Pēdiņas

Lietošana

Citāti un runa

Citāti norāda, ka teksta daļa ir vai nu personas runa, vai citāts. Dubultas pēdiņas parasti lieto Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Apvienotajā Karalistē un citās Britu Sadraudzības valstīs tiek lietotas gan vienkāršas, gan dubultas pēdiņas. Izdevēja vai autora stilu var uzskatīt par svarīgāku nekā valsts izvēli. Tomēr sākuma un beigu pēdiņu stils ir jāsaskaņo:

"Labs rīts, Frenki," sacīja HALs.

"Labs rīts, Frenki," sacīja HALs.

Attiecībā uz runu runas iekšienē otra zīme tiek lietota iekšējiem citātiem citāta iekšienē:

Frenks ziņoja, ka "HAL teica: "Labs rīts, Deivs,"".

Frenks ziņoja, ka "HAL teica: "Labs rīts, Deivs,"".

Dažkārt citāti ir ievietotas vairāk nekā divos līmeņos. Dažos Bībeles tulkojumos var atrast līdz pat pieciem līmeņiem. Šādos gadījumos rodas jautājumi par citātu formu (un nosaukumiem). Visizplatītākais veids ir vienkārši nomainīt abas formas, tātad:

"...'..."...' ... ... '......'..."

Ja šāds fragments tālāk tiek citēts citā publikācijā, tad visas to formas ir jāpārceļ par vienu līmeni.

Vairumā gadījumu citāti, kas aptver vairākas rindkopas, ir jānorāda kā bloka citāti, tāpēc tiem nav nepieciešamas pēdiņas. Dažos gadījumos, jo īpaši stāstījumos, citātiem, kas ietver vairākas rindkopas, lieto pēdiņas. Angļu valodā pieņemts, ka pirmajā un katrā nākamajā rindkopā ir jāliek sākuma pēdiņas pēdiņas, bet noslēguma pēdiņas pēdiņas pēdējās rindkopās, kā tas ir šajā piemērā no grāmatas "Lepnums un aizspriedumi":

Vēstulē bija teikts:

"Mana mīļā Līzi,

"Es novēlu jums prieku. Ja tu mīli Dārsija kungu vismaz uz pusi tikpat labi kā es, mans dārgais Vikhems, tev jābūt ļoti laimīgai. Tas ir liels mierinājums, ka esat tik bagāts, un, kad jums nebūs ko darīt, es ceru, ka jūs domāsiet par mums. Esmu pārliecināta, ka Vikhemam ļoti patiktu vieta pie galma, un es nedomāju, ka mums pietiks naudas, lai iztiktu bez kādas palīdzības. Jebkura vieta būtu piemērota, apmēram trīs vai četri simti gadā, bet tomēr nerunājiet par to ar Dārsija kungu, ja nevēlaties.

"Jūsu utt."

Kā norādīts tālāk, dažos senākos tekstos pēdiņas tiek atkārtotas katrā rindkopā, nevis katrā rindkopā. Saskaņā ar spāņu konvenciju pēdiņas pēdiņas tiek lietotas visu turpmāko rindkopu sākumā, izņemot pirmo rindkopu.

Ja citētais teksts tiek pārtraukts, piemēram, ar frāzi viņš teica, pirms pārrāvuma tiek lietota noslēdzošā pēdiņa, bet pēc tā - atverošā pēdiņa. Arī komatus bieži lieto pirms un pēc pārrāvuma, biežāk runas citātiem nekā teksta citātiem:

"HAL," atzīmēja Frenks, "teica, ka viss notiek ļoti labi."

Pārfrāzētai runai ir nepareizi lietot pēdiņas. Tas ir tāpēc, ka parafrāze ir netiešs citāts, un jebkurā rakstā ir svarīgi dokumentēt, kad tiek izmantots citāts un kad parafrāzēta doma.

Ja HAL saka: "Visas sistēmas darbojas," tad:

Nepareizi: HAL teica, ka "viss noritēja ļoti labi".

Pareizi: HAL teica, ka viss notiek ļoti labi.

Tomēr, citējot tekstu rindkopā vai teikumā, piemēram, esejā, dubultās pēdiņas ir atpazīstamas kā precīza citāta apzīmējums, bet vienpēdējās pēdiņas - kā parafrāzēta citāta vai citāta apzīmējums, kurā gramatika, vietniekvārdi vai daudzskaitļa forma ir mainīta, lai atbilstu citātu saturošajam teikumam (sk. ziņotā runa).

Ironija

Cits biežs pēdiņu lietojums ir norādīt vai pievērst uzmanību ironiskiem vai nepareizi lietotiem vārdiem:

Viņš dalījās ar mani savā "gudrībā".

Pusdienu pasniedzēja man uz paplātes uzbēra "ēdiena" gabaliņu.

Viņa mēģināja izmantot savu "spēku", lai paceltu svaru.

Kvadrāti, kas norāda uz ironiju vai citu īpašu lietojumu, dažkārt tiek saukti par bailītēm. Dažreiz mutvārdu runā tās tiek apzīmētas ar gaisa pēdiņām.

Signalizēšana par neparastu lietošanu

Citāti lieto arī, lai norādītu, ka rakstītājs apzinās, ka vārds netiek lietots tā pašreizējā vispārpieņemtajā nozīmē.

Kristāli kaut kā "zina", kādā formā augt.

Papildus neitrālas attieksmes paušanai un uzmanības pievēršanai neoloģismam, slengam vai speciālai terminoloģijai (saukta arī par žargonu), citējot var arī norādīt uz vārdiem vai frāzēm, kas ir aprakstoši, bet neparasti, sarunvalodas, tautas valodā, pārsteidzoši, humoristiski, metaforiski vai satur vārdu spēli:

Dorkinsa mēma jēdzienu varētu raksturot kā "evolucionējošu ideju".

Šādi pēdiņas tiek lietotas arī, lai:

• distancēt rakstītāju no attiecīgās terminoloģijas, lai tas netiktu ar to asociēts. Piemēram, lai norādītu, ka citētais vārds nav oficiāla terminoloģija vai ka citētā frāze ietver pieņēmumus, kuriem autors ne vienmēr piekrīt.
• norādīt īpašu terminoloģiju, kas precizitātes labad būtu jānorāda kā kāda cita autora terminoloģija, piemēram, ja termins (īpaši strīdīgs termins) ir radies pirms rakstītāja vai pārstāv kāda cita autora viedokli, iespējams, bez sprieduma (pretstatā šādai neitrāli izkliedējošai citēšanai un negatīvai iezīmju pēdiņu izmantošanai).

Čikāgas stila rokasgrāmatas (CMS) 15. izdevums atzīst šāda veida lietojumu, bet 7.58. sadaļā brīdina par pārmērīgu lietošanu: "Citāti bieži izmanto, lai brīdinātu lasītājus, ka termins tiek lietots nestandarta, ironiskā vai citā īpašā nozīmē [...] Tie nozīmē: "Tas nav mans termins" vai "Tas nav veids, kā termins parasti tiek lietots.". Tāpat kā jebkurš cits šāds līdzeklis, arī iebiedēšanas pēdiņas zaudē savu spēku un kaitina lasītājus, ja tās tiek lietotas pārāk bieži."

Izmantošanas un pieminēšanas atšķirība

Izmantojot pēdiņas vai slīprakstu, var uzsvērt, ka vārda piemērs attiecas uz pašu vārdu, nevis ar to saistīto jēdzienu.

Sieru iegūst no piena.

"Siers" ir atvasināts no senangļu valodas vārda.

Siers satur kalciju, olbaltumvielas un fosforu.

Siera rakstībā ir trīs es.

Reizēm tiek izšķirts trīs veidu lietojums (bez pēdiņām), atsauce uz jēdzienu, kas atrodas aiz vārda (vienvietīgas pēdiņas), un pats vārds (dubultas pēdiņas):

Runājot par "lietošanu", lietojiet "lietot".

Šīs formas loģika izriet no nepieciešamības nošķirt lietojuma veidus, kā arī no pienākuma saglabāt konsekventu apzīmējumu līdzīgiem lietojuma veidiem. Dubulto un vienoto pēdiņu maiņa ievietotajās citātu pēdiņās atklāj to pašu literāro paņēmienu, lai mazinātu neskaidrības.

Grāmatās par valodu bieži vien vārdu apzīmē kursīvā, bet glosu - ar vienotām pēdiņām:

Franču valodas vārds canif 'kabatas nazis' ir aizgūts no senangļu valodas cnif 'nazis'.

Mākslas darbu nosaukumi

Īsāku darbu nosaukumiem parasti izmanto pēdiņas, nevis kursīvu. Tas, vai tās ir vienkāršas vai dubultas, atkal ir stila jautājums; tomēr daudzi stili, īpaši dzejā, dod priekšroku vienkāršām pēdiņām.

• Īsā daiļliteratūra, dzeja u. c.: Artūra K. Klārka (Arthur C. Clarke) "The Sentinel".
• Grāmatu nodaļas: 3001: The Final Odyssey" pirmā nodaļa ir "Comet Cowboy".
• Raksti grāmatās, žurnālos, žurnālos u. c.: "Extra-Terrestrial Relays", Wireless World, 1945. gada oktobris.
• Albuma dziesmas, singli u. c.: Deivida Bovija "Space Oddity"

Parasti visu izdevumu raksta ar kursīvu, bet maznozīmīgu darbu nosaukumus (piemēram, dzejoļus vai stāstus krājuma iekšienē) raksta ar pēdiņām.

• Šekspīra "Romeo un Džuljeta
• Dalla "Garša" pilnīgi negaidītās pasakās

Pārsaukumi un viltus nosaukumi

Ar pēdiņām var arī kompensēt iesauku, kas iestrādāta īstajā vārdā, vai viltus vai ironisku nosaukumu, kas iestrādāts īstajā nosaukumā, piemēram, Nat "King" Cole, Miles "Tails" Prower vai John "Hannibal" Smith.

Uzsvars (nepareizs lietojums)

Dažkārt pēdiņas tiek izmantotas nepareizi, lai uzsvērtu uzsvaru, nevis pasvītrotu vai slīprakstā, visbiežāk uz zīmēm vai plakātiem. Šādu lietojumu var sajaukt ar ironisku vai izmainītu citātu lietojumu, dažkārt ar netīšu humoru. Piemēram, Pārdošanai: "svaigas" zivis, "svaigas" austeres, var tikt interpretēts, lai norādītu, ka svaigas netiek lietots ikdienas nozīmē, vai arī lai norādītu, ka zivis vai austeres ir jebkas cits, tikai ne svaigas. Un atkal: "Jūsu ērtībām" kases atvērtas līdz pusdienlaikam, varētu nozīmēt, ka ērtības ir bankas darbiniekiem, nevis klientiem.

Lietošana

Citāti un runa

Citāti norāda, ka teksta daļa ir vai nu personas runa, vai citāts. Dubultas pēdiņas parasti lieto Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Apvienotajā Karalistē un citās Britu Sadraudzības valstīs tiek lietotas gan vienkāršas, gan dubultas pēdiņas. Izdevēja vai autora stilu var uzskatīt par svarīgāku nekā valsts izvēli. Tomēr sākuma un beigu pēdiņu stils ir jāsaskaņo:

"Labs rīts, Frenki," sacīja HALs.

"Labs rīts, Frenki," sacīja HALs.

Attiecībā uz runu runas iekšienē otra zīme tiek lietota iekšējiem citātiem citāta iekšienē:

Frenks ziņoja, ka "HAL teica: "Labs rīts, Deivs,"".

Frenks ziņoja, ka "HAL teica: "Labs rīts, Deivs,"".

Dažkārt citāti ir ievietotas vairāk nekā divos līmeņos. Dažos Bībeles tulkojumos var atrast līdz pat pieciem līmeņiem. Šādos gadījumos rodas jautājumi par citātu formu (un nosaukumiem). Visizplatītākais veids ir vienkārši nomainīt abas formas, tātad:

"...'..."...' ... ... '......'..."

Ja šāds fragments tālāk tiek citēts citā publikācijā, tad visas to formas ir jāpārceļ par vienu līmeni.

Vairumā gadījumu citāti, kas aptver vairākas rindkopas, ir jānorāda kā bloka citāti, tāpēc tiem nav nepieciešamas pēdiņas. Dažos gadījumos, jo īpaši stāstījumos, citātiem, kas ietver vairākas rindkopas, lieto pēdiņas. Angļu valodā pieņemts, ka pirmajā un katrā nākamajā rindkopā ir jāliek sākuma pēdiņas pēdiņas, bet noslēguma pēdiņas pēdiņas pēdējās rindkopās, kā tas ir šajā piemērā no grāmatas "Lepnums un aizspriedumi":

Vēstulē bija teikts:

"Mana mīļā Līzi,

"Es novēlu jums prieku. Ja tu mīli Dārsija kungu vismaz uz pusi tikpat labi kā es, mans dārgais Vikhems, tev jābūt ļoti laimīgai. Tas ir liels mierinājums, ka esat tik bagāts, un, kad jums nebūs ko darīt, es ceru, ka jūs domāsiet par mums. Esmu pārliecināta, ka Vikhemam ļoti patiktu vieta pie galma, un es nedomāju, ka mums pietiks naudas, lai iztiktu bez kādas palīdzības. Jebkura vieta būtu piemērota, apmēram trīs vai četri simti gadā, bet tomēr nerunājiet par to ar Dārsija kungu, ja nevēlaties.

"Jūsu utt."

Kā norādīts tālāk, dažos senākos tekstos pēdiņas tiek atkārtotas katrā rindkopā, nevis katrā rindkopā. Saskaņā ar spāņu konvenciju pēdiņas pēdiņas tiek lietotas visu turpmāko rindkopu sākumā, izņemot pirmo rindkopu.

Ja citētais teksts tiek pārtraukts, piemēram, ar frāzi viņš teica, pirms pārrāvuma tiek lietota noslēdzošā pēdiņa, bet pēc tā - atverošā pēdiņa. Arī komatus bieži lieto pirms un pēc pārrāvuma, biežāk runas citātiem nekā teksta citātiem:

"HAL," atzīmēja Frenks, "teica, ka viss notiek ļoti labi."

Pārfrāzētai runai ir nepareizi lietot pēdiņas. Tas ir tāpēc, ka parafrāze ir netiešs citāts, un jebkurā rakstā ir svarīgi dokumentēt, kad tiek izmantots citāts un kad parafrāzēta doma.

Ja HAL saka: "Visas sistēmas darbojas," tad:

Nepareizi: HAL teica, ka "viss noritēja ļoti labi".

Pareizi: HAL teica, ka viss notiek ļoti labi.

Tomēr, citējot tekstu rindkopā vai teikumā, piemēram, esejā, dubultās pēdiņas ir atpazīstamas kā precīza citāta apzīmējums, bet vienpēdējās pēdiņas - kā parafrāzēta citāta vai citāta apzīmējums, kurā gramatika, vietniekvārdi vai daudzskaitļa forma ir mainīta, lai atbilstu citātu saturošajam teikumam (sk. ziņotā runa).

Ironija

Cits biežs pēdiņu lietojums ir norādīt vai pievērst uzmanību ironiskiem vai nepareizi lietotiem vārdiem:

Viņš dalījās ar mani savā "gudrībā".

Pusdienu pasniedzēja man uz paplātes uzbēra "ēdiena" gabaliņu.

Viņa mēģināja izmantot savu "spēku", lai paceltu svaru.

Kvadrāti, kas norāda uz ironiju vai citu īpašu lietojumu, dažkārt tiek saukti par bailītēm. Dažreiz mutvārdu runā tās tiek apzīmētas ar gaisa pēdiņām.

Signalizēšana par neparastu lietošanu

Citāti lieto arī, lai norādītu, ka rakstītājs apzinās, ka vārds netiek lietots tā pašreizējā vispārpieņemtajā nozīmē.

Kristāli kaut kā "zina", kādā formā augt.

Papildus neitrālas attieksmes paušanai un uzmanības pievēršanai neoloģismam, slengam vai speciālai terminoloģijai (saukta arī par žargonu), citējot var arī norādīt uz vārdiem vai frāzēm, kas ir aprakstoši, bet neparasti, sarunvalodas, tautas valodā, pārsteidzoši, humoristiski, metaforiski vai satur vārdu spēli:

Dorkinsa mēma jēdzienu varētu raksturot kā "evolucionējošu ideju".

Šādi pēdiņas tiek lietotas arī, lai:

• distancēt rakstītāju no attiecīgās terminoloģijas, lai tas netiktu ar to asociēts. Piemēram, lai norādītu, ka citētais vārds nav oficiāla terminoloģija vai ka citētā frāze ietver pieņēmumus, kuriem autors ne vienmēr piekrīt.
• norādīt īpašu terminoloģiju, kas precizitātes labad būtu jānorāda kā kāda cita autora terminoloģija, piemēram, ja termins (īpaši strīdīgs termins) ir radies pirms rakstītāja vai pārstāv kāda cita autora viedokli, iespējams, bez sprieduma (pretstatā šādai neitrāli izkliedējošai citēšanai un negatīvai iezīmju pēdiņu izmantošanai).

Čikāgas stila rokasgrāmatas (CMS) 15. izdevums atzīst šāda veida lietojumu, bet 7.58. sadaļā brīdina par pārmērīgu lietošanu: "Citāti bieži izmanto, lai brīdinātu lasītājus, ka termins tiek lietots nestandarta, ironiskā vai citā īpašā nozīmē [...] Tie nozīmē: "Tas nav mans termins" vai "Tas nav veids, kā termins parasti tiek lietots.". Tāpat kā jebkurš cits šāds līdzeklis, arī iebiedēšanas pēdiņas zaudē savu spēku un kaitina lasītājus, ja tās tiek lietotas pārāk bieži."

Izmantošanas un pieminēšanas atšķirība

Izmantojot pēdiņas vai slīprakstu, var uzsvērt, ka vārda piemērs attiecas uz pašu vārdu, nevis ar to saistīto jēdzienu.

Sieru iegūst no piena.

"Siers" ir atvasināts no senangļu valodas vārda.

Siers satur kalciju, olbaltumvielas un fosforu.

Siera rakstībā ir trīs es.

Reizēm tiek izšķirts trīs veidu lietojums (bez pēdiņām), atsauce uz jēdzienu, kas atrodas aiz vārda (vienvietīgas pēdiņas), un pats vārds (dubultas pēdiņas):

Runājot par "lietošanu", lietojiet "lietot".

Šīs formas loģika izriet no nepieciešamības nošķirt lietojuma veidus, kā arī no pienākuma saglabāt konsekventu apzīmējumu līdzīgiem lietojuma veidiem. Dubulto un vienoto pēdiņu maiņa ievietotajās citātu pēdiņās atklāj to pašu literāro paņēmienu, lai mazinātu neskaidrības.

Grāmatās par valodu bieži tiek lietots kursīvs, lai apzīmētu pašu vārdu, un vienotas pēdiņas, lai apzīmētu glosu:

Franču valodas vārds canif 'kabatas nazis' ir aizgūts no senangļu valodas cnif 'nazis'.

Mākslas darbu nosaukumi

Īsāku darbu nosaukumiem parasti izmanto pēdiņas, nevis kursīvu. Tas, vai tās ir vienkāršas vai dubultas, atkal ir stila jautājums; tomēr daudzi stili, īpaši dzejā, dod priekšroku vienkāršām pēdiņām.

• Īsā daiļliteratūra, dzeja u. c.: Artūra K. Klārka (Arthur C. Clarke) "The Sentinel".
• Grāmatu nodaļas: 3001: The Final Odyssey" pirmā nodaļa ir "Comet Cowboy".
• Raksti grāmatās, žurnālos, žurnālos u. c.: "Extra-Terrestrial Relays", Wireless World, 1945. gada oktobris.
• Albuma dziesmas, singli u. c.: Deivida Bovija "Space Oddity"

Parasti visu izdevumu raksta ar kursīvu, bet maznozīmīgu darbu (piemēram, dzejoļu vai stāstu) nosaukumus krājuma iekšienē raksta ar pēdiņām.

• Šekspīra "Romeo un Džuljeta
• Dalla "Garša" pilnīgi negaidītās pasakās

Pārsaukumi un viltus nosaukumi

Ar pēdiņām var arī kompensēt iesauku, kas iestrādāta īstajā vārdā, vai viltus vai ironisku nosaukumu, kas iestrādāts īstajā nosaukumā, piemēram, Nat "King" Cole, Miles "Tails" Prower vai John "Hannibal" Smith.

Uzsvars (nepareizs lietojums)

Dažkārt pēdiņas tiek izmantotas nepareizi, lai uzsvērtu uzsvaru, nevis pasvītrotu vai slīprakstā, visbiežāk uz zīmēm vai plakātiem. Šo lietojumu var sajaukt ar ironisku vai izmainītu citātu lietojumu, dažkārt ar netīšu humoru. Piemēram, Pārdošanai: "svaigas" zivis, "svaigas" austeres, var tikt interpretēts, lai norādītu, ka svaigas netiek lietots ikdienas nozīmē, vai arī lai norādītu, ka zivis vai austeres ir jebkas cits, tikai ne svaigas. Un atkal: "Jūsu ērtībām" kases atvērtas līdz pusdienlaikam, varētu nozīmēt, ka ērtības ir bankas darbiniekiem, nevis klientiem.

Uzīmju rakstīšana ar pēdiņām uz datora tastatūras

Standarta angļu valodas datora tastatūras izkārtojums no rakstāmmašīnas ir pārmantojis vienkāršās un dubultās "taisnās" pēdiņas (vienkāršā pēdiņa ir arī apostrofs), un tajās nav atsevišķu taustiņu kreisās un labās rokas tipogrāfiskajām pēdiņām. Tomēr lielākā daļa datora teksta rediģēšanas programmu piedāvā "gudro pēdiņu" funkciju (sk. tālāk), kas "taisnās" pēdiņas automātiski pārveido par tipogrāfisko interpunkcijas zīmi. Parasti šī "viedo pēdiņu" funkcija ir iespējota pēc noklusējuma. Dažās tīmekļa vietnēs nav atļautas tipogrāfiskas pēdiņas vai apostrofus ierakstos (viens no šādiem piemēriem ir YouTube). Tomēr šos ierobežojumus var apiet, izmantojot HTML rakstzīmju kodus vai vienības.

Kā rakstīt pēdiņas (un apostrofus) uz datora tastatūras
		Macintosh taustiņu kombinācijas	Windows taustiņu kombinācijas	Linux (X) taustiņi	HTML vienība	HTML decimālskaitlis
Viena atvēršana	'	Iespēja + ]	Alt + 0145 (uz ciparu bloka)	Salikt < ' vai Alt Gr + Shift + V	&lsquo;	&#8216;
Vienreizējs noslēgums (& apostrofs)	'	Option + Shift + ]	Alt + 0146 (uz ciparu bloka)	Salikt > " vai Alt Gr + Shift + B	&rsquo;	&#8217;
Dubultā atvēršana	"	Iespēja + [	Alt + 0147 (uz ciparu bloka)	Salikt < " vai Alt Gr + V	&ldquo;	&#8220;
Dubultā slēgšana	"	Iespēja + Shift + [	Alt + 0148 (uz ciparnīcas)	Sastādīt > " vai Alt Gr + B	&rdquo;	&#8221;

Gudri citāti

Lai atvieglotu tipogrāfisko pēdiņu ievadīšanu, publicēšanas programmatūra teksta ievadīšanas laikā bieži automātiski pārveido rakstāmmašīnas pēdiņas (un apostrofus) tipogrāfiskā formā (lietotājam par to zinot vai nezinot). To sauc par "viedo pēdiņu" funkciju. Kotikācijas, kuras datorprogrammas automātiski nemaina, sauc par "neaktīvajām pēdiņām". Dažas implementācijas nepareizi veido sākuma vienu pēdiņas zīmi vietās, kur nepieciešams apostrofs, piemēram, saīsinātos gados, piemēram, '08 (2008).

Upozīciju rakstīšana uz datora tastatūras

Standarta angļu valodas datora tastatūras izkārtojums no rakstāmmašīnas ir pārmantojis vienkāršās un dubultās "taisnās" pēdiņas (vienkāršā pēdiņa ir arī apostrofs), un tajās nav atsevišķu taustiņu kreisās un labās rokas tipogrāfiskajām pēdiņām. Tomēr lielākā daļa datora teksta rediģēšanas programmu piedāvā "gudro pēdiņu" funkciju (sk. tālāk), kas "taisnās" pēdiņas automātiski pārveido par tipogrāfisko interpunkcijas zīmi. Parasti šī "viedo pēdiņu" funkcija ir iespējota pēc noklusējuma. Dažās tīmekļa vietnēs nav atļautas tipogrāfiskas pēdiņas vai apostrofus ierakstos (viens no šādiem piemēriem ir YouTube). Tomēr šos ierobežojumus var apiet, izmantojot HTML rakstzīmju kodus vai vienības.

Kā rakstīt pēdiņas (un apostrofus) uz datora tastatūras
		Macintosh taustiņu kombinācijas	Windows taustiņu kombinācijas	Linux (X) taustiņi	HTML vienība	HTML decimālskaitlis
Viena atvēršana	'	Iespēja + ]	Alt + 0145 (uz ciparu bloka)	Salikt < ' vai Alt Gr + Shift + V	&lsquo;	&#8216;
Vienreizējs noslēgums (& apostrofs)	'	Option + Shift + ]	Alt + 0146 (uz ciparu bloka)	Salikt > " vai Alt Gr + Shift + B	&rsquo;	&#8217;
Dubultā atvēršana	"	Iespēja + [	Alt + 0147 (uz ciparu bloka)	Salikt < " vai Alt Gr + V	&ldquo;	&#8220;
Dubultā slēgšana	"	Iespēja + Shift + [	Alt + 0148 (uz ciparnīcas)	Sastādīt > " vai Alt Gr + B	&rdquo;	&#8221;

Gudri citāti

Lai atvieglotu tipogrāfisko pēdiņu ievadīšanu, publicēšanas programmatūra teksta ievadīšanas laikā bieži automātiski pārveido rakstāmmašīnas pēdiņas (un apostrofus) tipogrāfiskā formā (lietotājam par to zinot vai nezinot). To sauc par "viedo pēdiņu" funkciju. Kotikācijas, kuras datorprogrammas automātiski nemaina, sauc par "neaktīvajām pēdiņām". Dažas implementācijas nepareizi veido sākuma vienu pēdiņas zīmi vietās, kur nepieciešams apostrofs, piemēram, saīsinātos gados, piemēram, '08 (2008).

Vēsture

Pirmajos rakstīšanas gadsimtos rakstītāji citēto runu parādīja, norādot, kurš runā. Dažās Bībeles versijās tas joprojām tiek darīts šādā veidā. Renesanses laikā rakstnieki citēto runu parādīja, izmantojot no galvenā teksta atšķirīgu burtu veidu, līdzīgi kā mēs šodien izmantojam slīprakstu. Arī garie citāti tika izvietoti šādā veidā - pilnā izmērā un pilnā apjomā.

Kotirāti pirmo reizi tika izgriezti metāla burtiem sešpadsmitā gadsimta vidū, bet septiņpadsmitajā gadsimtā iespiedēji tos sāka plaši izmantot. Dažās baroka un romantisma perioda grāmatās pēdiņas atkārtojās garu citātu katras rindas sākumā. Kad iespiedēji pārtrauca to darīt, viņi joprojām saglabāja tukšo atstarpi, no kurienes mēs iegūstam mūsdienu praksi ievilkt atkāpes pirms bloka citāta.

Agrīno jauno laiku angļu valodā pēdiņas lietoja tikai kodolīgu komentāru apzīmēšanai. Rakstnieki pirmo reizi tās sāka lietot tiešai runai 1714. gadā. Līdz 1749. gadam rakstnieki tiešajā runā lietoja vienpēdējās pēdiņas vai komatus.

Vēsture

Pirmajos rakstīšanas gadsimtos rakstītāji citēto runu parādīja, norādot, kurš runā. Dažās Bībeles versijās tas joprojām tiek darīts šādā veidā. Renesanses laikā rakstnieki citēto runu parādīja, izmantojot no galvenā teksta atšķirīgu burtu veidu, līdzīgi kā mēs šodien izmantojam slīprakstu. Arī garie citāti tika izvietoti šādā veidā - pilnā izmērā un pilnā apjomā.

Kotirāti pirmo reizi tika izgriezti metāla burtiem sešpadsmitā gadsimta vidū, bet septiņpadsmitajā gadsimtā iespiedēji tos sāka plaši izmantot. Dažās baroka un romantisma perioda grāmatās pēdiņas atkārtojās garu citātu katras rindas sākumā. Kad iespiedēji pārtrauca to darīt, viņi joprojām saglabāja tukšo atstarpi, no kurienes mēs iegūstam mūsdienu praksi ievilkt atkāpes pirms bloka citāta.

Agrīno jauno laiku angļu valodā pēdiņas lietoja tikai kodolīgu komentāru apzīmēšanai. Rakstnieki pirmo reizi tās sāka lietot tiešai runai 1714. gadā. Līdz 1749. gadam rakstnieki tiešajā runā lietoja vienpēdējās pēdiņas vai komatus.

Saistītās lapas

• ʻOkina - akcenta zīme, ko lieto Havaju salu vārdos
• ISO 8859-1 - Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokuments
• Rakstāmmašīnu konvencijas

Saistītās lapas

• ʻOkina - akcenta zīme, ko lieto Havaju salu vārdos
• ISO 8859-1 - Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokuments
• Rakstāmmašīnu konvencijas