Citāti vai pēdiņas (neoficiāli tās dēvē par pēdiņām un runas zīmēm) ir interpunkcijas zīmes, ko lieto pārī, lai teksta daļu apzīmētu kā runu, citātu, frāzi vai neparastu vārdu. Tās tiek lietotas grupās pa 2 kā sākuma un beigu zīmes. Tās lieto vienā no divām formām: vienkāršā ("...") vai dubultā ("...").

Atkarībā no burtveidola sākuma un beigu pēdiņas var būt vienādas formas (tās sauc par "vertikālām", "taisnām" vai "rakstāmmašīnas" pēdiņām) vai arī tās var būt izteikti kreisās un labās puses ("tipogrāfiskās" vai, sarunvalodā, "cirtainās" pēdiņas). Noslēdzošā vienpēdējā pēdiņas zīme ir identiska vai līdzīga apostrofam un līdzīga pirmrindas simbolam. Tomēr šiem trim simboliem ir pilnīgi atšķirīgi mērķi. Skatīt arī: ditto zīme.

Pēdiņu veidi

  • Tipogrāfiskās pēdiņas — Latvijā visbiežāk lieto ieplestas sākuma un paaugstinātas noslēguma pēdiņas: „…”. Atvasinājums: atvēršanas zīme ir „ (U+201E), aizvēršanas zīme ir ” (U+201D).
  • Rakstāmmašīnas vai taisnās pēdiņas — divkāršās "..." vai vienkāršās '...' (ASCII, U+0022 un U+0027). Tās parasti izmanto, ja nav pieejamas tipogrāfiskās pēdiņas, piemēram, programmēšanā vai vienkāršā teksta redaktorā.
  • Iekšējās / ligzdojošās pēdiņas — ja citātā ir citāts, izmanto sekundāro tipu, piemēram: „Viņa sacīja: ‘Tas ir mans nosaukums.’” Latvijā parasti iekšējām pēdiņām lieto vienkāršās tipogrāfiskās pēdiņas (‘…’).
  • Franču tipa (guillemets) — «…». Šīs pēdiņas citās valodās ir parocīgas, bet latviešu tekstos tās lieto retāk; ja lieto, bieži pielieto ar atstarpēm (« … ») vai bez tām atkarībā no tipogrāfijas.

Kā pareizi lietot pēdiņas tekstā

  • Tieša runa: Pēdiņas atdala tiešu runu no teksta. Piemēram: Viņa teica: „Es nākšu rīt.”
  • Citāti un atsauces: Pēdiņas norāda burtisku citātu. Ja citāts ir daļa no lielākas teikuma konstrukcijas, interpunkcija iekļaujas iekšpusē, ja tā pieder citātam. Piemēri:
    • Piemērs, kad interpunkcija pieder citātam: Jautājums bija: „Vai tiešām tu atnāksi?”
    • Piemērs, kad interpunkcija pieder teikumam ārpus citāta: Viņa minēja vārdu „piemērs”, un saruna turpinājās.
  • Papildus komatu lietošana: Ja tieša runa beidzas un teikumam nepieciešams turpinājums, komats parasti tiek likts iekšpusē pirms noslēdzošās pēdiņas: „Es eju,” viņš teica, „un drīz atgriezīšos.”
  • Iekšējie citāti: Lietojiet ligzdojošās (skat. iepriekš) pēdiņas iekšējo citātu atzīmēšanai:
    • „Kad viņa sacīja: ‘Nē, paldies’, visi saprata, ka diskusija beigusies.”
  • Ironija un īpaši termini: Pēdiņas var norādīt ironiju, speciālu nozīmi vai terminus, bet pārliecinieties, ka lietojums nesagādā neskaidrības. Piemēram: Viņš ir tāds „eksperts”. (Tas norāda uz ironiju.)
  • Nosaukumi un darbi: Grāmatu, rakstu vai mākslas darbu nosaukumus parasti neraksta pēdiņās latviešu valodā (tos biežāk izceļ kursīvā vai ar treknrakstu), tomēr tradicionālā vai stilistiskā praksē iespējams redzēt pēdiņu lietojumu nosaukumu izcelšanai.

Stilistika un konsekvence

  • Izvēlieties vienu stilu (tipogrāfiskās vai taisnās pēdiņas) un pieturieties pie tā visā dokumentā.
  • Latviešu tipogrāfiskā prakse parasti paredz primāro („…”) un sekundāro (‘…’) pēdiņu kombināciju ligzdošanai.
  • Attiecībā uz atstarpēm: nav atstarpes starp pēdiņām un citēto tekstu (pareizi: „teksts”, nevis „ tekst ”).

Tehniskie padomi

  • Rokas rakstīšana / klaviatūra: ja redaktorā ir funkcija Smart Quotes (inteliģentās pēdiņas), ieslēdziet to — tā automātiski aizstās taisnās pēdiņas ar tipogrāfiskajām. Ja nav šādas iespējas, HTML var izmantot entītijas: „ („) = „, ” (”) = ”, ‘ (‘) = ‘, ’ (’) = ’.
  • Apostrofs un primes zīmes: Neizjauciet apostrofu (') vai primes (′, ″) ar pēdiņām — tiem ir atšķirīgas nozīmes (piem., apostrofs apzīmē saīsinājumus vai īpašumu, primes apzīmē minūtes/sekundes, garumus utt.).
  • Programmēšana un CSV/komandu rindas: taisnās pēdiņas (" un ') ir drošākas, jo daudzi rīki neatzīst tipogrāfiskās zīmes kā valodu simbolus.

Biežākās kļūdas

  • Jaukt atvērumu un aizvēršanu (piem., lietot „ un " kombinācijā) — rezultāts neizskatās profesionāli.
  • Atstarpes starp pēdiņām un tekstu — nevajadzīgas atstarpes bojā vizuālo ritmu.
  • Aizvietot noslēdzošo pēdiņu ar apostrofu — vizuāli līdzīgi, bet semantiski nepareizi.

Ja nepieciešams, piemēros lietojiet atbilstošo pēdiņu tipu atkarībā no mērķa: tipogrāfiskā („…”) — drukātiem un publicētiem tekstiem, taisnās ("...") — vienkāršiem teksta failiem un kodēšanas vidēm.