Šuklafantas nacionālais parks

Vēsture

Šī teritorija bija Nepālas valdošās šķiras medību vieta. Tā 1969. gadā tika pasludināta par karalisko medību rezervātu. 1973. gadā teritorija tika pārveidota par Sukla Phanta karalisko savvaļas dabas rezervātu. Sākotnēji tā platība bija 155 km (²60 kvadrātjūdžu). Astoņdesmito gadu beigās teritorija tika palielināta līdz pašreizējam lielumam. Buferzona 243,5 km (²94,0 kv. jūdžu) platībā tika pievienota 2004. gada maijā. 2017. gadā aizsargājamās teritorijas statuss tika mainīts uz nacionālo parku.

Suklaphanta nosaukums cēlies no vienas no aizsargājamās teritorijas iekšienē esošajām pļavām. Galvenā pļava Sukla Phanta ir lielākais nepārtrauktas pļavas pleķītis Nepālā. Tās platība ir aptuveni 16 km²6,2 kv. jūdžu).

Šuklafantas nacionālā parka džungļi kādreiz bija senas karaļvalsts teritorija. Dažās vietās joprojām ir redzamas šīs karaļvalsts drupas. Netālu no parka ezera Rani Tal joprojām atrodas ķieģeļu josta. Tā apkārtmērs ir 1500 m (59 000 collas). Vietējie iedzīvotāji to uzskata par Tharu karaļa Singpala cietokšņa paliekām.

Sukla Phanta dabas rezervāta un buferzonas karte, Nepa

Klimats

Reģiona klimats ir subtropu musonu klimats. Gada vidējais nokrišņu daudzums šajā apgabalā ir 1579 mm (62,2 collas). Nokrišņu daudzums ir no jūnija līdz septembrim, un visvairāk nokrišņu ir augustā. Ziemas mēneši decembrī un janvārī ir diezgan auksti. Diennakts temperatūra šajā gadalaikā ir 7-12 °C (45-54 °F). Reizēm var būt vērojams arī sals. Sākot ar februāri, martā temperatūra paaugstinās līdz 25 °C (77 °F). Aprīļa beigās temperatūra sasniedz 42 °C (108 °F). Maijā, kad apgabalu sasniedz pirmās pirmsmēness lietusgāzes, palielinās mitrums.

Augi

Parkā ir aptuveni 700 augu sugu. To skaitā ir 553 vaskulārie augi, 18 pteridofīti, 410 divdīgļlapju un 125 viendīgļlapju augi. Gandrīz pusi no rezervāta augu valsts aizņem zālāji. Galvenās zālāju sugas ir Imperata cylindrica un Heteropogon contortus, khagra niedres (Phragmites karka) un Saccharum spontaneum. Tās aug purvos ap septiņiem mazajiem ezeriem. Galvenais meža tips ir sal. Hair un sissoo aug upju krastos. Pļavu aizaugšana ar kokiem ir galvenais drauds galveno augu ilgtermiņa pastāvēšanai. Koki aizsedz visas zem tiem augošās zāles, galvenokārt tās, kurām nepieciešams vairāk saules gaismas. Koku sēklas izplatās pa visām pļavām. Tās galvenokārt dīgst esošo koku tuvumā. Turklāt koki palīdz augt ēnmīlīgām zālēm un kavē sauli mīlošu sugu augšanu. Šis sukcesijas process parasti laika gaitā pļavas pārvērš par mežiem.

Imperata cylindrica ir viena no galvenajām zālāju sugām, kas sastopamas parka fantāzijas zonā.

Dzīvnieki

Lielu platību ap ezeriem aizņem atklātas pļavas un mitrāji. Šajā teritorijā mīt dažādi dzīvnieki. Upēs, ezeros un dīķos reģistrētas 28 zivju sugas un 12 rāpuļu un abinieku sugas. reģistrētas. To vidū ir mahseer un rohu, krokodils mugers, Indijas klinšu pitons, monitora ķirzaka, Indijas kobra, parastais kraits un austrumu žurku čūska.

Zīdītāji

Pašreizējos kontrolsarakstos iekļautas 46 zīdītāju sugas. No tām 18 ir aizsargātas ar CITES konvenciju, piemēram, Bengālijas tīģeris, Indijas leopards, lēna lācis, purva briedis, zilonis un hispīdais zaķis. No Čitvanas nacionālā parka tika pārvesti lielie vienragi degunradži.

Purva briežu pulcēšanās parka pļavās ir lielākā pasaulē. Iespējams, ka starptautiski nozīmīga ir arī zaķu populācija. Kopš 2013. gada rezervātā bija 2170 purva briežu. 2016. gada pavasarī pirmo reizi aizsargājamā teritorijā ar fotokameru slazdiem tika nofotografēts rūsganspurukaķis.

Putni

Kopumā reģistrētas 423 putnu sugas. Parkā ir vislielākā bengāļu florikānu populācija Nepālā. Tas ir purvainā frankolīna, Džerdona krūmu ķauķa, rūsganās pļavas putna, kastaņkrūmu ķauķa un Džerdona ķauķu ķauķa rietumu robeža. Dzeltenacu pupuķim tā ir ziemeļrietumu robeža, un tā ir Finna audējas austrumu robeža. Tā ir arī vissvarīgākā Hodžsona krūmu ķauķa regulārā ziemošanas vieta. Meža putnu vidū ir plankumainais apogs, dzegužpirkstīte, rūsganā apogs un austrumu dzegužpirkstīte. Meži ir nozīmīgi arī lielajam slīkšņainajam dzeņveidīgajam un baltajam dzilnītim. Pārziemo baltais grifs, slaidais grifs, mazais adjutants, pelēkgalvainais zivju ērglis, dumpis un rūsganā dzegužpirkstīte ir ligzdotāji. Vasaras viesi ir dzērve, krāsotais stārķis un skujkoks. Ziemas apmeklētāji ir lielie rakturniedruņi, baltgalvenie ūdeņu strazdi, rūsganās mušķērājas un rūsganās mušķērājas, bet tie nav bieži sastopami.

2005. gada janvārī veiktā apsekojuma laikā tika reģistrēti 19 Hodžsona krūmu ķauķi. Gadu vēlāk, 2006. gadā, tika reģistrēti tikai 8 tēviņi.

Monitor ķirzaka


Purva briedis


Dzeltenacis ķauķis


Pelēkgalvainais zivju ērglis