zemi apkārt.
• Glabāšana: vislabāk 0–2 °C temperatūrā ar augstu gaisa mitrumu. Glabā pie kūdras, smiltīm vai sašķaidītā kūtsmēslā, lai nepieļautu izžūšanu. Var glabāt arī ledusskapī, cieši noslēgtā maisā.

Gatavošana un kulinārā izmantošana

Pastinaks ir daudzpusīgs dārzenis ar saldenu, nedaudz riekstainu garšu. To var gatavot daudzos veidos:

• Cepts vai grilēts — iegūst karamelizētās, saldākas notis.
• Vārīts vai tvaicēts — piemērots zupām un sautējumiem.
• Purejās — labi papildina kartupeļu vai citu sakņu biezenus.
• Svaigs — sarīvēts salātos piešķir saldeni piparainu garšu.
• Kā sastāvdaļa biezzupās, pie gaļas ēdieniem, bieši kopā ar burkāniem, pastinaks labi harmonē ar timiānu, rozmarīnu, medu un sinepēm.

Vēsturiski pastinaku izmantoja arī kā saldinātāju un kā sastāvdaļu kūkās un desertos pirms cukura plašākas pieejamības.

Uzturvērtība un veselības ieguvumi

Pastinaks satur šķiedrvielas, C vitamīnu, K vitamīnu, folātus un kāliju. To kaloriju saturs ir salīdzinoši mērenā līmenī (apmēram 70–90 kcal uz 100 g atkarībā no pagatavošanas), un tas ir labs šķiedrvielu avots, kas veicina gremošanu. Pastinaks satur arī antioksidantus, kas atbalsta vispārējo veselību.

Piezīme: cilvēkiem ar alerģiju pret Apiaceae dzimtas augiem (piemēram, burkāniem, pētersīļiem) jābūt piesardzīgiem, jo var būt krusteniskā alerģija.

Sugu šķirnes un selekcija

Ir vairākas šķirnes, kas atšķiras pēc saknes formas, lieluma un garšas — piemēram, šķirnes, kas paredzētas agrākai ražai vai labākai ziemas uzglabāšanai. Populāros nosaukumos var sastapt tādas šķirnes kā 'Hollow Crown', 'Gladiator', 'Javelin' u.c.

Ieteikumi amatieriem

• Stādiet pastinaku vietā, kur iepriekš nav audzēts cits Apiaceae ģimenes augs vismaz 2–3 gadus, lai samazinātu slimību un kaitēkļu risku.
• Dodiet augsnei dziļumu un brīvību — mazs akmens vai gružs var radīt deformētu sakni.
• Ja vēlaties saldāku garšu, atstājiet daļu ražas zemē pēc pirmajām salnām un novāciet taktiski.

Pastinaks ir noderīgs un vērtīgs dārzenis gan tradicionālajā, gan mūsdienu virtuvē — viegli audzējams, garšīgs un barojošs.

Meklēt pēc burta