Sukla Phanta nacionālais parks (Nepāla) — Terai pļavas un mitrāji

Šuklafantas nacionālais parks (Nepāla) — Terai pļavas un mitrāji, bagāta savvaļas dzīvība, tīģeri un migrācijas ceļi; ceļvedis dabas un putnu vērotājiem.

Šuklafantas nacionālais parks ir aizsargājama teritorija Nepālas Tālo rietumu reģiona Terai kalnos. Tā platība ir 305 km² (118 kvadrātjūdzes). Teritoriju klāj atklātas pļavas, dažādi mežu tipus, upju gultnes un tropiskie mitrāji. Parks atrodas 174 līdz 1 386 m augstumā. Tas tika izveidots 1976. gadā kā Karaliskais Šuklafantas savvaļas dabas rezervāts un vēlāk ieguva nacionālā parka statusu. Neliela parka daļa atrodas Austrumu–Rietumu šosejas ziemeļu pusē; šī šoseja šķērso nomales teritorijas un vietām rada biotopu fragmentāciju. Parks tika izveidots, lai nodrošinātu sezonālas savvaļas dzīvnieku migrācijas ceļus uz Sivalikas kalniem. Šīs teritorijas austrumu robežu veido Sjali upe, bet dienvidu un rietumu robežu daļēji nosaka starptautiskā robeža ar Indiju.

Ainava un ekosistēmas

Šuklafanta dominē plašas aluviālās pļavas (palieņu zālāji), kas vasarā var applūst un veido bagātīgas mitrājzonas. Pārējā teritorijā atrodami subtropiskie lapu koku meži, nelieli salu mežu stūrīši un upju ieleju joslas. Šī ainava ir daļa no Terai-Duar savannu un pļavu ekoreģiona un ir viens no vislabāk saglabātajiem palieņu pļavu piemēriem Dienvidāzijā. Parks iekļaujas arī Terai loka ainavā, kur zālāji veido nozīmīgu bioloģiskā daudzveidības elementu un migrācijas koridoru.

Flora un fauna

Parkā sastopama lieliska dzīvnieku un augu daudzveidība. Tipiskas sugas ir purva brieži (Rucervus duvaucelii), kuriem Šuklafanta zālāji ir nozīmīga mītne; reģionā novērots arī tīģeris, Āzijas zilonis un citas lielās zālēdāju un plēsoņu sugas. Pļavas un mitrāji atbalsta bagātīgu putnu pasauli — teritorijā redzami gan vietējie, gan migrējošie putni, tostarp retos sugas, piemēram, Bengālijas florikāns. Kopumā parks ir nozīmīgs putnu novērošanas un ornitoloģijas pētniecības centrs.

Transkontinentāla un reģionālā sadarbība

Šuklafantas rietumu un dienvidu robežas pieskaras Indijai; Indijas pusē atrodas Kishanpur Wildlife Sanctuary, kas robežojas ar parka dienvidu daļu. Indijas aizsargājamā teritorība (Kishanpur) ir liela aizsargājama platība, un kopā ar Šuklafantu tās veido pārrobežu aizsardzības bloku — Tīģeru aizsardzības vienība (TCU) Sukla Phanta-Kishanpur. Šī sadarbība ir svarīga migrācijas koridoru saglabāšanai un savvaļas dzīvnieku aizsardzībai pāri robežai.

Aizsardzība, draudi un pārvaldība

Galvenie izaicinājumi ir biotopu fragmentācija (īpaši ceļu un infrastruktūras ietekmē), cilvēku un savvaļas dzīvnieku konflikti, neaizsargāta medības un lauksaimniecības paplašināšanās pie parka robežām. Vietējās kopienas—tai skaitā Tharu un citas etniskās grupas—aktīvi iesaistītas vides resursu apsaimniekošanā, un tiek īstenotas tādas iniciatīvas kā kopienu mežsaimniecība, izglītība un ekotūrisma projekti, lai samazinātu spiedienu uz parka ekosistēmām. Starptautiskā sadarbība ar Indijas rezervātiem un nacionālajiem programmām, piemēram, pretpēršanas un migrācijas koridoru saglabāšanai, palielina efektivitāti.

Pētniecība un apmeklētāji

Šuklafanta ir nozīmīgs pētniecības un putnu vērošanas centrs. Apmeklētāji var novērot zālāju un mitrāju biotopu īpašās sugas, piedalīties gida vadītās ekskursijās un iepazīties ar vietējo dabas daudzveidību. Labākais laiks apmeklējumam ir sausā sezona, kad zālāji nav applūduši un putnu novērošana ir efektīvāka. Apmeklējot parku, ieteicams iepriekš sazināties ar parka pārvaldi par piekļuvi, nakšņošanas iespējām un vietējām vadlīnijām, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu apmeklējumu.

Nozīme un nākotne

Šuklafantas nacionālais parks ir svarīga Terai pļavu un mitrāju ainava, kas spēlē nozīmīgu lomu gan vietējā, gan reģionālā līmenī — nodrošinot mītni reto un apdraudēto sugu populācijām, veidojot migrācijas ceļus un sniedzot pakalpojumus vietējām kopienām. Nākotnē būtiska būs pastāvīga pārvaldības uzlabošana, sadarbība pāri robežām un kopienu iesaistīšana, lai saglabātu šo unikālo ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Vēsture

Šī teritorija bija Nepālas valdošās šķiras medību vieta. Tā 1969. gadā tika pasludināta par karalisko medību rezervātu. 1973. gadā teritorija tika pārveidota par Sukla Phanta karalisko savvaļas dabas rezervātu. Sākotnēji tā platība bija 155 km (²60 kvadrātjūdžu). Astoņdesmito gadu beigās teritorija tika palielināta līdz pašreizējam lielumam. Buferzona 243,5 km (²94,0 kv. jūdžu) platībā tika pievienota 2004. gada maijā. 2017. gadā aizsargājamās teritorijas statuss tika mainīts uz nacionālo parku.

Suklaphanta nosaukums cēlies no vienas no aizsargājamās teritorijas iekšienē esošajām pļavām. Galvenā pļava Sukla Phanta ir lielākais nepārtrauktas pļavas pleķītis Nepālā. Tās platība ir aptuveni 16 km²6,2 kv. jūdžu).

Šuklafantas nacionālā parka džungļi kādreiz bija senas karaļvalsts teritorija. Dažās vietās joprojām ir redzamas šīs karaļvalsts drupas. Netālu no parka ezera Rani Tal joprojām atrodas ķieģeļu josta. Tā apkārtmērs ir 1500 m (59 000 collas). Vietējie iedzīvotāji to uzskata par Tharu karaļa Singpala cietokšņa paliekām.

Sukla Phanta dabas rezervāta un buferzonas karte, Nepa

Augi

Parkā ir aptuveni 700 augu sugu. To skaitā ir 553 vaskulārie augi, 18 pteridofīti, 410 divdīgļlapju un 125 viendīgļlapju augi. Gandrīz pusi no rezervāta augu valsts aizņem zālāji. Galvenās zālāju sugas ir Imperata cylindrica un Heteropogon contortus, khagra niedres (Phragmites karka) un Saccharum spontaneum. Tās aug purvos ap septiņiem mazajiem ezeriem. Galvenais meža tips ir sal. Hair un sissoo aug upju krastos. Pļavu aizaugšana ar kokiem ir galvenais drauds galveno augu ilgtermiņa pastāvēšanai. Koki aizsedz visas zem tiem augošās zāles, galvenokārt tās, kurām nepieciešams vairāk saules gaismas. Koku sēklas izplatās pa visām pļavām. Tās galvenokārt dīgst esošo koku tuvumā. Turklāt koki palīdz augt ēnmīlīgām zālēm un kavē sauli mīlošu sugu augšanu. Šis sukcesijas process parasti laika gaitā pļavas pārvērš par mežiem.

Imperata cylindrica ir viena no galvenajām zālāju sugām, kas sastopamas parka fantāzijas zonā.

Dzīvnieki

Lielu platību ap ezeriem aizņem atklātas pļavas un mitrāji. Šajā teritorijā mīt dažādi dzīvnieki. Upēs, ezeros un dīķos reģistrētas 28 zivju sugas un 12 rāpuļu un abinieku sugas. reģistrētas. To vidū ir mahseer un rohu, krokodils mugers, Indijas klinšu pitons, monitora ķirzaka, Indijas kobra, parastais kraits un austrumu žurku čūska.

Zīdītāji

Pašreizējos kontrolsarakstos iekļautas 46 zīdītāju sugas. No tām 18 ir aizsargātas ar CITES konvenciju, piemēram, Bengālijas tīģeris, Indijas leopards, lēna lācis, purva briedis, zilonis un hispīdais zaķis. No Čitvanas nacionālā parka tika pārvesti lielie vienragi degunradži.

Purva briežu pulcēšanās parka pļavās ir lielākā pasaulē. Iespējams, ka starptautiski nozīmīga ir arī zaķu populācija. Kopš 2013. gada rezervātā bija 2170 purva briežu. 2016. gada pavasarī pirmo reizi aizsargājamā teritorijā ar fotokameru slazdiem tika nofotografēts rūsganspurukaķis.

Putni

Kopumā reģistrētas 423 putnu sugas. Parkā ir vislielākā bengāļu florikānu populācija Nepālā. Tas ir purvainā frankolīna, Džerdona krūmu ķauķa, rūsganās pļavas putna, kastaņkrūmu ķauķa un Džerdona ķauķu ķauķa rietumu robeža. Dzeltenacu pupuķim tā ir ziemeļrietumu robeža, un tā ir Finna audējas austrumu robeža. Tā ir arī vissvarīgākā Hodžsona krūmu ķauķa regulārā ziemošanas vieta. Meža putnu vidū ir plankumainais apogs, dzegužpirkstīte, rūsganā apogs un austrumu dzegužpirkstīte. Meži ir nozīmīgi arī lielajam slīkšņainajam dzeņveidīgajam un baltajam dzilnītim. Pārziemo baltais grifs, slaidais grifs, mazais adjutants, pelēkgalvainais zivju ērglis, dumpis un rūsganā dzegužpirkstīte ir ligzdotāji. Vasaras viesi ir dzērve, krāsotais stārķis un skujkoks. Ziemas apmeklētāji ir lielie rakturniedruņi, baltgalvenie ūdeņu strazdi, rūsganās mušķērājas un rūsganās mušķērājas, bet tie nav bieži sastopami.

2005. gada janvārī veiktā apsekojuma laikā tika reģistrēti 19 Hodžsona krūmu ķauķi. Gadu vēlāk, 2006. gadā, tika reģistrēti tikai 8 tēviņi.

Monitor ķirzaka


Purva briedis


Dzeltenacis ķauķis


Pelēkgalvainais zivju ērglis

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Šuklapantas nacionālais parks?

Q: Kāda veida reljefs ir šajā nacionālajā parkā?

J: Kāds ir šī nacionālā parka augstuma diapazons?

J: Kad tas tika izveidots kā karaliskais savvaļas dabas rezervāts?

J: Kas veido šī nacionālā parka austrumu robežu?

J: Cik liels ir Kišanpuras savvaļas dabas rezervāts?

J: Kādam ekoreģionam tas pieder?

Meklēt pēc burta